Inga Skujiņa dzimusi rakstnieka Zigmunda Skujiņa (1926-2022) ģimenē. Lai apgūtu vizuālo mākslu, Inga Skujiņa sākotnēji apmeklējusi bij. Rīgas pionieru pils Tēlotājmākslas studiju pie tēlnieces Lūcijas Kleines, kas bija studijas ilggadēja pedagoģe no 1965.-1991. gadam, un viņas audzēkņi bijuši mākslinieki, mākslas pedagogi – Aivars Vilipsons, Māris Subačs, Agris Liepiņš, Šeila Sāmīte, Ainārs Mielavs, Dita un Anta Pences, Ieva Krūmiņa, Uģis Traumanis, Sigita Daugule, Signe Vanadziņa, Dzintars Zilgalvis, Helga Jaksone u.c. Rīgas pionieru pils Tēlotājmākslas studijā par pedagogiem strādājuši: Juris Ģērmanis, Ausma Danemane, Silvija Jākobsone, Rūta Šteinerte (1942-2003), Inga Skujiņa, Aija Bāliņa, Inese Nātriņa, Māra Lase, Inta Stupāne u.c.
No 1968.-1972. gadam Inga Skujiņa mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Ingas Skujiņas mācību laikā pedagogi RLMV bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002; RLMV pedagogs kopš 1958, “Dekoratoru” nodaļas vadītājs 1960-1987), arhitekts Ivars Bumbiers (1929-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV Zīmēšanas pedagogs 1954-?), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c. Inga Skujiņa bija mācību praksē Behines mākslas skolā (Čehija, 1970) un beidza RLMV ar diplomdarbu “Dziesmu svētku markas un atklātnes” (1972). Līdzās Ingai Skujiņai mācījās nākamais scenogrāfs, gleznotājs Juris Toropins u.c.
No 1972. gada Inga Skujiņa studijas turpināja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare), kurā pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000) u.c. Pedagogu vadībā topošie mākslinieki apguva aušanas un apdrukas tehnikas, krāsu izjūtu un darbu eksponēšanu telpās. Inga Skujiņa absolvēja LMA Tekstilmākslas nodaļu 1977. gadā ar teicamu atzīmi par diplomdarbu “Kurzemes baroks”, gobelēna tehnikā, vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Ingai Skujiņai LMA Tekstilmākslas nodaļu pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Pēteris Joksts (1947-1997) ar darbu “Apgleznoti zīda audumi vakartērpiem, tērpu demonstrējums”.
Inga Skujiņa turpināja iegūt izglītību LMA maģistrantūrā un saņēma humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (1995), kā arī papildināja zināšanas Turku Universitātē (1997) un vēlāk absolvēja Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāti (2002).
Inga Skujiņa pedagoģes karjeru uzsāka bij. Rīgas pionieru pilī ar Kultūras ministrijas norīkojumu (1977). Vēlāk strādājusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (tag. NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola) par mākslas vēstures, vizuālās mākslas un angļu valodas skolotāju (1992-1998) un darbojusies Valsts administrācijas skolā kā projektu vadītāja un pedagoģe (1998-2015). Māksliniece bijusi lektore Norvēģijas Tautas augstskolā ar lekciju ciklu par Latvijas kultūras vēsturi un ievākusi informāciju par Norvēģijas etnogrāfijas tradīcijām un aušanas vēsturi (1989-1990, 1998). Inga Skujiņa bijusi arī 3×3 nometnes tekstilmākslas pulciņa vadītāja (Vaidava, 1995).
20.gs. 60.-70. gados notika paradigmas maiņa tekstilmākslas attīstībā, atkāpjoties no tradicionālā akadēmisma tradīcijām, audumi zaudēja noteikto taisnstūra formu, kad darbi, kļūstot skulpturāli objekti, atkāpās no sienas plaknes. Izmēģināti tika visdažādākie materiāli, faktūras un tehnikas. Izmaiņas veica Rūdolfa Heimrāta audzēkņi, tekstilmākslinieki: Ilma Austriņa, Rita Eglīte, Aina Muze (1943-2017), Larisa Brauna, Sarma Eglīte, Edīte Pauls-Vīgnere, Māra Kalniņa-Zvirbule, Ruta Bogustova, Egils Rozenbergs, Lilita Postaža (1941-2011), Arvīds Priedīte, Irisa Blumate, Lija Rage, Zinta Beimane, Emīlija Kazakevičiute, Miervaldis Paulovics, Inese Jakobi, Leontīne Pīgozne, Ilona Grodele, Kristīne Pasternaka, Inga Skujiņa, Pēteris Sidars, Dzintra Vilks, Viesturs Bērziņš (1954-2019) u.c.
