Nikolajs Karagodins
20.01.1922 – 13.10.2015
Gleznotājs radošajam darbam izvēlējās ainavu, kas neierobežoja iespēju strādāt atraisīti, brīvi interpretējot proporcijas un apgaismojumu. Nikolajs Karagodins gleznojis arī klusās dabas, figurālas kompozīcijas, aktus un portretus.
N.Karagodins beidzis rūpnīcas VEF arodskolu, strādājis vairākus tehniskus darbus rūpnīcā. Otrajā pasaules karā, nacistiskās Vācijas okupācijas laikā pēc izciestā soda Salaspils darba nometnē bija izvēlējies studēt Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). No 1943.g. Nikolajs Karagodins sākotnēji apmeklēja LMA kā brīvklausītājs, īsu brīdi arī pie LMA Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Vilhelma Purvīša (1872-1945). Studiju periodā garīgā saikne Nikolajam Karagodinam bija izveidojusies ar LMA pasniedzējiem, gleznotājiem Āriju Skridi (1906-1987), Konrādu Ubānu (1893-1981), Eduardu Kalniņu (1904-1988). No 1944.-1949.g. mākslinieks studēja Glezniecības nodaļā, tomēr studiju kursu noklausījies, 6. kursā izstājās, neizstrādājot diplomdarbu.
Studiju gados Nikolajs Karagodins varēja vērot izaugsmi studiju biedriem, kuri aizstāvēja savus diplomdarbus pie nozīmīgām Latvijas mākslas personībām. Pie LMA rektora, LMS valdes priekšsēdētāja Oto Skulmes (1889-1967) diplomdarbu aizstāvēja Džemma Skulme (1925-2019) – “Dziesmu svētki” (vēlāk LMS valdes priekšsēdētāja (1981-1992)), Arturs Mucenieks (1912-1984) – “Fizkultūriešu svētki”. Ģederta Eliasa (1887-1975) vadībā absolvēja Maija Eliase (1924-1991) – “Ābolu novākšana”, Harijs Veldre (1927-1999) – “Ielu bruģētāji”, Vladimirs Kozins ar darbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri” (vēlāk LMA Glezniecības nodaļas pasniedzējs (1949-1999) un Glezniecības nodaļas vadītājs (1953-1989)).
No 1957. gada Nikolajs Karagodins bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, rekomendācijas viņam izsniedza: gleznotājs, LMA pasniedzējs no 1945.-1988.g. Eduards Kalniņš (1904-1988), gleznotājs, marīnists Aleksandrs Zviedris (1905-1993). Mākslinieks piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Rudens” (1965, 1999, 2006) un “Mākslas dienas”, kuras sākotnēji dēvēja par “Pavasara” izstādēm (1965, 1995, 2002, 2005), kā arī citās radošajās aktivitātēs (1969.g. piedalījās darbnīcu atvērto durvju dienās savā mākslinieku darbnīcā Juglas dzīvojamajā masīvā, Rīgā).
No 1946. gadā mākslinieks piedalījās mākslas izstādēs. Nikolaja Karagodina ainavu žanra darbi bija iekļauti VI Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāla ekspozīcijā (bij. PSRS, Maskava, 1957), darbojās PSRS Mākslas fonda Radošajā namā Gurzufā (tag. Krievija, 1957), piedalījās Baltijas Republiku mākslas izstādēs (kopš 1960, 1966), Republikas marīnistu izstādēs (1959, 1961), tag. “Marīna” (Jūrmalas muzejs, 2006, 2008, kuratore Guna Kalnača), piedalījās arī Sēlijas glezniecības plenērā (Viesīte, 2004, vadītāja Ligita Caune).
Nikolaja Karagodina eļļas gleznas – ainavas, klusās dabas, ziedu kompozīcijas – tika iekļautas PSRS Mākslinieku savienības autoru kolekcijās, ko PSRS Mākslas fonds un LPSR Mākslas fonds veidoja tirdzniecībai ārzemēs (Francijā, ASV, Zviedrijā, Itālijā, Argentīnā u.c.), iegūstot valūtu komandējumiem un materiāliem, kā arī veicinot autoru atpazīstamību.
Nikolaja Karagodina darbi bijuši eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs. Mākslinieks rīkojis personālizstādes tag. LMS galerijā, “Mākslinieku namā” (1968, 1973; “Saulē”, 2012, kuratore, mākslas zinātniece Diāna Laguna), Krimuldas pils zālē (2009), galerijā “Zelta ābele” (2007), bij. galerija “Sidegunde” (“Saulē un ēnā”, 2007, kuratore dizainere Helēna Medne) u.c.
Nikolaja Karagodina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija) u.c. muzejos un privātkolekcijās Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstīs.
Nikolajs Karagodins apbedīts Rīgas I Meža kapos Mākslinieku kalniņā.