Rimma Pancehovska pirmo ieskatu māksla ieguva ģimenē, vecāki bija darbinieki bij. “Akciju sabiedrības “M.S.Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā”, kas pārņema “M.S.Kuzņecova sabiedrības porcelāna un fajansa fabriku”. Tēvs, Josifs Pancehovskis (1900-1952) bija Kuzņecova fabrikas, vēlāk Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas (RPFF) formēšanas meistars, keramiķis un Apdedzināšanas ceha meistars. Josifa Pancehovska darbi tika eksponēti vairākās rūpnīcas produkcijas izstādēs Latvijā un ārzemēs un atzīmēti ar Goda rakstiem. Rimma Pancehovska no vecākiem bija iemantojusi prieku par māla plastiskumu un formveides kompaktumu, kas vērojams mākslinieces turpmākajā daiļradē.
Rimma Pancehovska pēc Rīgas 10. vidusskolas beigšanas, 1947. gadā iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns ((1876-1972), Tēlniecības katedras vadītājs 1944.-1945.g., 1946.-1958.g.), Kārlis Zemdega ((1894-1963), Tēln. katedras vadītājs 1940.-1941.g., pedagogs 1947.-1962.g.), Emīls Melderis ((1889-1979), pedagogs 1947.-1962.g., 1958.-1971.g., Tēln. katedras vadītājs 1945.-1946.g., 1958.-1971.g., konsultants līdz 1979.g.), Kārlis Jansons ((1896-1986), pedagogs 1937.-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984.g.) un Arnolds Skribnovskis ((1908-1989), pedagogs 1940.-1941., 1944.-1956.g.).
Rimma Pancehovska absolvēja LMA 1953. gadā ar diplomdarbu “Vadoņa jaunība”, vadītājs Teodors Zaļkalns. Līdzās Rimmai Pancehovskai 1953. gada pie Teodora Zaļkalna LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Pārsla Zaļkalne (1927-1993) ar diplomdarbu “Diriģents Arvīds Jansons”, Rute Svile (1927-2013) ar darbu “Absolvents”, Margareta Ilona Siliņa ar diplomdarbu “Jaunā aitkope”.
Pēc LMA absolvēšanas, no 1954.-1956. gadam Rimma Pancehovska strādāja kā tēlniece – modelētāja, ģimenē pazīstamajā RPFF (vēlāk bij. Rīgas Porcelāna rūpnīca), kurā uzņēmuma galvenā māksliniece bija keramiķe Zina Ulste (1928-2006). Rimma Pancehovska darbojās Mākslinieciskajā laboratorijā, kuras vadītāja bija Vera Fjodorova, Elizabete Gegello, kopā ar māksliniecēm, keramiķēm: Latvīti Mednieci (1924-2018), Ilgu Dreiblati, Ilonu Priedkalni (1933-2012), Beatrisi Kārkliņu, Regīnu Karkunovu, Ainu Mellupi (1925-1994), Ilgu Vanagu (1928-2013) u.c. Mākslinieciskajā laboratorijā Rimma Pancehovska veidojusi izstrādājumu modeļus figurālām sīkplastikas sērijām: “Pasaules dejas” ar kompozīcijām “Indiešu dejotāja” (majolika, 1954), “Argentīniešu dejotāja”; sērijām “Līgo”, “Šeherizāde” u.c. RPFF Masas sagatavošanas un Formēšanas cehu meistars bija šobrīd mākslas zinātnieks, ķīmiķis Zigurds Konstants, kas radošajā atmosfērā iepazinās ar tēlniekiem Rimmu Pancehovsku, Mārtiņu Zauru (1915-1998) un veicināja mākslinieku radošo darbu realizāciju RPFF. Tēlniece fabrikā realizēja arī savus radošos darbus no 1953.-1965. gadam.
Rimma Pancehovska strādājusi par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) no 1955.-1958. gadam un J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) no 1961.-1968. gadam.
