Juris Ivanovs dzimis mākslas zinātnieku ģimenē – māte Gundega Andersone (Ivanova, 1928-2018; LMA pedagoģe 1965-, LPSR Mākslas fonda valdes locekle (1977); tēvs Miķelis Ivanovs (1927-1991; LMA pedagogs 1951-1960, LMS valdes prezidija loceklis un atbildīgais sekretārs 1977-?, LPSR Mākslas fonda direktora p.i. un galvenais mākslinieks (1982)).
Juris Ivanovs mācījās no 1968.-1972.gadam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Reklāmas dizaina izglītības programma), kur par pedagogiem strādāja: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs kopš 1958 un Dekoratoru nodaļas vadītājs 1960-1987), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005, RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978), u.c. Līdzās Jurim Ivanovam RLMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1972.gadā beidza nākamie mākslinieki tekstilmāksliniece Inga Skujiņa ar darbu “Dziesmu svētku markas un atklātnes” un scenogrāfs, gleznotājs Juris Toropins, u.c.
Juris Ivanovs studēja un absolvēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļu (Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare), pedagogi – LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe kopš 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), kuru vadībā topošie mākslinieki apguva aušanas un apdrukas tehnikas, krāsu izjūtu un darbu eksponēšanu telpās.
Juris Ivanovs absolvēja LMA Tekstilmākslas nodaļu 1977. gadā ar diplomdarbu “Zeme un jūra” gobelēna tehnikā, vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Jurim Ivanovam pie R.Heimrāta LMA Tekstilmākslas nodaļu absolvēja Inga Skujiņa ar darbu “Kurzemes baroks” gobelēna tehnikā, Pēteris Joksts (1947-1997) ar darbu “Apgleznoti zīda audumi vakartērpiem, tērpu demonstrējums”, u.c.
Juris Ivanovs strādājis par mākslinieku LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā (MF DMK, Gaujas ielā 5,7,9, Rīgā) no 1977. līdz 1992.gadam.
Juris Ivanovs izstādēs sāka piedalīties no 1972. gada pēc RLMV beigšanas ar plakātu metiem: 9. Jauno Mākslinieku izstādē ar izstādes “Dekors-interjers” plakātu (1972, līdzās mākslinieka Gunta Strupuļa (1933-1974) u.c. darbiem), 10. Jauno Mākslinieku izstādē, kopā ar gleznotājiem Antoniju Luteri, Jāni Zemīti, Jāni Andri Osi, u.c. eksponējot izstādes plakātu (1973), 4. Republikāniskajā plakātu izstādē (“Mākslinieku nams”, 1972), 6. Republikāniskajā plakātu izstādē (1978), 9. Republikāniskajā plakātu izstādē (1985, piedalījās Laimonis Šēnbergs, Vadims Ivanovs, Jānis Reinbergs, Juris Dimiters, Gunārs Lūsis. Juris Ivanovs, Jānis Galdiņš),u.c. 3.Baltijas republiku plakātu izstādē “Darbam slava” (Tallina, Igaunija, 1974; kopā ar mākslinieku Jura Dimitera, Jāņa Krieva, u.c. darbiem, atzinības rakstus un balvas saņēma Jānis Borgs, Ilmārs Blumbergs (1943-2016), PSRS Mākslinieku savienības diplomus no mūsu republikas saņēma Gunārs Kirke (1926-1993), Arnolds Krēsliņš (1934-2008), Juris Riņķis (1937-1998) un Ivars Zaikins (1942-2017) u.c.), 5.Baltijas republiku plakātu izstādē (bij. Arhitektūras un celtniecības muzejā Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1978, piedalījās igauņu grafiķi Mare Vinta (1942-2020), Tenis Vints (1942-2019), Vello Vinns, Valerijs Smirnovs (1942-2019), Leonhards Lapins (1947-2022), u.c., latviešu mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Georgs Smelters (1942-2014), Gunārs Kamradziuss (1923-1989), Džemma Skulme (1925-2019), Gunārs Lūsis, Viktors Zakovics (1951-1979) u.c. veidoja politisko un kultūrplakātu, teātra plakātus veidoja scenogrāfi Gunārs Zemgals (1934-2018), Ilmārs Blumbergs, Juris Dimiters u.c.).
