Artūrs Arnolds Riņķis sākotnēji strādāja par elektromehāniķi PSRS kara rūpniecības kuģu remonta rūpnīcas karaspēka daļā, Rīgā. Vēlāk pēc obligātā karadienesta Artūrs Arnolds Riņķis bija matrozis uz refrižeratoru flotes kuģa “Rīga”, arī sašķidrinātas gāzes iekārtu operators (1958-1968), u.c.
Kopš 1967.gada Artūrs Arnolds Riņķis sācis apmeklēt LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Sagatavošanas kursus un strādāja par mākslinieku – noformētāju Rīgas skābekļa rūpnīcā un Latvijas ķemmdziju ražošanas apvienībā un rūpnīcas Kultūras namā Bolderājā (1968-1969). LMA Sagatavošanas kursu pedagogi – gleznotājs Mihails Korņeckis (1926-2005; LMA kursu pedagogs un vadītājs 1960-1978), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA kursu pedagogs 1962-1999), gleznotājs Indulis Zariņš (1929-1997; LMA kursu pedagogs 1958-?), u.c.
Artūrs Riņķis 1969. gadā studijām izvēlējās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare), kuras pasniedzēji bija tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1961-2016, vadītājs 1964-2016), veidošanas pasniedzējs Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1965-2018), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; LMA pedagogs 1968-?), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpnieciskās mākslas katedras pedagogs 1964-1999), mākslas zinātnieks, dizaina teorētiķis Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), u.c.
Artūrs Arnolds Riņķis absolvēja LMA 1974.gadā ar teicamu vērtējumu par darbu “Universālais polihromprojektors”, kurā pētīja krāsu optisko uztveri un kinētiku, vadītājs Tālivaldis Gaumigs. Līdzās Artūram Arnoldam Riņķim LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie Tālivalža Gaumiga absolvēja Voldemārs Lazdiņš ar darbu “Rota”, Gundars Pekelis (1948-1994) ar darbu “Rotas”, Andrejs Vaivods, Ārija Doroņina, Ārija Lāce, pie Aleksandra Dembo LMA absolvēja Andis Adolfs Grīnbergs ar darbu “Lietiškā grafika”, Jānis Spalviņš (1948-2021) ar darbu “Polietilēna rūpniecības izstādes komplekts”, Juris Piete.
Pēc LMA absolvēšanas Artūrs Arnolds Riņķis strādāja PSRS pakļautības Rīgas radioizotopu aparātu būves zinātniski pētnieciskajā institūtā kā dizainers (RRAZPI, 1974-1977). Artūrs Arnolds Riņķis darbodamies RRAZPI, kas veidoja tolaik PSRS pieprasīto radioaktīvo kodolenerģijas materiālu industriālo izmantošanu, veidoja vizuālo dizaina metus mērinstrumentiem un iekārtām, tai skaitā radioizotopu dūmu signalizācijas iekārtai RID-2, kas tika izstrādāts kā rūpnieciskais paraugs. Artūra Arnolda Riņķa darbi kā RRAZPI produkcija tika eksponēti VTSSI (Maskava, 1974), Starptautiskajā rūpniecības izstādē “Nuclex-75”(Bāzele, Šveice, 1975), Starptautiskajā gadatirgū (Hannoverē, Vācija, 1976).
Artūrs Arnolds Riņķis ir LMS biedrs kopš 1976.gada un uzņemts ar grafiķa Aleksandra Dembo, tēlnieka Tālivalža Gaumiga, dizainera Valda Celma rekomendācijām, Rīgas radioizotopu aparātu būves zinātniski pētnieciskā institūta direktora V.Januškovska raksturojumu, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Ādolfa Irbītes (1910–1983) ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. PSRS MS LMS lēmumu apstiprināja ar PSRS MS valdes biroja instruktores V.Kozlovas parakstu 1980.gadā. LMS Dizaina sekcijā 1976.gadā tika uzņemti: Teofīls Dreimanis, Imants Eglītis, Juris Piepe, Artūrs Riņķis, Indulis Valdmanis.
