Eduards Milašs no 1955. gada mācījās Rīgas Natālijas Draudziņas 7.vidusskolā (tag. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola) un to beidza 1966. gadā. Pēc skolas beigšanas iestājās Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultātes Mašīnbūves automatizācijas un kompleksas mehanizācijas specialitātē (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) Mašīnu un aparātu būvniecības specialitāte). Studējot RPI 5. kursā, Eduards Milašs apguva Mākslinieciskās konstruēšanas priekšmetu un no 1972. gada izstrādāja diplomdarbu bij. A.Popova Rīgas radio rūpnīcai. 1972. gadā absolvēja (RPI) Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu un ieguva inženiera kvalifikāciju.
Eduards Milašs 1974. gada sāka strādāt kā inženieris-konstruktors bij. Rīgas Eksperimentālajā mehanizācijas līdzekļu rūpnīcas automatizācijas birojā (REMLR) līdzās dizaineram Fjodoram Gornostajevam u.c., un darbojās pie elektroslēdžu, rozešu, kontaktdakšu, apgaismes ķermeņu dizaina.
1976. gadā Eduards Milašs iestājās bij. T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslinieciskās konstruēšanas trīsgadīgajos kursos. LMA kursu pedagogi tolaik bija: grafiķi – Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs kopš 1970), Arturs Ņikitins (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992); gleznotāji – Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs, vadītājs 1964-1978), gleznotāja, pedagoģe Dagmāra Villeruša (LMA pedagoģe, Vakara kursu vadītāja kopš 1979), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Aleksandrs Stankevičs (1932-2019; LMA pedagogs 1962-1999); arhitekti – Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA pedagogs kopš 1976), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA vakara kursu pedagogs 1963-1986), arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele (LMA kursu Stilu mācības pedagoģe); tēlnieki – Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA pedagogs 1961-2015), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA pedagogs 1965-2018); dizaineri – Ilze Krūmiņa-Karlsone (LMA kursu pedagoģe 1977-1992), Valdis Celms (LMA kursu pedagogs 1975-1977), Gunārs Glūdiņš (1938-2020; LMA pedagogs no 1964), Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs 1975-?); mākslas zinātniece Edīte Bērziņa (LMA kursu tehniskās estētikas pedagoģe), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018) u.c.
Eduards Milašs 1979. gadā beidza LMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursus ar diplomdarbu “Rūpnieciskais robots”, vadītājs Oļģerts Ostenbergs. Diplomdarba maketa izstrādei autors piesaistīja MTAF un REMLR speciālistus. 1981. gadā mets “Rūpnieciskais robots PPM1” tika eksponēts LPSR ekspozīcijā Plovdivas Expo-81 (Bulgārija). Diplomdarbs dizaineram deva iespēju kļūt par REMLR galvenās konstruktoru nodaļas darbinieku un darboties ar dizaina projektiem.
Eduards Milašs izstrādājis magnetoterapijas iekārtu Stradiņa klīniskās slimnīcas Latvijas Neiroķirurģijas centram (tag. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, 1980), tolaik aktuālo informācijas sistēmas ML metu (ar Leonardu Laganovski, 1981) un projektu Jūrmalas pilsētas informatīvo zīmju izvietošanai (1984). Dizainera LMA Mākslinieciskās konstruēšanas kursos veidotais diplomdarbs un REMLR radītā dizaina produkcija tika eksponēta LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādē (bij. Mežaparka Lielās estrādes ēkā), 6. republikas dizaina izstādē (Jūrmala, 1981) u.c.
Līdzās darbam REMLR Eduards Milašs piedalījās semināros “Dizains – Kuldīgā”, kas kļuva par starptautiski atpazīstamu, profesionālu, populāru domu un ideju apmaiņas vietu, kurā piedalījušies dažādu mākslas jomu un veidu Latvijas radošie speciālisti. Darbam semināros tika pieaicināti dizaina teorētiķi – mākslas zinātnieki Vladimirs Aronovs (1941-2022), Velga Opule, LMA pedagogs Herberts Dubins (1919-1993), mākslas kritiķis Jāzeps Kukulis-Baltinavietis, dizaineri Helēna Medne, Vitālijs Jermolajevs, Igors Bočarņikovs, Valdis Celms, Dzintars Lemhens (1945-2007), rūpnieciskā dizaina speciālisti – Gunārs Glūdiņš, Ilmārs Krūss (1932-2014), Aivars Krūklis, “Dizaina centra” pārstāvis Jānis Ancītis, arhitekts Arno Heinrihsons, Jānis Lejnieks, Edgars Krūmiņš (1952-1991), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), tekstilmākslinieki – Anna Mētra, Pēteris Sidars, Inese Jakobi, karikatūrists Romans Vitkovskis, reklāmiste Ļ. Zžonova, kinētiķis Artūrs Riņķis, jaunie mākslinieki Gunta Celma, Inga Suta, Uģis Piešiņš un citi, kā arī Lietuvas PSR Mākslinieku savienības uzskatāmās aģitācijas un dizaina komisijas priekšsēdētāja Vida Zamalīte, mākslinieks Vilis Pronas u.c. profesionāli speciālisti no Lietuvas. Seminārs veicināja arī sadarbības līguma noslēgšanu starp Kuldīgas pašvaldību un LMS (1981). Seminārus “Dizains – Kuldīgā” sākotnēji no 1977.-1983. gadam organizēja mākslinieks, dizainers Mintauts Lācis, kurš centās atjaunot, uzturēt un izkopt pilsētvides dizaina tradīcijas – izstrādāja ielu apzīmējumu un grafisko zīmju metus (1978-1979).