Juris Ivanovs piedalījās Baltijas republiku plakātu konkursos, piemēram aģitācijas plakātu konkursā par satiksmes drošības tēmu “Mēs uz ielām un ceļiem” (2.prēmija 1983.g.). Juris Ivanovs sadarbojās ar bij. izdevniecībām “Liesma”, “Avots”, kuras aģitācijas redakcijā par politiskā plakāta māksliniecisko redaktoru strādāja mākslinieks Vadims Ivanovs, un viņa darbības laikā politiskās propagandas plakātu kvalitāte un nozīmīgums bija līdzvērtīgs izstāžu darbiem. Izdevniecībām Juris Ivanovs veidoja metus veselības aizsardzības tēmai “Psihiatru – narkologu diena” (“Cīņa”, 1981), “Uzsmēķēsim” (“Avots”,1982), ceļa satiksmes “Vadītāja apliecība” (“Avots”,1984), arī ideoloģiskiem plakātiem, piemēram “7. oktobris PSRS Konstitūcijas diena” (“Avots”,1986), svētku plakāti “Rīgas pilsētas svētki 1987. gada 9.-11. oktobris” (Rīgas IK, 1987) u.c. Ar izdevniecībām sadarbojās mākslinieki: Gunārs Lūsis, Gunārs Kirke, Juris Riņķis, Andris Breže, Juris Dimiters, Aivars Drāznieks (1953-2015), Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Laimonis Šēnbergs u.c. 20.gs. 80.- tos gados nozīmīgi bija izdevniecības “Avots” realizētie plakāti: Rojs Kempels “Ugunsdrošības pasākumiem veltīts plakāts” (1982), Jānis Galdiņš “PSRS Konstitūcijai”(1982), “Ekonomē degvielu!”(1984), Pēteris Čivlis “vienbalsīgi..” (1988), Māris Subačs “Vienkāršot pārvaldes aparātu” (1988), Osvalds Dinvietis “Ka tik kas nenotiek…” (1988), Igors Kolobovs “Cik no sava darba laika tu nosmēķē?” (1988) u.c.
Juris Ivanovs bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā (JMA) no 1972.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Juris Ivanovs ir kopš 1979.gada un uzņemts ar gleznotāja, grafiskā dizainera Gunāra Cīlīša (1927–2007), gleznotāja Jura Zvirbuļa, plakāta mākslinieka Laimoņa Šēnberga rekomendācijām, MF DMK direktora p.i. raksturojumu, LMS Lietišķās grafikas un plakāta sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa, plakāta mākslinieka Gunāra Kirkes ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu valdes plēnuma lēmumu. PSRS MS valdes sekretariāta birojs lēmumu apstiprināja ar instruktores L.Kozlovas parakstu 1980.gadā.
Juris Ivanovs piedalījies MF DMK projektu izstrādē un realizējis gājēju celiņa dekoratīvo norādņu piktogrammas (kopā ar Valdi Majevski, Jūrmala, 1980), veica metu izstrādi dekoratīviem brandmūru apgleznojumiem Rīgā: “Uzsmēķēsim?” (1984), “Valsts auto inspekcija” (1985), “Pārsla” (1996), u.c.
Juris Ivanovs 1988. gadā atjaunoja Rīgas pilsētas grafisko ģerboni un kopā ar māksliniekiem Laimoni Šēnbergu un Gunāru Kirki 1993. gadā veica Latvijas pilsētu – Balvi, Daugavpils, Kārsava, Krāslava, Līvāni, Ludza, Preiļi, Rēzekne, Varakļāni, Viļāni, Zilupe, Aizpute, Durbe, Grobiņa, Kandava, Kuldīga, Liepāja, Piltene, Priekule, Sabile, Saldus, Talsi, Tukums, Valdemārpils, Ventspils, Ainaži, Aloja, Alūksne, Ape, Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Limbaži, Madona, Mazsalaca, Ogre, Pļaviņas, Rūjiena, Salacgrīva, Sigulda, Smiltene, Strenči, Valka, Valmiera, Auce, Bauska, Dobele, Ilūkste, Jaunjelgava, Jēkabpils, Jelgava, Subate, Viesīte – vēsturisko ģerboņu atjaunošanu.
Juris Ivanovs kopā ar mākslinieci, dzīvesbiedri Ilze Lībiete darbojas heraldikas nozarē un kopš 2001.gada ir rīkojuši kopizstādes.
Radījuši lielu daļu no mūsdienu Latvijas pilsētu, novadu un dzimtu ģerboņiem, piemēram, Jelgavas pilsētas ģerboni, Lielvārdes pilsētas ģerboni, Ķekavas novada un Dobeles novada ģerboni u.c. Tāpat kopā ar mākslinieci Ilzi Lībieti veidojuši māksliniecisko noformējumu Vairas Vīķes-Freibergas dzimtas ģerbonim u.c.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Juris Ivanovs “Uzsmēķēsim?”, papīrs, guaša, 90x70cm, 1976, LMS muzejs