Artūrs Arnolds Riņķis piedalās profesionālās izstādēs kopš 1976.gada. Artūrs Arnolds Riņķis radoši strādā un piedalās izstādēs kopš 1977.gada. Mākslinieks ir izpildījis pasūtījumus sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātu (MF DMK): Informatīvo panno (kopā ar dizaineri, dzīvesbiedri Ināru Riņķi bij. Republikāniskais Zinību nama (nepastāv), Lauktehnikas zīmes- uzgriežņa un uzgriežņatslēgas kinētisks, vējā rotējošs telpisks atveids, kas atradās rotācijas aplī pie bij. Lauktehnikas administratīvās ēkas (Sigulda, lokšņu metāls, h-2m, 1980, nepastāv), kinētisks marinas žanra panno “Jūra” (bij. LPSR TSSI, Mežaparks, Rīga, 1982, ar kustīgo viļņu un debess projekcijas attēliem uz rotējošiem cilindriem, tika izmantota Ž.M.Žāra un S.Grīnberga mūzika), vēja kinētisks objekts “Sakta” (bij. viesnīcas “Latvija” fasāde, nerūsējošs tērauds, h-4m, mets 1969, izgatavots 1973, restaurēts 21.gs.sākumā, šobrīd “Radisson Blu Hotel Latvija” fasādē darbojās ar elektrisko pievadu).
Mākslinieks piedalījās nozīmīgā grupu izstādē “Forma. Krāsa. Dinamika” kopā ar Valdi Celmu, Anduli Krūmiņu (bij. Arhitektūras un celtniecības muzejā, Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1978). Izstāde raisīja rezonansi Latvijas un PSRS mākslas presē dizaina teorētiķu, mākslas zinātnieku Herberta Dubina, Velgas Opules un Vladimira Aronova (1941-2022; Krievija), Jāzepa Kukuļa-Baltinavieša un arhitektu – Jāņa Lejnieka, Gunāra Asara, kinētikas mākslinieka Vjačeslava Koļejčuka (1941-2018; Krievija), Ivara Strautmaņa (1932-2017) tekstos žurnālos: “Māksla”, “Liesma”, “Latvijas dizains”, “Tehniskā estētika”, “PSRS Dekoratīvā māksla” (abi Krievija) u.c.
Mākslinieks piedalījies PSKP XXV kongresam un Latvijas Komunistiskās partijas XXII kongresam veltītajā 5.Republikānisko plakātu izstādē “Miers un progress”, kurā tika eksponēti politiskā plakāta autoru Gunāra Kirkes (1926 – 1993), Ivana Zaikina (1942 – 2017), Georga Smeltera (1942-2014); Gunāra Zemgala (1943-2018), Gunāra Kamradziusa (1923-2018)), Ilmāra Blumberga (1943-2016), Jura Dimitera veidotie teātra plakāti; Artūra Arnolda Riņķa plakāts “Cilvēk, kurp ej?”, Jāņa Borga “Atbalsti Gaujas Nacionālo parku”, kas bija veltīti cilvēka un dabas attiecībām (LNMM, 1976).
6.Republikāniskajā plakātu izstādē (1977) “Vide, dizains, kvalitāte” piedalījās un tika apbalvots konstruktoru birojs “Orbīta» par radiodizainu jeb “firmas stilu”, Helga Krūklei par labāko elektroakustiskās aparatūras dizainu (megafons “NAK-2”), Imantam Eglītim (1930-2014) par elektroniskās aparatūras stila individualitāti, Ārijai Rubenei un Kārlim Rubenim par labāko bērnu spēļu dizainu, Jānim Ancītim, Valdim Celmam un Mintautam Lācim par ekspozīcijas teorētiskās koncepcijas un izstādes kataloga izstrādi (piedalījās 101 autori ar 218 darbiem, bij. Latvijas Republikāniska zinātniskās un tehniskās informācijas un propagandas institūta zāle, 1977, tag. LNMM).
