lv   en

AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS IZNOMĀ / IZĪRĒ ARHĪVS 2012-2017 RECENZIJAS UN INTERVIJAS LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Laimdots Mūrnieks (1922 - 2011), „Dejotājas”, 1967., audekls, eļļa, 120x90 cm, LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Laimu Reihmani!

 

Laima Reihmane 1969.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu „Rihards Zariņš” ( vad.G.Tidomane), 1991.gadā ieguvusi mākslas maģistres grādu  par pētījumu „Latviešu stājgrafika (1940 -1990), Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1973.gada, kur vadījusi Mākslas zinātnes sekciju (1977-1987) un Mākslas fonda Izstāžu sektoru (1972-1976).

Nozīmīgs ir L.Reihmanes kā Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģes ieguldījums, izglītojot gan mākslas zinātniekus, gan māksliniekus Austrumeiropas, akcentējot Krievijas un Baltijas valstu mākslas vēstures izpausmes un 20.gadsimta grafikas attīstību.

L.Reihmani vienmēr interesējušas aktualitātes mākslā, it īpaši grafikas nozarē. Viņa ir būtiski padziļinājusi latviešu grafikas vēstures izziņu, savus pētījumus atklājot vairākās monogrāfijās, žurnālos, rakstu krājumos un izstāžu veidošanā.

Georgs Šenbergs (1915 – 1989) „Puķes”, 1980., koks, eļļa, 133x83 cm, LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieku Eduardu Kļaviņu!

 

Eduards Kļaviņš 1962.gadā absolvējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas (I. Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta) Mākslas vēstures un teorijas fakultāti ar diplomdarbu „19.un 20.gs.mijas latviešu ainavu glezniecības attīstības jautājumi” (vad.V.Plotņikovs), bet vēlāk 1977.gadā turpat aizstāvējis mākslas zinātņu kandidāta disertāciju „Latviešu portreta glezniecība 19.gs.2.pusē un 20.gs.sākumā”, habilitētais mākslas doktors (Dr. habil. art.) kopš 1995.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1985.gada.

Nozīmīgs ir E.Kļaviņa pedagoga veikums Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ir pedagogs kopš 1962.gada, docents kopš 1985.gada un profesors kopš 1992.gada, ilgi vadījis Mākslas zinātnes katedru, un kā viens no erudītākiem speciālistiem gan topošajiem mākslas zinātniekiem, gan māksliniekiem ar bagātīgu faktoloģisko materiālu un pieredzē balstītu izpratni, atklāj daudzšķautņaino Latvijas un ārzemju mākslas pasauli, tās attīstības likumsakarības, pretrunas un kontekstus.

Latvijas mākslas vēsturei būtisks ir Eduarda Kļaviņa ieguldījums rakstot, sastādot, veidojot un izdodot daudzos rakstus, konferenču referātus, monogrāfijas ar dziļi pārdomātu izklāstu un izvēršot analītiskus diskursus gan par Latvijas mākslu vēsturē, gan mūsdienu interpretācijām, gan vērtējot saskarsmes ar ārzemju procesiem un aktualizējot mākslas valodas terminoloģiju. Līdzās radošajai darbībai mākslas vēstures pētniecībā un studentus izglītošanā, E.Kļaviņš vada Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtu.

 

 

Vladimirs Kozins (1922) “Leo Svempa portrets”, 1979. Audekls, eļļa, 105x75 cm. LMS muzejs

 

 

VLADIMIRS KOZINS

GLEZNIECĪBA

15.09.17.-15.10.17.

 

2017.gada 15.septembrī plkst.17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, tiks atklāta Vladimira Kozina personālizstāde „Glezniecība”, kas ir mākslinieka iniciatīva, atzīmējot viņa 95. gadu jubileju. Retrospektīvajā ekspozīcijā vērojama mākslinieka bagātā, tematiski dažādā un gleznieciski izjustā daiļrade.

Vladimirs Kozins dzimis 17.septembrī 1922.gadā Brjanskas apgabalā Starobudas rajonā, Ļevinckas ciemā Krievijā un mākslas izglītību sācis Vitebskas mākslas skolā (1937–1941), bet Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļu absolvē 1949.gadā.

V.Kozins bijis aktīvs dažādos mākslas procesos, un kopš 1950.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kur bijis Glezniecības sekcijas vadītājs, kā arī darbojies dažādās citās komisijās.

Latvijas mākslas vēsturē īpaši nozīmīgs ir V.Kozina ilglaicīgais LMA Glezniecības katedras vadīšanas laiks (1953-1989), kad bija jāpieņem dažādi lēmumi un jānotur gan ideoloģiskā līnija, gan gleznieciskās kvalitātes. Esot līdzās izciliem latviešu māksliniekiem, viņš spēja novērtēt un iepazīt latviešu tonālās glezniecības principus, kurus attīstīja arī savā radošajā darbā.

