Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā mākslinieka Artura Kiršfelda aiziešanu mūžībā.
Arturs Kiršfelds bija radoši un novatoriski darbojies vairākās mākslas jomās. Scenogrāfija, plakāta māksla, lietišķā grafika, glezniecība bija jomas, kurās mākslinieks ieviesa modernisma un minimālisma estētikas idejas. Māksliniekam realizējot novatoriskas idejas bija jāsaskaras ar nosodījumu, neuzticību un jāpastāv uz radošo nodomu patiesumu un izvēršot minimālisma māksliniecisko izteiksmes līdzekļu pielietojumu.
Arturs Kiršfelds mācījies Rīgas pamatskolā un 1947.-1948. mācību gadā iestājās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 2. kursā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: gleznotājs Elerts Treilons (1899-1961; JRRMV pedagogs, direktors 1944-1948), Alfrēds Barons (JRRMV pedagogs), grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotājs Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980) u.c. Līdzās Arturam Kiršfeldam JRRMV mācījās topošie mākslinieki Gunārs Mitrevics (1928-2007), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015), Vasilijs Šelkovs (1923-2013), Benita Apine, Mirdza Prinberga u.c.
1950.gadā pēc JRRMV reorganizācijas Telpu dekorātīvās noformēšanas nodaļa tika pievienota Rīgas Daiļamatniecības vidusskolai (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: gleznotāji – Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV zīmēšanas pedagogs no 1959, mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), Kārlis Freimanis (1909-1987; RLMV zīmēšanas pedagogs 1945-1961) u.c. Arturs Kiršfelds RLMV beidza 1950. gadā.
Arturs Kiršfelds pēc RLMV absolvēšanas strādājis par mākslinieku bij. fabrikā “Juglas Manufaktūra” (1950-1951).
1951. gadā Arturs Kiršfelds uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības specialitātē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). Pedagogi Teātra dekorāciju glezniecības specialitātē bija Glezniecības nodaļas pasniedzēji, gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1988), gleznotājs Oto Skulme (1884-1967; LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961), Ģederts Eliass (1887-1975; LMA pedagogs 1925-1953, LMA Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1953), Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Arvīds Spertāls (1897-1961; LMA Teātra glezniecības darbnīcas vadītājs 1945-1961), Kārlis Brencēns (1879-1951; LMA zīmēšanas, krāsu tehnoloģiju pedagogs 1923-1951) u.c.
Arturs Kiršfelds 1956. gadā LMA praksē apguva teātra dekoratora profesiju, veicot dekorāciju gleznojumus eļļas tehnikā LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris) Voldemāra Sauleskalna (Zonbergs; 1905-1973) lugas “Ābelīte” uzvedumam, režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885-1966). Arturs Kiršfelds veidoja kostīmu metus, bet scenogrāfija tapa kopā ar Gunāru Zemgalu (1935-2018).
Arturs Kiršfelds 1957. gadā absolvējis LMA Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības specialitāti ar diplomdarbu “Kostīmi un dekorācijas Aleksandra Dimā (1824 -1895) lugai “Kamēliju dāma””, vadītājs Arvīds Spertāls. Diplomdarbs tika realizēts LPSR Valsts Akadēmiskā drāmas teātra uzvedumā (režisors Kārlis Pamše (1917-2015), komponists Alfrēds Tučs (1926-2007), horeogrāfs Jevgeņijs Čanga (1920-1999)). Līdzās Arturam Kiršfeldam pie Arvīda Spertāla LMA Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības specialitāti absolvēja Vladimirs Kirkups (1921-1997) ar dekorāciju metu Jāņa Lūša (1932–2008) lugas “Sniega cilvēka bojā eja” uzvedumam bij. J.Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris).
Pēc LMA absolvēšanas 1957.gadā Arturs Kiršfelds darbojās L.Paegles Valsts Valmieras drāmas teātrī (tag. Valmieras drāmas teātris) veidoja scenogrāfiju Anatolija Sofronova (1911-1990) drāmai “Atvaļinātais cilvēks” (1958, režisors Pēteris Lūcis (1907-1991), luga izrādīta arī Dailes teātrī, Alehandro Kasona (1903-1965) lugas “Septiņi kliedzieni okeāna vidū” uzvedumam (1958, režisors Oļģerts Dunkers (1932-1997)), Kubas Nacionālā baleta viesizrāžu izrādei “Koncerts baltā un melnā” (1960, horeogrāfs Hosē Paress (1926-2006), Francisa Jozefa Haidna (1732-1809) mūzika, bij. Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais operas un baleta teātris, LNOB).
