20. janvārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā keramiķi Edīti Zvaguli!

Autores radošo interešu lokā bijusi gan bionikas skulpturāla objektu plastika, gan arī robusto, smalko trauku formas estētika. Atpazīstams ir mākslinieces izveidotais trauka dizains modernisma stilistikā ar paplatinātu vāzes kakliņa augšdaļas paplāksni. Māksliniece strādā šamotā, mālā, porcelānā, fajansā, tuvas ir tumšas, piesātinātu toņu glazūras, plakņu dekoros veido ainavu, portreta žanra gleznojumus.

Edīte Zvagule 1959. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (LLMV, tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Audzēkņi speciālista, pedagoga Albuža vadībā meklējuši jaunas etnogrāfiskās formas keramikas izstrādājumiem, īpašu uzmanību veltot īpatnējām Kurzemes formām un rakstam. E.Zvagules skolas biedres bija nākamā grafiķe Malda Muižule, rotu māksliniece Mirdza Burve. Pēc mācībām LLMV Edīte Zvagule darbojusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā par kompozīcijas un praktisko darbu pasniedzēju, iegūstot pieredzi pedagoģijā.

1968. gadā Edīte Zvagule absolvējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) ar diplomdarbu – dekoratīva šamota figūra apstādījumiem; vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). LMA pedagogi Edītei Zvagulei bija Margita Melnalksne (1909-1989), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna apgleznošanu pasniedza Rita Einberga (1921-1979), akvareļglezniecību Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986).

No 1968.-1981. gadam Edīte Zvagule bija keramikas darbnīcas vadītāja, konsultante un tehnoloģe PSRS Mākslas fonda (MF) T.Zaļkalna Jaunrades namā Dzintaros, Jūrmalā. Pateicoties E.Zvagulei tapuši daudzu autoru darbi, no viņas meistarības bija atkarīga radošo darbu apdedzināšanas kvalitāte, jo Vissavienības mākslinieku grupas dalībnieki bija keramiķi no Maskavas, Tbilisi, Samarkandas, Ļeņingradas, Kijevas, Tallinas u.c. Sadarbojoties ar dažādas mentalitātes māksliniekiem, keramiķe guvusi nenovērtējamu pieredzi formveidē. MF Jaunrades namā strādāja arī grafiķe Aina Lubgāne (1944-2008), un ar viņu E.Zvagulei izveidojās radoša sadarbība kopēju izstāžu rīkošanā.

Izstādēs keramiķe piedalās kopš 1962. gada un pirmā izstāde, kurā eksponēti mākslinieces darbi, bija “Liepājas mākslinieku lietišķās mākslas izstāde” (Liepāja, 1962).

Māksliniece izstādēs piedalās ar dekoratīviem traukiem, vāzēm, dekoratīvām keramikas plāksnēm, dārza keramikas darbiem. Rīkojusi personālizstādes pieaicinot dalībai arī atšķirīgu mākslas veidu māksliniekus, kas papildina E.Zvagules plastisko vēstījumu – bij. MF T.Zaļkalna Jaunrades namā Dzintaros (kopā ar grafiķi Ainu Lubgāni 1980), bij. G.Šķiltera memoriālajā muzejā (kopā ar grafiķi Ainu Lubgāni, 1981), Bulduru kultūras namā (tag. Bulduru Izstāžu nams, 1985), Siguldas novadpētniecības muzejā (tag. Turaidas muzejrezervāts, kopā ar keramiķēm Māru Linkaiti (1945-2016), Silviju Šmidkenu, 1986), Jūrmalas muzejā (kopā ar grafiķi Ainu Lubgāni, 1982; 1991; “Dzīve. Daba. Darbs.”, 2009; “Variācijas keramikā – Kurzemīte”, 2019), arī ārzemēs: Beļģijā (kopā ar gleznotāju Valdi Bušu (1924-2014), 1991, 1994), Somijā (kopā ar Valdi Bušu, 1995) u.c. 2009.gadā Edīte Zvagule un gleznotājs Einārs Plūksna saņēma “Jūrmalas pilsētas gada balvu mākslā 2008” kategorijā “Gada izstāde ārzemēs” (Tampere, Somija).

Pēc studijām LMA Edīte Zvagule piedalījusies Jauno mākslinieku darbu izstādēs (1969, 1970), Republikas dekoratīvi lietišķās mākslas izstādēs (1972, 1975, 1976), Baltijas Republiku izstādē Maskavā (tag. Krievija, 1973), Vissavienības keramikas izstādēs Viļņā (Lietuva, 1971, 1975), Starptautiskajā keramikas izstādē Sopotā (“Mūsdienu keramika”, Polija, 1976), izstādē “Keramika un ziedi” (1978), izstādē “Mana pilsēta” (Bulduru kultūras nams, 1989) u.c. Edīte Zvagule bijusi aktīva dārza keramikas izstāžu dalībniece (1971, 1973, 1975, 1977; Rīgas Doma krustejā kopš 1969.g., Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzā Siguldā kopš 1973.g.). Māksliniece piedalījusies arī LMS ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” (1972, 1973). Kā nozīmīga jāvērtē E.Zvagules dalība “Kurzemes keramiķu dienu” plenērā bij. uzņēmuma “Latvijas keramika” ražotnē Padurē, kurā piedalījušies 47 Latvijas profesionāli keramiķi, vadītājs Andrejs Ķiģelis. Grupu izstādes notikušas 1983.gadā Liepājā, Skrundā (Skaidrīte Cihovska, Kārlis Knopkens), Saldū (Elza Zariņa (1907-1997), Māra Linkaite, Andrejs Ķiģelis), bij. Liepājas rajona padomju saimniecībā “Nīca” (Māra Kalnišķe, Māra Ranka, Georgs Svikulis (1942-2012), Eduards Geners (1940-2020), Edīte Zvagule), Kuldīgā (Anna Mētra, Pēteris Sidars, Marta Krastiņa (1920-2006)).

Edīte Zvagule, sadarbojoties ar LPSR/Latvijas Mākslas fondu veidojusi lielizmēra noformējuma objektus, dekorus interjeriem (apgleznoti šķīvji restorānā “Belgrada” Maskavā (1980), dekoratīvais veidojums Jaunķemeru sanatorijas teritorijā (1981), dekoratīvā kompozīcija “Ikviens lai to uguni kurina” Latvijas konsulātā Briselē (1990).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre Edīte Zvagule ir kopš 1972. gada un rekomendācijas uzņemšanai LMS māksliniecei izsniedza keramiķis, arhitekts Pēteris Martinsons (1931-2013), keramiķi Olita Āboliņa (1931-2000), LMA pasniedzējs Georgs Kruglovs. Edīte Zvagule bijusi LMS Jūrmalas nodaļas biedre kopš 1969.gada, šobrīd ir Jūrmalas mākslinieku biedrībā un tās izstāžu dalībniece: LMS galerijā (2002), Bulduru Izstāžu namā (“Rudens pastorāle”, 2006), Jūrmalas muzejā (2014, 2017), Liepājas muzejā (2015), Bulduru Izstāžu namā (“Kaleidoskops”, 2019) u.c.

Edītes Zvagules darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Jūrmalas muzejā un privātkolekcijās Latvijā, Beļģijā, Norvēģijā, Dānija, Somijā u.c.