Antra Agra Baumane no 1953. līdz 1958. gadam mācījusies un beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola Apģērbu dizaina izglītības programma). RLMV 20.gs 50.-60. gados pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), koktēlniece Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), grafiķis Kārlis Sūniņš, koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš, tēlnieks Leons Tomašickis, A. Kaugare (RLMV aušanas pedagoģe), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-?), A.Ludviga (modelēšanas un šūšanas pedagoģe), Erna Rubene (1910-1990; RLMV Trikotāžas un aušanas nodaļas vadītāja 1944-1960), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005) , arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959, tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948 -1961), tēlniece Rimma Pancehovska u.c.
RLMV Tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļa toreiz atradās Dzirnavu ielā 46, Rīgā, (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra māja “Zirgu pasts”). Līdz ar Antru Agru Baumani 1958. gadā RLMV beidza Irēne Kagāne ar darbu “Jaunietes svētku tērps no balta kaprona ar mākslīgu ābeļziedu rotājumu”, Rasma Dragūne ar kostīmkleitas dizainu, kursa biedri Stalidzāne un Treijs darinājuši lelles, kostīmus un dekorācijas leļļu teātrim A.Brigaderes lugai “Maija un Paija”, absolvēja arī Bērziņa.
RLMV Tērpu šūšanas un modelēšanas nodaļas mācību darbu presē raksturoja: “Audzēknes darinājušas daudz praktisku un skaistu tērpu ikdienai un darbam, izmantojot ari linu un kokvilnas audumus. Daudzi tērpi jauki maina savu raksturu, tos pārveidojot ar jaciņu un blūzīšu palīdzību” (“Padomju Jaunatne”, Nr.141 (19.07.1958)).
Tolaik, RLMV vadošā estētiskā ideja bija etnogrāfijas un modernisma sintēze un mākslas valodas izkopšana vairākos dekoratīvās mākslas veidos.
Pēc RLMV beigšanas Antra Agra Baumane strādāja LPSR Vieglās rūpniecības ministrijas modes uzņēmumā “Rīgas Modeļu nams” (RMN, 1958-1963), kur galvenā māksliniece bija Aleksandra Gramoļina (1911-1998), gleznotāja, modeļu metu autore bija Mirdza Briede (1910-1990), mākslinieces, RLMV audzēknes L.Lūse un Vara Linde (1931-2012), kas izstrādāja apģērbu un apavu modeļus masveida ražošanai, radošām izstādēm. Jāatzīmē, ka RMN bija viens no PSRS modes tendenču noteicējiem. Rīgas Modeļu nama demonstrāciju un izstāžu zāļu vadītāja 20.gs. 60.-70.gados bija S.Lobiņa, ar viņas palīdzību tika rīkoti RMN publicitātes izbraukumi. RMN Modes propagandētāju grupa veica, kā piemēram 1964. gadā ap 200 priekšnesumiem gadā, kas regulāri uzstājas rūpnīcu klubos, zvejnieku ciematos, kolhozos, vakarskolās, pat sanatorijās un slimnīcās.
Antra Agra Baumane no 1958.-1983. gadam periodiski veidoja modes žurnāla “Rīgas Modes” grafisko noformējumu.
Antra Agra Baumane 1963.gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare).
Antras Agra Baumanes studiju laikā LMA Interjera un iekārtas nodaļā pasniedzēji bija: Voldemārs Šusts (1929-2001) – arhitekts, interjera dizainers. Voldemārs Šusts bijis Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētājs (1965-1979), LMA Interjera un iekārtas nodaļas vadītājs (1964-1998), pieminekļu un interjeru autors. Kā pasniedzēji LMA nodaļā darbojās arī arhitekti, interjeristi Juris Pētersons (1931-2014; LMA pedagogs 1967-1998), Ivars Bumbiers (1929-2020; LMA pedagogs 1962-1986), gleznotāji, dizaina mākslinieki Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs 1962-1999), Jānis Krievs (1942-2016; LMA pedagogs 1963-1986), koktēlnieks Vladimirs Bekmanis (LMA pedagogs 1961-2021). Līdzās Antrai Agrai Baumanei LMA Interjera un iekārtas nodaļā studēja Ieva Rozentāle (1944-2002) u.c.
Antra Agra Baumane pēc LMA absolvēšanas 1968. gadā strādāja LPSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla” (MF LMK, direktori: A.Paičs (MF 1971-1975), Viktors Veištorts (1928-2016; MF 1975-1992), pēc MF reorganizācijas 1975.gadā Dekoratīvās mākslas kombinātā direktors Raimonds Pavlovskis (MF DMK, 1968-1991). No 1983. gada Antra Agra Baumane bija iecelta par DMK Interjera iecirkņa māksliniecisko vadītāju.
20.gs. 70.-80.gados DMK strādājuši – direktors Raimonds Pavlovskis (1938-2006), galvenais mākslinieks Igors Korti (1922-1986), mākslinieciskā vadītāja Maija Znotiņa un ražošanas daļas vadītāja v.i., Rolands Brāķeris (1938-2014), ap 90 projektu veidotāji un izpildītāji, Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedri, kā Rasma Stukmane, Jānis Pipurs, Armīns Punka, Dace Mote. Viesturs Vilks, Auseklis Ozoliņš un Aina Ozoliņa, Māris Gundars (1936-2000), Zane Gundare, Garijs Manto (1935-2018), Tatjana Manto, Dmitrijs Paņičevs (1924-2015), Arvīds Zalkalns, Leonīds Petrovs (1934-2019), Antra Baumane, Mintauts Lācis, dekorators Josifs Mirskis, Jānis Spalviņš (1948-2021), leva Spalviņa, vitrāžas mākslinieki Ludvigs Bērziņš, Gundega Strauta, Nora Cēsniece, līgumdarbus veica autori, mākslinieki kā Kurts Fridrihsons (1911-1991), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), Vladimirs Bekmanis u.c.
