Īra Rozentāle no 1966. gada mācījās Svitenes astoņgadīgajā skolā, kur skolotāji bija direktors Gunārs Čonka, Irēna Rozentāle, direktora vietniece mācību darbā Spulga Rence u.c. Pie skolotājas Birutas Gustiņas (1917-2006) Īra Rozentāle privāti apguva zīmēšanu un viņas darbs “Svētku parāde” tika izvēlēts skolēnu zīmējumu izstādei Maskavā (1969, Krievija).
1974. gadā pēc astotās klases beigšanas Īra Rozentāle iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs no 1958 un Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļas vadītājs 1960-1987), Alfrēds Barons (RLMV materiālu mācības pedagogs), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), Silva Linarte (1939-2018; RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagoģe 1959-1961, 1971-1992), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c.
Īra Rozentāle 1979. gadā beidza RLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu “Republikas skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta kopmītņu interjers”. Līdzās Īrai Rozentālei RLMV absolvēja arī Juris Akmentiņš ar darbu “Republikas skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta kopmītņu interjers” un Anita Gercāne, kas diplomdarbā pēc vadītāja, arhitekta Oļģerta Kraukļa norādījumiem izstrādāja vizuālās informācijas elementus Rīgas Proletāriešu rajona administratīvajam kompleksam.
Pēc RLMV absolvēšanas, no 1979.-1981. gadam Īra Rozentāle strādāja par zīmēšanas pedagoģi Ikšķiles astoņgadīgajā skolā (tag. Ikšķiles vidusskola).
1981. gadā Īra Rozentāle uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Interjera dizaina apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929-2001; LAS valdes priekšsēdētājs 1965-1979, LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs 1964-1998), arhitekti, interjeristi – Juris Pētersons (1931-2015; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1961-2021), Jānis Andris Osis (1943-2023; LMA Interjera un iekārtas nodaļas pedagogs 1972-2000, rektors 1997-2007) u.c.
Pēc LMA otrā kursa Īra Rozentāle studijas turpināja LMA Glezniecības nodaļā (tag. LMA Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi tolaik bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981, Glezniecības katedras pedagogs 1956-1981), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1979-2000), Indulis Zariņš (1929-1997; Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997). Nodaļā mākslas vēsturi pasniedza mākslas zinātnieki Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1958-1998), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-2022), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece) u.c.
Studējot LMA, Īra Rozentāle rīkoja personālizstādi “Īra Rozentāle gleznas” (1985, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs) un piedalījās izstādēs: 18. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Jauno mākslinieku grupas izstādē (1987, ar Vitautu Almanas (1965-2007), Tatjanu Krivenkovu, Māru Ozolu), Baltijas republiku jauno mākslinieku izstādē (1988, Viļņa, Lietuva).
Īra Rozentāle jau studiju laikā LMA, no 1986. gada sāka strādāt par pedagoģi RLMV. Tolaik pedagogi RLMV bija arī dizainers Ziedonis Grigorjevs (RLMV direktors 1985-1990), tēlniece Olita Nigule (RLMV pedagoģe 1967-1993), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), interjera dizaineri Brigita Bajāre (RLMV kompozīcijas pedagoģe), Andris Dripe (RLMV Burtu mācības pedagogs), Ulvis Ābiķis (RLMV lietišķās grafikas, kompozīcijas pedagogs 1975-1995, RLMV direktora vietnieks 1991-2003), arhitekte Antoņina Pozņakova u.c. Arī pēc LMA absolvēšanas Īra Rozentāle turpināja strādāt RLMV.
Māksliniece studiju laikā saņēma Purvīša stipendiju un LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības meistardarbnīcu beidza 1988. gadā ar izcilu vērtējumu un LMA zelta medaļu “Par panākumiem mācībās un daiļradē” par diplomdarbu “Mūziķi”, vadītājs Imants Vecozols. Līdzās Īrai Rozentālei LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Tatjana Krivenkova ar darbu “Arkādija”, Baiba Ozola ar sienas gleznojuma metu “Kam skanēs zvans” (“Deja”) Rīgas horeogrāfijas mākslas vidusskolas vestibilam (tag. MIKC Rīgas Baleta skola), Romans Lapp ar darbu “Pārvietojama cirka noformējums”. LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti pie vadītāja, scenogrāfa Andra Freiberga (1938-2022) absolvēja Marta Skulme ar diplomdarbu “Dekorācijas un kostīmi A.Strindberga lugas “Jūlijas jaunkundze” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī”, Renāte Upmale Lorence (1959-2020) ar darbu “Scenogrāfija un kostīmi J.Raiņa lugas “Daugava” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī”, absolvēja arī Fjodors Dubrovins u.c.