Inga Skujiņa izstādēs piedalās no 1973. gada. Piedalījusies LMA studentu darbu izstādēs (1973-1975), Republikas 12. Jauno mākslinieku izstādē (1977, 1979), PSRS Mākslas augstskolu diplomdarbu izstādē (1978), Republikas izstādē “Sports mākslā” (1978), PSRS izstādē “Sports mākslā” (1979), Republikāniskajā Lietišķās mākslas izstādē (1979), Republikas tekstilmākslas un 4. miniatūrtekstiliju izstādē (bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 1983; iekārtoja Mārtiņš Heimrāts, piedalījās Inese Jakobi, Lija Rage, Laima Kaugure, Uģis Jankavs, Pēteris Sidars, Egils Rozenbergs, Aija Baumane (1943-2019) u.c.). Inga Skujiņa piedalījusies 2. Starptautiskajā tekstilmākslas simpozijā bij. T. Zaļkalna PSRS Mākslas fonda mākslinieku Jaunrades namā (1984), kurā Latviju pārstāvēja Viesturs Bērziņš, Astrīda Bērziņa, Rūdolfs Heimrāts, Uģis Jankavs, Aina Muze, Egils Rozenbergs, kā arī mākslinieki no bij. PSRS republikām: Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Moldāvijas, Kazahijas, Uzbekijas, Armēnijas, Bulgārijas u.c. 1990. gadā Inga Skujiņa un Lilita Postaža eksponēja darbus latviešu diasporas rīkotajā “Daiļamatniecības izstādē” (Melburna, Austrālija).
Inga Skujiņa rīkojusi un piedalījusies nelielās grupas izstādēs: “Inga Skujiņa, Juris Zihmanis” (Dzelzavas Kultūras nams, 1983), “Pēteris Sidars, Anna Mētra un Inga Skujiņa” (Saldus rajona vēstures un mākslas muzejs, 1984), “Inga Skujiņa. Tekstils. Juris Zihmanis. Tēlniecība” (bij. Ārzemju mākslas muzejs, LNMM, 1985, MF katalogs; un Mākslas fonda (MF) Izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1986, vad. Anda Treija), “Kuģi un karogi” (kopā ar tēlnieka, dzīvesbiedra Jura Zihmaņa koktēlniecības darbiem tika eksponēti tekstilmākslinieces gobelēni; salons “Māksla”, 1995, vad. Maiga Rozenberga), “Gobelēna laiks zibšņos” (piedalījās: Santa Zariņa, Inga Skujiņa, Irisa Blumate, Aija Baumane, Ieva Krūmiņa, Andra Dīriņa, Dzintra Vilks, Lija Rage, Sanita-Roze Leišavniece u.c., galerija “Māksla XO”, 2000).
Inga Skujiņa rīkojusi personālizstādes: bij. Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā, LNMM (1983, buklets Velta Raudzepa), Vaidavas Kultūras namā (1988), Rīgā (1986, 1998, 1999), Mālpilī (1991), Madonā (1993), Valmierā (1996), Bergenā, Stavangerā, Oslo (Norvēģija, 1989, 1999), Lionā, Betīnā (Francija, 1990) u.c.
Inga Skujiņa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1979. gada. LMS biedre māksliniece ir kopš 1980. gada, un tika uzņemta ar tekstilmākslinieku Aijas Baumanes, Rūdolfa Heimrāta, gleznotājas Ritas Valneres rekomendācijām, Rīgas pionieru pils direktores Annas Vītiņas raksturojumu, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja vietnieka, tekstilmākslinieka Egila Rozenberga ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. PSRS MS lēmumu apstiprināja instruktore L.Kozlova (1981). Inga Skujiņa bijusi LMS Tekstilmākslinieku sekcijas valdē (1986). Māksliniece ir Tekstilmākslas asociācijas biedre kopš 1995. gada.
Inga Skujiņa publicējusi ceļojumu aprakstus un publikācijas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, “Diena”, žurnālos “Zīlīte”, “Karogs”, “Jaunākās Grāmatas”. Māksliniece sastādījusi nodaļu izdevumam “Eiropas kultūras vēsture” par Latvijas kultūras vēsturi (“Zvaigzne ABC”, 1998) un Zigmunda Skujiņa rakstu krājumu 10 sējumos (kopā ar Jāni Ogu), kā arī ir Zigmunda Skujiņa grāmatas “Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” (“Lasītava”, 2018) līdzautore.
Inga Skujiņa piedalījusies izstāžu ekspozīcijas dizaina veidošanā Andreja Pumpura muzejam (kopā ar vadītāju Anastasiju Neretnieci, literatūras zinātnieci Saulcerīti Viesi (1932-2004), mākslinieci Ievu Romanovu, 1970) un izstādei “Sapņi uz papīra – Zigmundam Skujiņam 70” sadarbībā ar māksliniecēm Ievu Romanovu un Sandru Milleri (1967-2017) bij. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā (tag. Rakstniecības un mūzikas muzejs, 1996).
Ingas Skujiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