7. Republikāniskajā dizaina izstādē LNMM, bij. Izstāžu zālē “Latvija”, 1989. gadā Artūrs Arnolds Riņķis piedalījās līdz ar modes mākslinieku Andri Treibahu, Sandru Belsoni ar viņas grafisko dizainu, Igora Sitnova eksponēto grafisko un rūpniecisko dizainu, Jāņa Kārkliņa mopēdu dizaina metiem rūpnīcai “Sarkanā zvaigzne”, u.c.
Artūrs Arnolds un Ināra Riņķi piedalījās ar darbu “Etīde par ūdeni” Latvijas mākslā nozīmīgajā “Mākslas dienu” izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (ideja gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983), bij. Arhitektūras un celtniecības muzejs, Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984).
Mākslinieks piedalījies 20.gs. 70.-80.gados, dizainera Mintauta Lāča un Kuldīgas pašvaldības un LMS 1977.gadā dibinātājā pilsētvides dizaina pasākuma “Dizains – Kuldīgā 85” seminārā. Lekciju ciklos un radošās darbnīcās piedalījās dizaineri: Igors Bočarņikovs, Valdis Celms, Aija Gaile, Eduards Milašs, Uģis Piešiņš, Artūrs Arnolds Riņķis, Ļena Žonova, tekstilmāksliniece Inese Jakobi, grafiķe Inga Suta. Seminārā darbojās metodiskās padomes uzraudzībā un to rīkoja Igors Bočarņikovs un Jāzeps Kukulis-Baltinavietis u.c. Simpozija izstāde “Dizainprojekts “Gadatirgus”” notika bij. Republikāniskajā Zinību namā (1986).
Artūrs Arnolds Riņķis 20.gs. 80.gados PSRS dizaina specialistu vērtējumā bija nozīmīgs kinētiskās un gaismas mākslas formveides mākslinieks līdzās Valdim Celmam, Ansulim Krūmiņam, Igaunijas māksliniekam Karelam Kurismaa, Ukrainas māksliniekam Jurijam Pravdjukam (1924-2002), Kazahijas māksliniekam Bulatam Gaļejevam (1940-2009), kuri strādāja kopā arī ar komponistiem pie teātra uzvedumiem, u.c.
Artūrs Arnolds Riņķis sadarbībā ar Igaunijas Elektroniskās mūzikas pionieri Svenu Grīnbergu (1954) radīja laikmetīgo video darbu “Elpa” jeb “Hingus” (1984), kurā izmantoja savu kinētisko autoriekārtu, savukārt, 1992. gadā Riņķis radīja laikmetīgu video darbu “Daliland”, animējot Salvadora Dali (1904-1989) gleznas.
Mākslinieks sev raksturīgajā autortehnikā veidoja gaismas un krāsas kompozīcijas, izmantojot optikas lēcu sistēmas projekcijas. Viņa darbi tikuši izstādīti arī šobrīd nozarē aktuālajā Elektroniskās mākslas balvā “Māksla, Tehnoloģija, Sabiedrība.” Interaktīvās mākslas kategorijā (“The Prix Ars Electronica”, Linca, Austrija, 1990) un XII Starptautiskajā Elektroniskās un video mākslas festivālā (Lokarno, Šveice, 1991), WRO-95 Starptautiskajā skaņas un vizuālās mākslas festivālā (“International sound basis visual art festival”, Vroclava, Polija, 1995).
Artūra Arnolda Riņķa daiļradei ir veltīti komplementāri teksti: žurnālā “Leonardo” raksts “Prometejs: māksla, zinātne un tehnoloģijas bijušajā Padomju savienībā” (viesredaktors, mākslinieks, zinātnieks B.Gaļejevs, 1994), Vjačeslava Koļejčuka monogrāfijā “Kinētisms” (bij. “Galart”, Maskava, Krievija,1994) rakstā “Rīgas grupa” u.c.