Eduards Milašs piedalījās seminārā “Dizains – Kuldīgai 83” (semināra vadītājs – Jāzeps Kukulis-Baltinavietis, 1983). Dizainers simpozijā veidoja konstruktīvu un daudzfunkcionālu priekšlikumu – struktūru Kuldīgas centrālā bij. Oktobra laukuma svētku organizācijai un noformējumam. Dizainers-interjerists Mārtiņš Heimrāts atbilstoši tolaik jaunajai semināra ievirzei un devīzei veidoja jaunās semināra emblēmas grafisko ietērpu. Savukārt dizainers Dzintars Lemhens izstrādāja priekšlikumu reklāmas plakātu novietnēm un veidam Kuldīgas pilsētā. Semināra vērtēšanas komisijā bija Kuldīgas arhitekti Juris Andersons un Aldis Orniņš, un, izvērtējot Lemhena priekšlikumu, tika nolemts Kuldīgā izvietot 2-3 stacionāras plakātu novietnes. Seminārā “Dizains-Kuldīgai 83” pārskata izstāde norisinājās bij. Kuldīgas novadpētniecības muzeja filiālē Sv. Katrīnas baznīcā.
1984. gadā semināru “Dizains – Kuldīgai 84” organizēja LMS un bij. Kuldīgas rajona un pilsētas Tautas deputātu padomju izpildkomitejas. Simpozijā piekto gadu vadītāji bija Igors Bočarņikovs un Jāzeps Kukulis-Baltinavietis un darbs notika vairākās grupās. Latvijas PSR Lauksaimniecības akadēmijas projektēšanas biroja grupa strādāja Viļņa Kazāka vadībā kokapstrādes kombinātā “Vulkāns”. Tajā bija koktēlnieki – Andris Melderis, Pēteris Šnepsts, Jānis Prauliņš, dizainers Teofils Dreimanis (1917-2011) un metālmākslinieks Raimonds Rinkēvičs. Savukārt citā grupā Valdis Celms stāstīja par tautas mākslas, latviešu raksta saistību ar mūsdienu dizainu, Gunārs Dzenis iepazīstināja ar Latvijas PSR Etnogrāfiskā muzeja fondiem – tautas dizainu, piedalījās Gaujas Nacionālā parka zinātniskā līdzstrādniece Indra Čekstere, Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kino-foto nodaļas vadītājs Eižens Vēveris, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925-1988), kinētikas mākslinieks Vjačeslavs Koleičuks (Maskava, Krievija; 1941-2018), pirotehnikas speciālists, LU vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vēlāk mācītājs Mārtiņš Drinks (1937-2002). Vienu no grupām vadīja Eduards Milašs. Tajā strādāja interjera dizainers Pēteris Galeviuss (1941-1991), tekstilmākslinieks Uģis Jankavs, māksliniece Skaidrīte Kovaļevska, scenogrāfe Maruta Upmale, piedalījās arī mākslas zinātniece Gunta Darbiņa. Grupa veidoja vides telpiskās organizācijas metus svētku gadījumiem, radīja svētku noformējumu struktūru modeļus Kuldīgas centram starp bij. Oktobra un Padomju laukumiem, Ļeņina, Kuprijanova ielām un Ventas upi.
20.gs. 80.-90. gadu daiļrades periodā Eduards Milašs strādāja pie lielizmēra auduma šķiedras konstrukcijām (kopā ar Valdi Celmu, 1983, 1984, 1991), kas tika eksponētas Doma laukumā, Rīgā, pasākuma “Mākslas dienas” ievaros. Dizainers piedalījies nozīmīgajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 1984) un izstādē “Dizains un kvalitāte” (bij. “Latvijas dizaina klubs”, piedalījās Aija Gaile, Igors Bočarņikovs, Jānis Gaibišels, Jāzeps Kukulis-Baltinavietis).
Eduards Milašs ir piedalījies LMS rīkotajās izstādēs: “Mākslas dienas 2017. 100 gadi pēc revolūcijas Krievijā”, “Mākslas dienas”. 2018. Mākslas laiks”, “Mākslas dienas. 2019. Sešdesmit”, “Mākslas dienas 2022. Karš. Ukraina”, “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” (LMS galerija) un LMS virtuālajās izstādēs “Mākslas dienas 2020. Covid-19”, “Mākslas dienas 2021. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”.
Saglabājot semināra “Dizains – Kuldīgai” radošo vēstījumu, Eduards Milašs turpināja piedalīties pilsētvides noformēšana projektos: “Ielu nosaukumu un norāžu staba izveide” (Eduards Milašs, Valdis Celms, Indulis Urbāns, 2003), “Saules kaujas vietas zīmes izveide – “Baltijas brīvības ceļš”” (Bauskas pilsētvide, 2006, dizaina autori: Eduards Milašs, Valdis Celms, Saules kaujas atainojumu pēc Voldemāra Vimbas gleznas motīviem emaljā darināja Indulis Urbāns, uzraksta autors Oļģerts Auns (1923-2010).
Eduards Milašs ir LMS biedrs kopš 1984. gada un tika uzņemts ar grafiķa Aleksandra Dembo, tēlnieka Tālivalža Gaumiga, dizaineru Fjodora Gornostajeva, Dzintara Kāves (1935-2019) rekomendācijām, REMLR direktora J.Čakstiņa parakstītu raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas p.i. dizainera Valda Celma ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 8/38.
Eduards Milašs “Rūpnieciskais robots PPM1”, 1980, analogā fotogrāfija uz papīra, 14,5×15 cm, LMS muzeja arhīvs