Arturs Kiršfelds 1960. gadā veidojis scenogrāfiju bij. Centrālā Celtnieku kluba “Oktobris” Jaunatnes dramatiskā ansambļa (tag. Rīgas pašvaldības VEF Kultūras nama amatiermākslas ansamblis “Rīgas Pantomīma”) satīras un pantomīmas uzvedumam “AHA!”, režisors Roberts Ligers (1931-2013; tolaik bij. J.Raiņa Valsts Akadēmiskā Dailes teātra aktieris), uzveduma mūzikas daļas autors – orķestra vadītājs, saksofonists Andrejs Locis.
Arturs Kiršfelds izstādēs piedalījies kopš 1955. gada – 1. LMA studentu patstāvīgo darbu izstāde (1955, LMA), 2. LMA studentu patstāvīgo darbu izstādē ar dekorāciju metu A. Upīša lugai “Laimes lācis” (1956, LMA), 1. Jauno mākslinieku izstādē ar dekorāciju metu R. Blaumaņa lugai “Ugunī” (1956, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Teātra biedrības rīkotajā 3. Republikāniskajā Teātra glezniecības/scenogrāfijas izstādē (1958, LNMM, veidoja metu iespiedplakātam, ko izgatavoja Rīgas 8. tipogrāfijai) un piedalījās Vispasaules VI Jaunatnes un studentu festivāla izstādē (1957, Maskava, Krievija, piedalījies ar darbu “Scenogrāfijas mets J. Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju””, papīrs, tempera, 44×59 cm) kura tapšanu finansēja PSRS Mākslas fonda līgums). Arturs Kiršfelds piedalījies 2. Jauno mākslinieku izstādē (1958, LNMM), kur eksponēja Karlo Goldoni (1707-1793) komēdijas “Vēdeklis” plakātu un dekorāciju metu. Mākslinieks iekārtojis PSRS Jauno mākslinieku izstādi (1958, Maskava, Krievija), piedalījies ar Viljama Šekspīra lugas “Hamlets”, Karlo Goldoni komēdijas “Sievu valodas” plakātiem un dekorāciju metiem.
Arturs Kiršfelds piedalījies “Cēsu 750 gadu jubilejas izstādē” (1956, Cēsu novadpētniecības muzejs, kurā bija reprezentēti 33 mākslinieki: Jānis Baltgailis (1878-1942), Kārlis Baltgailis (1893-1979), Kārlis Baumanis (1916-2011), Jēkabs Bīne (1895-1956), Harijs Blunavs (1924-2006), Kārlis Brencēns (1879-1951), Kārlis Celmiņš (1894-1973), Arturs Dronis (1904-1995), Fricis Ešmits (1892-1972), Jānis leviņš (1885-1961), Andrejs Jansons (1937-2006), Kārlis Jansons (1896-1986), Valija Janševska (1910-1988), Jūlijs Jaunkalniņš (1866-1919), Augusts Julla (1872-1958), Maiga Karlsone, Reinholds Kasparsons (1889-1966), Līvija Kiršfelde, Arturs Kiršfelds, Pēteris Kundziņš (1886-1958), Irma Lāčgalva-Kaminska (1907-1994), Kārlis Miesnieks (1887-1977), Laimdots Mūrnieks (1922-2011), Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), Jānis Rozenbergs (1901-1966), Dainis Rožkalns (1928-2018), Rihards Skrubis (1928-1995), Jūlijs Straume (1874-1970), Jānis Strazdiņš, Jēkabs Strazdiņš (1905-1958), Pēteris Upītis (1899-1989), Voldemārs Valdmanis (1905-1966; tolaik LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks), Edgars Vārdaunis (1910-1999; tolaik LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks), Arnolds Vilkins (1904-1979)).
Arturs Kiršfelds eksponējis darbus: Republikāniskajās akvareļu izstādē (1958, LNMM), Republikāniskā Portretu izstādē (1959, bij. Valsts Tēlotājas mākslas muzejs, AMM, LNMM, Pils laukums, veidoja ielūguma metu, ko drukāja 8. tipogrāfija), “Latvijas Mākslinieku akvareļu izstādē” (1962, Tallina, Igaunija; bij. Ļeņingrada, Krievija; Almati, Kazahstāna; Polija) u.c. Arturs Kiršfelds veidojis un eksponējis plakātus Jauno mākslinieku un arhitektu izstādē (1960, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM, veidojis plakāta metu 8. tipogrāfijai), 6. Jauno mākslinieku izstādē (1966, “Mākslinieku nams”), 5. Republikas akvareļu izstādē (1966, bij. Ārzemju mākslas muzejs, ĀMM, LNMM, veidojis plakāta un ielūguma metu 1.tipogrāfijai “Cīņa”), 2. Republikas Lietišķās grafikas izstādē (1966, Mākslinieku nams, eksponējis skaņu plašu vāku metus 26×26 cm), 1. Republikas plakātu izstādē (1966, Mākslinieku nams), 1. Baltijas republiku plakātu izstādē (1968, Ērgļi, Cēsis, Sigulda), PSRS plakātu izstādē (1970, Polija), “Mākslas meistari pavasarim” (2001, 2002, 2003, 2006, Dailes teātris) u.c.