Artūrs Arnolds Riņķis kopš 1996. gada savā īpašumā līdzās tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga “Pedvāles mākslas parkam” izveidoja Pedvāles brīvdabas mākslas dārzu “Nekurienes vidū”, kurā eksponēti autora vides objekti, dārzu raksturo izteiksmīga darbu “iesēdināšana” ainavā, veidojot tēlainu un mistisku atmosfēru. Mākslas objekti “kinglas” ir aprīkoti ar gaismas avotiem un darbojas tumšajā diennakts laikā. Artūra Arnolds Riņķis darbos izkopj īpašu estētisko pieeju, kuru raksturo savpatns spektrāls risinājums un kompozicionālā uzbūve.
Mākslinieka darbi tika eksponēti izstāde „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984” (Rīgas Mākslas telpa, 2010), kurā bija pārstāvēti mākslinieki – “nonkonformisti”, kuru darbi bija ieguvuši atpazīstamību arī ārpus Latvijas: Zenta Logina (1908-1983), Biruta Delle, Atis Ieviņš, Māris Ārgalis (1954-2008), Valdis Celms, Artūrs Arnolds Riņķis, Miervaldis Polis un Līga Purmale, Egons Spuris (1931–1990), mākslas grupa NSRD, citu darbība ir mazāk pazīstama – Visvaldis Ziediņš (1942-2007), Romualds Geikins-Geimans, Vladimirs Glušenkovs (1948-2009), Juris Tīfentāls u.c. Izstādes kurators Vilnis Vējš, ekspozīcijas līdzkuratores – Ieva Astahovska, Irēna Bužinska, Līga Lindenbauma un Māra Traumane, māksliniece – Anna Heinrihsone.
Artūrs Arnolds Riņķis piedalījās izstāde “Ceļojums uz Nekurieni” (kopā ar fotomākslinieci Ivetu Vaivodi (Gabaliņu), DMDM, 2016).
Artūra Arnolda Riņķa darbi tikuši iekļauti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkotajā izstādē “Nenorunātās tikšanās” (LNMM Izstāžu zāle “Arsenāls”, 2019-2020, izstādes kuratores: Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere). Izstādes starptautisko mākslas procesu asistēmitiskaja izpētē bāzētā koncepcija tika veidota iekļaujot māksliniekus: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks (1910–2007), Žeņs Bo (Taivāna), Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Pēteris Džigurs, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile (1926-2013), Neša Glinna (ASV), Alberts Goltjakovs (1924-2016), Inārs Helmūts, Anna Līslegārda (Dānija/ASV), Zenta Logina, Malda Muižule (1937-2022), Deimants Narkēvičs (Lietuva), Bahara Nūrizade (Irāna), Arturs Ņikitins (1936-2022), Pakui Hardware (Ugnius Gelguds un Neringa Cerniauskaite, Lietuva), Juris Poikāns, Māra Rikmane, Genādijs Suhanovs (1946-2005), Vladislavs Šapovalovs (Krievija/Itālija), Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs (Krievija), Sīfa Vesterberga (Dānija), Ilva Vesterlunda (Zviedrija), Antons Vidokle (Krievija/ ASV), Artūrs Virtmanis, Driants Zeneji (Albānija/Itālija).
Mākslinieks ticis nominēts Purvīša balvai par darbu “Pulsārs Q19” un Pedvāles brīvdabas mākslas dārza “Nekurienes vidū” izveidi (2015). Mākslinieks bijis nominēts LMS 2003.gada “Gada balvai 2003”.
Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 17. decembra būs skatāma Artura Riņķa 80 gadu Jubilejas izstāde “Joprojām meklēju”.
Artūra Arnolda Riņķa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / Latvijas Nacionālais mākslas muzejā un Latvijas Laikmetīgā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Artūrs Arnolds Riņķis “Sakta”, vēja kinētisks objekts uz bij. viesnīcas “Latvija” fasādes, nerūsējošs tērauds, 1973. gads, fotogrāfija 80×80 cm, LMS muzejs.