Mākslinieces Antras Agras Baumanes un arhitekta, dzīvesbiedra Georga Baumaņa (1936-1999) sadarbībā tika veidoti interjeru projekti – kafejnīcai “Pūt, vējiņi” (1970), bij. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu biroja “Laulību nama” interjeram, Rīgā (1974), bij. dāvanu veikala “Sakta” suvenīru zālei (1985), kafejnīcai “Doms” (pārbūve 1990), projektus realizēja MF DMK (1986-1993).
Antra Agra Baumane un tēlnieks Bruno Strautiņš izstrādātāja komponista Baumaņu Kārļa ciļņa projektu Viesturdārzā, Rīgā (2003), integrējot to esošajā monumentālā arhitektoniskajā ansamblī “Latvijas tauta Dziesmu svētku simtgadei 1873-1973”, kurā jau atradās komponistu Jāņa Cimzes, Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Pētera Barisona un Alfrēda Kalniņa portreti cilnī (tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis, bronza, kapars, dolomīts, granīts, 1973).
Izstādēs Antra Agra Baumane piedalās kopš 1971.gada. Izstādē “Interjers-Dekors-71” (“Mākslinieku nama” izstāžu zālē, 1971), ekspozīcijā bija pārstāvēti tā laika nozīmīgākie MF LMK objektu projekti un iezīmētas raksturīgās interjeru veidošanas tendences: arhitekta Ojāra Dombrovska (1935-2005) bij. kolhoza “Ādaži” klubam, interjera mākslinieka I.Vītoliņa Priedaines autoservisam ar griestu veidojumu stalaktītu formās, interjera mākslinieku Vladimira Bekmaņa un Eināra Plūksnas viesnīcas “Daugava” (arhitekts Arturs Reinfelds (1911-2003)), rūpnīcas “Elektra” klubam, kinoteātra “Spartaks” figurālām kompozīcijām vestibilos, Teātra darbinieku savienības ēka (1971) arh. Ilgonis Stukmanis, interjeru mākslinieki arh. Jānis Pipurs (1939-2013), Rasma Stukmane, viesnīca “Metropole”, arhitekts Jānis Bērziņš, meti grebumam vara plāksnēs bij. kinoteātra “Rīga” bāram, arhitekts Edvīns Vecumnieks, līdzīga ievirze vērojama arī Antras Agras Baumanes, Ausekļa Ozoliņa un Ainas Ozoliņas darbos. Eksponēta bija Antras Agras Baumanes un arhitekta Georga Baumaņa kafejnīcas “Pūt, vējiņi” interjers (1970), Ainas Ozoliņas bij. kafejnīca “Turaida” Siguldā, Jura Zīles (1931-2022) gleznojumi bij. kafejnīcā “Pie Jūdažu kamīna”, N.Ķivules kompozīcija kafejnīcas “Gailītis” piekārtajiem griestiem pinuma tehnikā, rotaļīgais šarms Luda Bērziņa (1928-2022) kompozīcijā metālā un stiklā, koloristiskās nianses stikla mākslinieces Gundegas Strautas flīzēs, interjera mākslinieka Andreja Zvejnieka (1939-2018) veidojums un L. Mālderes struktūras. Mākslinieki, keramiķi Andrejs Ķiģelis un grafiķis Māris Ozoliņš ((1943-2014) un metālmāksliniece Ināra Gulbe (1935-1998) ar dekoratīvu sienas veidojumu aptiekai (Audēju ielā, Rīgā, 1969), Daces Motes gleznojumi Sabiles augļu kombinātam, tāpat arī Vladimira Ķirkupa (1928-1997) darbi kafejnīca “Zilais putns”, ko veidoja arhitekti Josifs Goldenbergs (1907-1984) un Jānis Lapiņš, mākslinieks Leons Alksnis (1971) u.c.
Antra Agra Baumane kopš 1992.gada radoši sadarbojās ar salonu “Paija”, kas tika izveidots 1989. gadā Trokšņu ielā, Šķūņu ielā, interjeru veidojis mākslinieks Laimonis Stikāns (1958-2018) un ražošanas apvienības “Daiļrade” koka meistari, arhitekte Maruta Strautmale un interjera māksliniece, salona vadītāja Ināra Liepa. Lelles salonam veidoja Sandra Grantiņa, Uva Preisa, Agrita Krieviņa, Ansis Bērziņš (1940-2021), Roze Stiebra un ādas studija “Plastika”. Antra Agra Baumane no 1993. gada bija modes darbnīcas salona “Beate” māksliniece – modelētāja, salonā ekskluzīvus tērpus modelējusi arī modes māksliniece Beatrise Dunska.
Antra Agra Baumane bija Pamatskolas “Rīdze” mākslinieciskās konstruēšanas, zīmēšanas, gleznošanas skolotāja (2002-2004).
Antra Agra Baumane tika uzņemta LMS 1976.gadā par veiktajiem darbiem, kā interjeru projektēšana, dekoratīvie sienu gleznojumi, gaismas ķermeņu un mēbeļu projektēšanu ar LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Dekoratīvās noformēšanas nozare tika uzņemti arī mākslinieki: Georgs Baumanis, Jānis Dronis (1939-1981), Leonīds Mauriņš (1943-2012), Leo Preiss, Antons Rancāns un Viesturs Vilks.
Attēlā: Antra Agra Baumane “Rīgas pilsētas dzimtsarakstu biroja Laulību zāles interjera skice”, 1974, iepirkts 1978, kartons, guaša, 40×40 cm, LMS muzejs