7. novembrī mūžībā devies nozīmīgs gleznotājs, pedagogs Osvalds Zvejsalnieks.
Osvalda Zvejsalnieka daiļradi raksturo stabila modernisma kompozīcija un spēcīgs, plašs triepiens. Mākslinieks darbos veidojis ekspresīvas ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas. Jāatzīmē mākslinieka lietotā vēso sudrabzaļo, balto krāsu toņu saspēle veidotajos darbos, kuros ir jūtams autora precīzs Latgales dzīves tvērums.
Osvalds Zvejsalnieks bija aktīvi iesaistījies politiskajā darbībā, 20.gs. 80. gados piedalījās Tautas frontes nodaļas izveidē Rēzeknē, bija Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī LR 7. Saeimas deputāts (1998-2002). Osvalds Zvejsalnieks bija pieminekļa “Vienoti Latvijai“ (tēlnieki Leons Tomašickis (1904-1996), Kārlis Jansons (1896-1986), veidots 1939. gadā, demontēts 1940. gadā un 1943. gadā) atjaunošanas darbu rosinātājs. Darbus veica tēlnieki Andrejs Jansons (1937-2006) un Indulis Folkmanis 1992. gadā.
Osvalds Zvejsalnieks pēc Viļānu vidusskolas beigšanas no 1962.-1963. gadam apmeklēja LMA Sagatavošanas kursus pie pedagogiem Induļa Zariņa (1929-1997; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs kopš 1958), gleznotāja Mihaila Korņecka (1926-2005; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1960-1978) u.c. Osvalds Zvejsalnieks turpināja iegūt izglītību un 1963. gadā iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija), kurā pasniedzēji bija: Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1959-1973), Lidija Grasmane (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1964-1973), Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs kopš 1970), Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988) u.c. Osvalds Zvejsalnieks studijas turpināja pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos 1965. gadā un 1971. gadā absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu “1905. gads”, vadītājs Eduards Kalniņš. Līdzās Osvaldam Zvejsalniekam LMA Pedagoģijas nodaļu pie Eduarda Kalniņa absolvēja Baiba Vegere ar darbu “Vasara” (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolas (JRRMV) pedagoģe 1967-šobrīd), Egils Jānis Brūns (tag. PIKC Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs). 1991. gadā Osvalds Zvejsalnieks ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslas (LMA).
Osvalds Zvejsalnieks bija aktīvs Latgales novada sabiedriskās un kultūras dzīves organizators, ilggadīgs mākslas pedagogs. Jau studiju laikā LMA, 1970. gadā pēc pedagoga Induļa Zariņa uzaicinājuma Osvalds Zvejsalnieks sāka strādāt par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, RMDV), kur jau tolaik darbojās keramiķes Martas Krastiņas (1920-2006) un Jāņa Undas (1928-2000) audzēkņi, piemēram, Janīna Gribuste un Antons Kūkojs (1940-2007). Osvalds Zvejsalnieks bija RDMV ilggadējs pasniedzējs (1970-2021), no 1993. gada bija skolas direktors. Ar LMA rektora Induļa Zariņa iniciatīvu, 1990. gadā Rēzeknē tika atvērta LMA Latgales filiāle, par kuras vadītāju un docentu kļuva Osvalds Zvejsalnieks (no 2003. gada profesors). Mākslinieks bija Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors.
Osvalds Zvejsalnieks bija LMS Jauno mākslinieku apvienības biedrs no 1971. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1976. gada, un tika uzņemts ar gleznotāju Jura Zvirbuļa, Kārļa Dobrāja, grafiķa Maigoņa Oša (1929-1988) rekomendācijām, RMDV direktora A. Indāna raksturojumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar MS valdes biroja Protokola daļas vadītājas L. Kozlovas parakstu 1979. gadā. Osvalds Zvejsalnieks bijis LMS valdē, un no 1982. gada LMS Latgales organizācijas priekšsēdētājs, aktualizēja mākslas dzīvi Latgalē, t.sk. piedaloties “Mākslas dienu”, “Rudens” (kopš 1974, 1977) “Keramikas dienu” organizēšanā un Rēzeknes Mākslas salona izveidē. No 1993. gada mākslinieks bija arī asociācijas “B-13” biedrs (1993-1998).
