Dzintra Vilks (Āboliņa) no 1956. gada mācījās Rīgas Anrī Barbisa 11.vidusskolā (tag. Rīgas Franču licejs) un to beidza 1966. gadā. Mācību laikā vidusskolā Dzintra Vilks interesējās par burāšanas sportu, bija Latvijas PSR čempione un iekļauta republikas izlasē kopā ar Aiju Spranci, Zaigu Krišjāni.
Pēc Rīgas Anrī Barbisa 11.vidusskolas beigšanas Dzintra Vilks strādāja bij. Rīgas kažokādu fabrikas “Elektra” eksperimentālajā cehā. Rīgas kažokādu fabrika “Elektra” ražoja sieviešu un bērnu kažokus, vīriešu mēteļus, kā arī melnas, baltas un pelēkas krāsas aitādas cepures un apkakles. Uzņēmuma produkcijai tolaik izmantoja ūdeļu, karakula, truša ādas. Pēc fabrikas mākslinieciskās konstruēšanas biroja vadītājas Hedvigas Vēveles ieteikuma Dzintra Vilks sāka veidot tolaik populāru novitāti, apģērba dekorus – ziediņus, suvenīrus no ūdeles ādām u.c. Vispasaules izstādē Monreālā, EXPO – 67 PSRS paviljonā, fabrikas “Elektra” ekspozīcijā Dzintras Vilks veidotie kažokādas suvenīru priekšmeti saņēma godalgu (Kanāda, 1967). Dzintras Vilks suvenīru plastiskie, brīvie materiāla locījumi deva impulsu vēlākajiem telpiskiem kompozīciju risinājumiem. Dzintra Vilks bija arī modele uzņēmuma produkcijas skatēs, kā arī modeļu skatēs demonstrēja bij. uzņēmuma “Rīgas apģērbs” produkciju – krūšturus un zeķturus. Darbojoties fabrikā “Elektra”, Dzintrai Vilks radās interese par grafisko noformēšanu, apguva zīmēšanu un gleznošanu pie grafiķa Olafa Muižnieka, kas viņu iedrošināja iestājpārbaudījumiem Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Dzintra Vilks 1969. gadā tika uzņemta Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rokdarbu aušanas nodaļas 2.kursā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Struktūras tekstila izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c. 1972. gadā, RLMV 4.kursā Dzintra Vilks tika iekļauta audzēkņu grupā, kas bija praksē Bīrihes Lietišķās mākslas vidusskolā (bij. Čehoslovākija) un guva praktisko ieskatu par dizaina integrāciju rūpniecībā.
Dzintra Vilks 1972. gadā beidza RLMV Rokdarbu aušanas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Lina aizkars” (4×10 m). Līdzās Dzintrai Vilks RLMV Rokdarbu aušanas nodaļu daļa diplomandes absolvēja ar etnogrāfiski ornamentētiem astoņu cimdu adījumiem katrai – Anna Melbārde un Velga Sakša rokas adījumā tehnikā, Gunta Rutka un Anna Strode mašīnas adījuma tehnikā, savukārt Gundega Lapiņa diplomdarbā veidoja batikas. RLMV absolventiem tolaik turpmākās karjeras iespējas bija strādāt LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”, uzņēmumā “Daiļrade”, republikas Sadzīves pakalpojumu un Vieglās rūpniecības ministriju sistēmā. Reflektanti varēja izvēlēties studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas un Igaunijas PSR Mākslas institūta (Tallina) attiecīgajās nodaļās, kā arī citās PSRS mākslas augstskolās.
Dzintra Vilks pēc RLMV beigšanas 1973. gadā sāka strādāt par mākslinieci noformētāju trikotāžas ražošanas apvienībā “Sarkanais Rīts” un studēt Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare). LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Aija Baumane (1943-2019; LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe 1972-2019, katedras vadītāja 1992-2019), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000) u.c. Studiju laikā Dzintra Vilks strādāja par ādas mākslas un makramē aušanas pulciņa vadītāju bij. Rīgas Maskavas rajona Kultūras namā (tag. Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”, 1974-1979). Māksliniece tur darbojās arī pēc LMA absolvēšanas, saņemot KM norīkojumu.
Dzintra Vilks absolvēja LMA Tekstilmākslas nodaļu 1978. gadā, diplomdarbs – “Rīts” (2×3 m), gobelēna un izšuvuma tehnikās, vad. Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Dzintrai Vilks LMA Tekstilmākslas nodaļu pie Rūdolfs Heimrāta absolvēja Signe Kārkliņa (Stumbre) ar diplomdarbu gobelēna tehnikā “Vasara”, Pēteris Sidars ar darbu “Mazpilsētas motīvs”, Lilita Jansone ar darbu “Paradīzes putnu paspārnē” kafejnīcai-klubam “Fatamorgāna” u.c.