Arturs Kiršfelds rīkojis nelielas grupu un personālizstādes, kā “Arturs Kiršfelds” (1968, “Mākslinieku dienas-68”, bij. fabrika “17. jūnijs”), “Arturs Kiršfelds. Akvareļu izstāde” (1969, bij. “Mākslas darbinieku nams” (MDN), Andra Merkmaņa (1943-2006), plakāta mets, buklets, 1. tipogrāfijai “Cīņa”, izdevējs MF, bij. Jūrmalas vēstures un mākslas muzeja “filiāle Jomas ielā”, tag. Jūrmalas muzejs), “Dzidra Ezergaile grafika. Arturs Kiršfelds plakāti” (1971, bij. MDN, plakāta, ielūguma, bukleta metu dizainu drukai 1. tipogrāfija “Cīņa”, teksts – grafiķis Zigurds Zuze (1929-2003), izdevējs Mākslas fonds (MF)), “Arturs Kiršteins. Grāmatu grafikas izstāde” (1972, bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”, buklets, teksts Ilga Grase (1922-2006), “Artura Kiršfelda temperas gleznojumu izstāde” (1972, bij. “Filiāle Jomas ielā”, Jūrmalas muzejs, veidoja afišas, bukleta metu drukai 1. tipogrāfija “Cīņa”, teksts Jānis Kaksis (1926-2002)), “Monogrammu izstāde” (1975, MDN, veidojis plakāta, bukleta dizaina metu, izdevējs MDN, teksts Ģirts Dzenītis (1934-1987)), “Emblēmu zīmējumu izstāde “Basketbols TTT”” (1977, bij. “Rīgas Sporta pils”, eksponētas 163 grafiskās zīmes u.c., veidoja afišas, bukleta metu, autora teksts, izdevējs FKSK), “Emblēmas. Arturs Kiršfelds. Emblēmas, rūpniecība, kultūra, sports” (1980, bij. r/a A.Popova RRR kultūras nams, Mūkusalas ielā, izdevējs RRR, veidojis plakāta metu), “Arturs Kiršfelds. Ornaments” (1982, bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LNVM), “Piederības zīmes” (1987, LNVM; 1990, Turaidas muzejs), “Atbildiet mirušajiem un dzīvajiem” (1989, “Arhitektu nams”; 2003, bij. bibliotēka-salons “Vecrīga”, fotoizstāde), “Artura Kiršfelda ārzemju reklāmas plakātu kolekcijas izstāde” (1990, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Ainava” (2003, “Arhitektu nams”) u.c.
Arturs Kiršfelds bija iekļāvies arī izdevniecību darbā, kā mākslinieciskais redaktors strādāja žurnālā “Veselība” (1960-1961, galvenais redaktors bija ķirurgs Viktors Kalnbērzs (1928-2021)) un izdevniecībā “Liesma” (1969-1970), kur veidoja grāmatu grafiku: publicista un gleznotāja Augusta Strindberga (1849-1912) romānam “Sarkanā istaba” (1962), Bruno Apica (1900-1979) romānam “Kails vilku barā” (1964), Greiema Grīna (1904-1991) romānam “Lietas būtība” (1965), Volfganga Kepena “Nāve Roma” (1967) u.c.
Arturs Kiršfelds veidojis vizuālo tēlu žurnālam “Sovetskij eksport” (1967) u.c., māksliniekus veidojis plakātus izstādēm “Tallina, Rīga, Viļņa, Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR tautas mākslas izstādē” (1966, bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LNVM, veidojis plakāta metu drukai tipogrāfija Nr.1 “Cīņa”), “18.-20. gadsimta aizrobežu porcelāna un stikla izstādē” (1972, bij. ĀMM, LNMM, veidojis plakāta metu drukai 1.tipogrāfijai “Cīņa”) u.c.
Mākslinieks strādājis R/A “Radiotehnika” (RRR) Estētikas birojā, bija tā vadītājs (1978-1992). RRR Estētikas biroja pienākumos bija uzņēmuma interjeru vizuālais identitātes un informatīvās sistēmas radīšana – administrācijas telpām, kabinetiem, koridoriem, cehiem, izstrādājot krāsojuma paraugus arī iekārtām, komunikācijām. Estētikas birojs izstrādāja arī lietišķās grafikas dizaina metus cehu emblēmām, uzšuvēm uz darba tērpiem, reprezentācijas vimpeļiem u.c. Savukārt, produkcijas dizainu risināja RRR konstruktoru birojs “Orbīta”, kurā darbojies mākslinieks Aivars Krūklis u.c.