Osvalds Zvejsalnieks izstādēs piedalījās no 1971. gada. Regulāri piedalījās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Vācijā, Krievijā, ASV, Japānā u.c. Mākslinieks rīkojis daudzas personālizstādes: LMS galerijā (1994), Latgales Kultūrvēstures muzeja Izstāžu namā (“Baltā baznīca”, 2009), Ludzas Novadpētniecības muzejā (“Terra vitae”, 2014), Rīgas Sv. Pētera baznīcā (“Osvalds Zvejsalnieks. Latgale. Plenēri. Kolēģi.”, 2015), galerijā “Daugava” (“Spānija”, 2016), Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā (“Atmiņas par vasaru”, 2017), Krāslavas Kultūras namā (“Krāslava mūža garumā”, 2017) , Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (izstāde “MŪŽS”, 2019), Polockas Mākslas galerijā (Baltkrievija, 2020), Maltas vēstures muzejā (izstāde “Terra Vitae”, 2022), Rīgas Sv. Pētera baznīcā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā (izstāde “Karalis un vilki”, 2022) u.c.
Osvalds Zvejsalnieks radošās profesionālās darbības sākumā piedalījās izstādēs: Jauno mākslinieku darbu izstādēs (1972, 1974, 1975, 1976), Tēlotājas mākslas izstādē “Vienmēr modrs” (1972, 1973, 1977), Vissavienības izstādē “Zemes jaunība” (Maskava, Krievija, 1976) u.c. LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Rudens” piedalījās no 1974. gada.
Osvalds Zvejsalnieks aktīvi piedalījās plenēros Latvijā – kopš 20.gs. 70.gadiem ilggadēji piedalījās Krāslavas pilsētas domes un Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja, kultūras darbinieces Ritas Barčas (1943-2008) vadībā rīkotajos plenēros “Krāslavas palete” (tag. “Ritas Barčas glezniecības plenērs „Krāslavas palete””), kuros piedalījās gleznotāji: Leonīds Bauļins (1945-2002), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Jānis Anmanis, Pēteris Postažs, Vita Merca, Agija un Juris Ģērmaņi, Ligita Caune, Maija Bērziņa, Dzintra Cepīte (1957-2017), Edmunds Lūcis (1959-2017), Natālija un Oļegs Marinohi, Ilgvars Zalāns, Andrejs Severetņikovs u.c., kā arī mākslinieki no Lietuvas, Baltkrievijas, Spānijas, Slovākijas u.c. Ludzas Novadpētniecības muzejs pēc Osvalda Zvejsalnieka ierosinājuma, lai veicinātu Latgales mākslinieku aktivitāti rīkoja Starptautiskos plenērus: “Rudens sirmajā Ludzā” (2007), “Es ar smaidu ņemšu visu, vasara ko dāvās man…” (2010), kuros piedalījās gleznotāji – Vladimirs Serkovs, Pāvels Ostapcevs, Osvalds Zvejsalnieks, Nugzars Paksadze, Jons Pleckevičs (Utena, Lietuva). Tika rīkoti plenēri: “Ludza jāsargā kā lepnums un kā gods” (2013), “Lūdzu uz Ludzu” (2022), kurā piedalījās Matuss Krasons un Rišards Kukabs (Dembica, Polija), Irina Amosova-Novikova, Andrejs Denisenko un Vera Civenkova (Lietuva), Osvalds Zvejsalnieks, Vladimirs Serkovs, Vjačeslavs Fomins, Iveta Ladusāne, Inese Kaziniece, Andris Misāns, Gunita Zālīte-Misāne, Irina Martjukova.
Osvalds Zvejsalnieks bija mākslinieks inscenētājs filmai “Cilvēka bērns” (rež. Jānis Streičs, “Rīgas Kinostudija”, “filmu studija “Trīs”, 1991).
Osvalda Zvejsalnieka daiļrade ir ietverta izdevumos: “Osvalds Zvejsalnieks. Gleznu izstādes katalogs” (teksts Antons Kūkojs, Daugavpils MS filiāle, Rēzeknes muzejs, 1980), “Osvalds Zvejsalnieks. Glezniecība” (“Māksla”, 199?), “Osvalds Zvejsalnieks. Baltā baznīca” (teksts Ingrīda Burāne, 2008), “Osvalds Zvejsalnieks. Krāslava mūža garumā” (Krāslavas novada kultūras nams, 2017).
1997. gadā, novērtējot Osvalda Zvejsalnieka ieguldījumu Latvijas kultūrā, māksliniekam tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, un iecelts par ordeņa virsnieku. 2019. gadā Osvalds Zvejsalnieks saņēma latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. 2021. gadā mākslinieks saņēma “Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā”.
Osvalda Zvejsalnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Varakļānu Novada muzejā, Ludzas Novadpētniecības muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Atvadīšanās no gleznotāja, pedagoga Osvalda Zvejsalnieka notiks 2022. gada 12. novembrī plkst. 12.30 Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē un bēru ceremonija noritēs Rēzeknes novada Nagļu kapsētā.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka tuviniekiem un kolēģiem.