No 1990.-1994. gadam Īra Rozentāle strādāja par LMA gleznošanas pedagoģi. Vadījusi diplomdarbu, piemēram, LMA Pedagoģijas nodaļas absolventam Aldim Dobenbergam (1990) u.c. LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi tolaik bija arī grafiķi Valdis Villerušs (LMA pedagogs 1970-2000) un nodaļas vadītājs Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA pedagogs 1976-2000), gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022; LMA pedagogs 1971-2000), Ivars Heinrihsons (LMA pedagogs kopš 1974).
No 1990.-1992. gadam Īra Rozentāle turpināja studijas LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā pie gleznotāja Borisa Bērziņa, kur mācījās arī Ilze Neilande, Māra Ozola, Vita Jurjāne, Baiba Sprance. Īra Rozentāle ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās par darbu “Par faktūru glezniecībā. Gleznas virsmu veidojošie elementi” (1992, LMA). Līdzās maģistra grādu ieguva Ilze Neilande ar darbu “Par sievieti mākslinieci sava laika tēlotājā mākslā”, Vita Jurjāne ar darbu “Programma kompozīcijas apgūšanai J. Rozentāla mākslas skolā”.
Īra Rozentāle piedalījusies izstādēs: Republikāniskā tēlotājas mākslas izstāde “Rudens – 88” (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Baltijas republiku glezniecības triennāle (1990, Viļņa, Lietuva), Borisa Bērziņa LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas audzēkņu izstāde (1992, muzejs “Arsenāls”, tag. izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), izstāde bij. Valsts Mākslas muzejā (1993, tag. LNMM), “Atraidītais Arsenāls” (1998, bij. galerija “Centrs”), Bauskas mākslinieku grupas izstāde (2011, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs) u.c.
Īra Rozentāle kopā ar Laumu Sīku organizējusi izstādes “Le bateau ivre / Piedzēries kuģis” (1994, bij. izstāžu zāle “Latvija”; 1995, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM; 1997, bij. izstāžu zāle “Latvija; projektā piedalījās Boriss Bērziņš, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Ilze Neilande, Juris Utāns (1959-2022), Kārlis Siliņš, Vita Jurjāne, Baiba Sprance, Normunds Brasliņš, Vija Zariņa, Helga Jaksone, Daila Iltnere, Zane Iltnere, Inga Brūvere u.c.).
Īra Rozentāle rīkojusi personālizstādes: “Īra Rozentāle. Gleznu izstāde” (1989, Latvijas Dabas muzejs), “Īra Rozentāle. Glezniecības retrospekcija 1983-1993” (1993, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Parīzes orģija” (1994, galerija “Bastejs”), “Zaļā” (1996, galerija “Bastejs”), “Nakts” (1997, bij. galerija “Centrs”), “Īra Rozentāle. Glezniecības retrospekcija 1979-2000” (2000, bij. galerija “Centrs”), “Debesis” (2002, Melngalvju nams), “Gaisma” (2005, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs), “Ar cerību” (2006, bij. galerija “Bonhan’s”), “Kolekcija” (2007, bij. Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs, tag. Talsu novada muzejs), “Debess II” (2010, bij. Melngalvju nama galerija, vadītājs Ojārs Spārītis), “Īra Rozentāle. Iluminations” (2011, LMS galerija), “Fragmentāra kompozīcija” (2022, Bauskas muzejs), “Rīga – mazā Parīze” (2023, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs). Rīkojusi arī nelielas grupu izstādes: “Spilgts Trio” (2019, ar Maiju Bērziņu, Dzintru Cepīti, LMS galerija), “Seko baltajam trusim, seko melnajam trusim” (2023, kopā ar Vari Dzērvi, Rīgas Centrālā bibliotēka) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi var iepazīties izdevumā “Īra Rozentāle. Glezniecība/ Painting” (2018, sastādīja Īra Rozentāle, Rita Šmagre-Žīgure, “Neputns”).
Īra Rozentāle bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1988. gada un ir LMS biedre kopš 1989. gada, uzņemta ar gleznotāju Ritas Valneres, Viļa Ozola, Imanta Vecozola rekomendācijām, RLMV direktora Ziedoņa Grigorjeva parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna (1944-2023) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/40. Gleznotāja piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1989) un “Rudens” (no 1988).
Īras Rozentāles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā un Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Dānijā, Nīderlandē, Krievijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā.
Īra Rozentāle “Gaismas pils”, 1988, audekls, eļļa, 192×118 cm, LMS muzejs