Latvijas PSR 20.gs. 80.-tos gados izstrādātās mērķprogrammas “Kvalitāte-90” ietvaros tika noteikti preču estētikas un ergonomikas normatīvi saskaņā ar bij. Latvijas PSR Kompartijas CK un Ministru Padomes lēmumu. Kopš 1986. gada 31. decembra bija nodibināts Republikas starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss “Latvijas dizains”. Arturs Kiršfelds, darbojoties RRR uzņēmumā, veidoja Latvijas dizaina valodu kā patstāvīgu vērtību, par ko saņēmis kolēģu – plakāta mākslinieku kritiku (1984).
Arturs Kiršfelds pēc LMA absolvēšanas darbojies LMS Jauno mākslinieku sektorā kopā ar gleznotājiem Borisu Bērziņu (1930-2002), Henriju Klēbahu (1928-1998), Induli Zariņu (1929-1997), keramiķi Leonu Lukšo (1930-1984) u.c.
Mākslinieks bija LMS biedra kandidāts no 1958. gadā ar gleznotāju Laimdota Mūrnieka (1922-2011), Ulda Zemzara (1928-2022), scenogrāfa Ģirta Vilka (1909-1983) rekomendācijām, LMS Teātra dekoratoru un noformētāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Eglīša (1907-1996) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu.
Iestāšanās LMS aizkavējās, jo Arturs Kiršfelds 1961. gadā bija saņēmis LKP CK sekretāra Augusta Vosa (1916-1994) ideoloģiska nosodījuma kritiku presē, ka autors “kopē modernistisko glezniecību no ārzemju žurnāliem”. Tādejādi teātros pie izrāžu veidošanas mākslinieks nepiedalījās kopš 1960. gada un mākslinieks bija izteicis savu izvēli iestāties LMS Grafiķu sekcijā.
Arturs Kiršfelds bija LMS Grafikas sekcijas biedrs kopš 1966. gadā un uzņemts ar RLMV pedagoga, gleznotāja Kārļa Sūniņa (1909-1979), grafiķa Edvīna Andersona (1929-1996), gleznotāja Antona Megņa (1907-1982) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu. LMS lēmumu par biedra statusa piešķiršanu Arturam Kiršfeldam pamatoja eksponētās modernisma stilistiskā veidotās plakātu kompozīcijas: Viljama Šekspīra traģēdija “Makbets” (1965, 100x75cm, guaša), māksliniekiem – “Profesors Eduards Kalniņš (1964, 100x75cm, guaša), “Gleznotājs Rūdolfs Pinnis” (1964, 100×75, guaša), “Profesors Kārlis Miesnieks” (1964, 100x75cm, guaša) “Profesors Leo Svemps” (1964, 100x70cm, guaša), “Gleznotājs Kurts Fridrihsons” (1965, 91x64cm, guaša) un arī dekoratīvās kompozīcijas – “Rīga” (1965, 100x70cm, guaša), skaņu plašu vāks “Klasiskā mūzika” (1962, 26x26cm, guaša) u.c.
Arturs Kiršfelds darbojies LMS Grafiķu sekcijas birojā (1968), LMS Revīzijas komisijā (1968), KM Mākslas padomē (1968), Pārtikas rūpniecības ministrijas mākslas padomē (1968) u.c. Jāatzīmē, ka no 1965.-1973. gadam Artūrs Kiršfelds savus radošos darbus veidoja “Mākslinieku nama” (11. novembra krastmala 35, Rīga) 5. stāva 98. mākslinieku darbnīcā.
Arturs Kiršfelds ir bijis pilsoniski aktīvs, publicējis un izteicis savu nostāju laikrakstos: “Pavalstnieks”, Nr.5 (08.02.1994), “Rīgas Balss”, “Druva”, piedalījies LR Saeimas vēlēšanās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā (1993).
Artura Kiršfelda darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Artura Kiršfelda tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no mākslinieka Artura Kiršfelda notiks 2024. gada 29. februārī, plkst. 13.00, Priekuļu kapu kapličā, Priekuļos, Priekuļu pagastā, Cēsu novadā.
Arturs Kiršfelds “Kataloga vāka noformējums izstādei ”Artura Kiršfelda Emblēmu zīmējumu izstāde “BASKETBOLS TTT””, 1977, papīrs, poligrāfijas druka, 21.5×21.5 cm, LMS muzejs