Rimma Pancehovska kļuva par LMS biedri 1956. gadā, un tika uzņemta ar LMS Tēlniecības sekcijas priekšsēdētāja p.i., tēlnieces Lejas Novožeņecas (1921-2012) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieces, gleznotājas un grafiķes Gundegas Vaskas (1917-2006) parakstītu lēmumu. Sākotnēji, atbilstoši tolaik pastāvošiem noteikumiem, Rimma Pancehovska tika uzņemta par biedres kandidāti ar LMA rektora, gleznotāja Oto Skulmes (1889-1967) raksturojumu, LMS Tēlniecības biroja ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Ulda Prēdeļa (1920-1994) parakstītu lēmumu. PSRS MS šo LMS lēmumu apstiprināja 1955. gadā. Māksliniece bijusi LMS Tēlniecības sekcijas biroja locekle (no 1965).
Rimma Pancehovska darbojās bij. LMS / Mākslas fonda (MF) tēlniecības studijas telpās, kas atradās Duntes ielā 50, Rīgā, bij. gleznotāja Kārļa Brencēna darbnīcā, kurā līdz “Mākslinieku nama” (11.novembra krastmala 35, Rīgā, 1960) un kombināta “Māksla” (Gaujas ielā 5, Rīgā, 1965) darbnīcu ēku izbūvei radoši strādāja vairāku paaudžu tēlnieki: Lea Dāvidova-Medene (1921-1986), Marta Lange (1903-1985), Juris Mauriņš (1929-1993), Ļevs Bukovskis (1910-1984), Mārtiņš Šmalcs (1904-1984), Rasma Bruzīte (1919-2001), Gaida Grundberga (1928-2021), Lūcija Žurgina (1908-1999) u.c. Vēlāk tēlniece realizējusi mazās formas darbus bij. LPSR MF kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha Bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā.
Māksliniece Rimma Pancehovska izstādēs piedalās kopš 1953. gada, pirmā izstāde – Telotājmākslas izstāde (1953). Piedalījusies izstādēs: 1., 2. Republikāniskajās mākslas izstādēs (1953,1954), Baltijas republiku tēlniecības izstādē Maskavā (1955), Republikas 2. Jauno mākslinieku izstādē (1958), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (1958), izstādē “Sports mākslā” (“Mākslinieku nams”, 1962), izstādē “Sports mākslā” (Maskava, tag. Krievija, 1963), Republikāniskajā izstādē “Miera sardzē” (1965), Vissavienības izstādē “Miera sardzē” (Maskava, 1965), Vissavienības mazo formu skulptūru izstādē (1978) u.c. Rimma Pancehovska piedalījusies arī tolaik nozīmīgajā LPSR Mākslas un literatūras dekādē Maskavā, vizuālās mākslas izstāde noritēja PSRS Mākslas akadēmijas zālē (1955). Ekspozīcijā tika apkopots Latviešu profesionālās mākslas sniegums 20.gs. 50-to gadu ideoloģisko norišu kontekstā, tādēļ atlasē tika noklusēta vairāku autoru daiļrade, kā Kārlis Zāle, Kārlis Padegs, Sigismunds Vidbergs, bet tika akcentēti autori: Jānis Staņislavs Roze, Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Johans Valters, Vilhelms Purvītis, Gustavs Šķilters un tobrīd aktīvie mākslinieki, kā Teodors Zaļkalns, Laimonis Blumbergs, Eduards Kalniņš, Oto Skulme, Džemma Skulme u.c.
Rimmas Pancehovskas tēlniecības rokraksts, prasmes un valoda nostiprinājās 20.gs. 60.gados, kad māksliniece vairāk sāka pievērsties figurālām kompozīcijām un portretiem. Viņas daiļradei raksturīgi latviešu tēlniecības skolas pamati, kas īstenojas stilistiski skaidrās un klasiski stingrās formās. Tēlnieces daiļradi raksturo lakoniska formveide, vispārināts tēmas traktējums un romantiska tēlainība, kas vērojama viņas radošajā darbībā.
Mākslinieces personālizstādes notikušas Rietumu bankas galerijā (2018), Rīgas Porcelāna muzejā (“Porcelāna deja”, 2019) u.c.
2018. gadā par ieguldījumu Latvijas kultūrā Rimma Pancehovska tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelta par ordeņa virsnieci. Tēlniece saņēmusi apbalvojumus: I un II prēmiju Latvijas republikāniskajā sīkplastikas konkursā (1954), PSRS Mākslinieku savienības valdes goda diplomu par sīkplastikas darbiem majolikā un porcelānā, kas tika eksponēti Baltijas republiku tēlniecības izstādē (1958).
Rimmas Pancehovskas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Dobeles novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), citos muzejos un privātkolekcijās.