Dzintra Vilks izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Pirmās izstādes: “Mākslas dienas” (bij. “Mākslas grāmatnīca”, 1977), I minigobelēnu izstāde (bij. LPSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1977, līdzās Georgam Barkānam, Ritai Blumbergai (1925-2008), Edītei Pauls-Vīgnerei, Vitoldam Kucinam u.c.), LPSR kultūru reprezentējošas izstādes ar izšuvumiem (Dānija, 1977; Francija, 1979; bij. Čehoslovākija, 1981). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Jauno mākslinieku izstādēs (no 1978), 2. Republikāniskajā tekstilmākslas izstādē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1978, eksponēts LMA diplomdarbs), 2. miniatūrtekstiliju izstādē (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, 1979), 3. miniatūrtekstiliju izstādē (bij. LPSR Vēstures muzejs, 1981), rūpnieciskā dizaina ievirzes izstādē “Etalons” (Maskava, Krievija, 1982), Lietišķi dekoratīvās mākslas izstādē “Mūsu mājas” (bij. Aizrobežu mākslas muzejs, 1982), 4. Republikas tekstilmākslas izstādē (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1987, ar Veru Viduku, Edīti Pauls-Vīgneri, Egilu Rozenbergu, Georgu Barkānu, Lilitu Postažu (1941-2011) u.c.). Dzintra Vilks piedalījusies Baltijas valstu lietišķās mākslas triennālē (Tallina, Igaunija, 1988, kopā ar Baibu Zvauni, Guntaru Gabranovu, Pēteri Sidaru, Signi Kārkliņu, Egilu Rozenbergu, Mariju Karkovsku, Santu Zariņu, keramiķi Pēteri Martinsonu u.c.), “Trešā” (Izstāžu zāle “Arsenāls”, 1998), “Gobelēns laika zibšņos” (galerija “Māksla XO”, 2000, kopā ar Santu Zariņu, Ingu Skujiņu, Irisu Blumati, Aiju Baumani, Ievu Krūmiņu, Andru Dīriņu, Sanitu Rozi-Leišavnieci, Liju Ragi), “Šķiedras māksla” (DMDM, 2000, kuratore Ilze Martinsone), 13. Lodzas Starptautiskajā tekstilmākslas triennālē (Dzintra Vilka saņem bronzas medaļu, Polija, 2007), Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālē “Tradicionālais un laikmetīgais” (Izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2007), “Konversija” (DMDM, 2009) u.c.
Dzintras Vilks aktīvā radošā darbība 20.-21.gs. mijā popularizēja Latviju, tās kultūru. Māksliniece piedalījusies starptautiskās mākslas izstādēs: “Latvijas tekstilmāksla” (Austrālija, 1994; Tallina, Igaunija, 1996), “Latvijas mūsdienu tekstilmāksla” (Varšava, Polija, 1996), Starptautiskajā tekstilmākslas un tēlniecības biennālē (Parīze, Francija, 1997), “Latvijas mūsdienu tekstilmāksla” (Roma, Itālija, 1998), “Latvijas tekstilmāksla” (Atēnas, Grieķija; Prāga, Čehija), “Latvijas māksla” (Brisele, Beļģija, 1999), tekstilmākslas izstādē Pekinā (Ķīna, 2000, kopā ar Egilu Rozenbergu, Aiju Baumani, Liju Ragi, Ainu Muzi (1943-2017), Laimu Kauguri u.c.), “Latvijas māksla” (Austerlica, Čehija, 2000; Eidfjorda, Norvēģija, 2000; Boloņa, Itālija, 2004), “Modernā šķiedra” (Unesco ēka, Parīze, Francija, 2001) u.c.
Dzintra Vilks rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Klusā daba ar gājputnu” (LNMM, 2022), “Un atkal saulgrieži..” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2008), “Ekspedīcija “Agave”” (Cēsu izstāžu nams, 2007), “Ziemas dārzs” (galerija “Daugava”, 2003, katalogs), “Zeme un jūra” (kopā ar Egilu Rozenbergu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM, 2000), “Dzintra Vilks. Tekstils” (galerija “M6”, 1999), personālizstādes galerijā “Čiris” (1997) un galerijā “Paija” (1994), izstādi “Tekstila skuptūras brīvā dabā” (kopā ar Pēteru Sidaru, Hoffa, Vācija, 1994), “Tekstila objekti” (kopā ar Pēteru Sidaru, Frankfurte pie Oderas, Vācija, 1993) u.c.
Dzintra Vilks 1978. gadā tika uzņemta LMS Jauno Mākslinieku apvienībā (raksturojumu izsniedza Rīgas Maskavas rajona Kultūras nama direktore A.Krēgere). Māksliniece ir LMS biedre kopš 1982. gada un uzņemta ar tekstilmākslinieku Rūdolfa Heimrāta, Edītes Pauls-Vīgneres, Veras Vidukas (1916-1994) rekomendācijām, LMS Tekstilmākslinieku sekcijas priekšsēdētāja, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 2/48. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu (1983).
Dzintra Vilks piedalījusies radošo grupu darbā bij. PSRS Mākslas fonda (MF) Jaunrades namā / LMS Radošajā namā (1989-1993). Pēc radošā centra pārcelšanas piedalījās simpozijos LMS Starptautiskajā informācijas, izglītības un mākslas centrā Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Smiltenes novadā (tag. LMS muzejs). Mākslinieces darbs “Pirmā ganu diena” šobrīd ir apskatāms Zvārtavas pils ekspozīcijā.
Dzintra Vilks ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre no 1994. gada.
Mākslinieces radošajai daiļradei raksturīga dabas tematika, formas un materiāli. Darinājusi lielformāta tekstilijas, miniatūrtekstilijas un telpiskus darbus, izmantojot vilnu, kokvilnu, sizalu, linu, zīdu, dabas materiālus u.c. Daiļrades sākumā Dzintra Vilks veidoja figurālas kompozīcijas plaknē, vēlāk daiļradē dominē lielizmēra telpiski, tektoniski un skulpturāli objekti autortehnikā.
Mākslinieces daiļrade ir atspoguļota izdevumā “Vilka albums” (Gundega Repše, Dzintra Vilks, 2010).
Dzintras Vilks darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un Latvijas vēstniecībā Dānijā, Latvijas vēstniecībā Itālijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Kanādā, Vācijā, Norvēģijā, Meksikā, Itālijā, Krievijā, Somijā.
Dzintra Vilks “Pirmā ganu diena”, 1986, jaukta tehnika, 280×190 cm, LMS muzejs