Vladimira Kozina glezniecības spektrs ir bagāts ar dažādām izpausmēm, sākotnēji padomju ideoloģijā un socreālismā balstīts, kas pārtop poētiskā reālismā saglabājot sev raksturīgo jūtīgi niansētu krāsu un triepienu sabalansētību. Viņš ir varējis izpausties gan dažādos mērogos un bijis autors vairākiem monumentāliem gleznojumiem, gan dažādās tēmās un žanros: portrets, ainava, klusā daba, gan 20.gs. nogalē un mūsdienās pievērsies tēliem ar reliģisku ievirzi. Izstādes ekspozīcijā daudzo un dažādo darbu klāstā, krāsu izvēlē, sabalansētībā un otras triepienā vērojams mākslinieka emocionālais pasaules skatījums, nerimstošais radošais gars un apbrīnojamās darbaspējas.

Vladimira Kozina personālizstādē „Glezniecība” eksponēti darbi no autora personīgās kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātkolekcijām.

 

Vladimira Kozina personālizstāde „Glezniecība” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā norisinās no 15.septembra līdz 15.oktobrim 2017.gadā.

 

Izstādi atbalsta: biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Klasiskās mākslas galerija “ANTONIJA”

 

 

 

 

 

Pateicamies Baltās nakts 2017 dalībniekiem un viesiem, kas piedalījās un apmeklēja Latvijas Mākslinieku savienības akciju "Ganimēds un ērglis" gan LMS muzejā 11.novembra krastmalā 35, gan LMS Radošajā kvartālā "Kombināts MĀKSLA".

Paldies LMS radošajai komandai. Īpaši liels paldies māksliniekiem: Ievai Nagliņai, Lāsmai Pujātei, Ilgnesei Avotiņai, Līgai Merginai, Inesei Lieckalniņai, Imantam Krepicam u.c.

 

Sākot no šodienas, 6.septembra, LMS Radošajam kvartālam “Kombināts MĀKSLA” ir jauns darba laiks. Turpmāk katru dienu no plkst. 17.00-19.00 apmeklētājiem  ir iespēja iepazīties ar LMS Radošo kvartālu “Kombināts MĀKSLA” (Gaujas iela 5, Rīga) un tajā apskatāmajām LMS muzeja ekspozīcijām.

LMS radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA” apskatei tiek piedāvātas: LMS muzeja kolekcijas darbi scenogrāfijas ekspozīcijā “Sarkanais un melnais” un keramikas ekspozīcija “Jūga māksla”.

 

LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” dibināts 2013.gadā kā radoša platforma dažādām mākslas un kultūras iniciatīvām, kas balstās vietas vēsturiskajā nozīmībā. Kvartāla teritorijā darbus ir veidojuši Latvijas vēsturē nozīmīgi tēlnieki Augusts Folcs un Kārlis Zāle, bet  1950.-90.gados kombināta "MĀKSLA" darbnīcās, strādāja dažādu nozaru mākslinieki, bet it īpaši ir akcentējami tēlnieki, kas radīja gan izstāžu darbus, gan monumentālas skulptūras.

 

Kā nokļūt līdz LMS Radošajam kvartālam „Kombināts MĀKSLA”?

11.tramvaja pietura: Brasas stacija vai Brāļu kapi

9., 48. autobusa pietura: Tēraudlietuves iela

Dzelzceļa stacija “Brasa”

 

Papildus informācija lūdzam rakstīt uz info@lms.lv vai zvanīt uz tālruni  26628302.

 

 

 

BALTĀ NAKTS 2017

Latvijas Mākslinieku savienība

  “GANIMĒDS UN ĒRGLIS” 

09.09.2017.

 

Š.g. 9.septembrī no plkst.18.00-23.00 mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2017” ietvaros Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk- LMS) muzejā un LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” norisināsies pasākums “Ganimēds un ērglis”.

Idejas pamatā ir sengrieķu mitoloģija un mīts par Ganimēdu kā skaistuma vēstnesi, starp viņu un varu – ērgli, kurā iemiesojas Olimpa dievs Zevs. Projekta “Ganimēds un ērglis” mīta vēstījums izmantots kā parafrāze par šī brīža mākslinieka un varas attiecībām.

Pasākuma “Ganimēds un ērglis” galvenais akcents ir skaistā un mākslas izpausmes. LMS aicina apmeklēt abas norises vietas un iepazīt mūsdienu mākslinieku redzējumu LMS muzejā un LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”, kā arī apskatīt LMS muzeja ekspozīcijas, piemēram, jaunatklāto izstādi ar pagājušā gadsimta Latvijas scenogrāfijas metiem LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”. Scenogrāfija izvēlēta kā mākslas veids, kuram 20.gs.2.pusē ir viena no tiešākām saiknēm ar varu.

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11.novembra krastmalā 35 notiks ģeometrisko zīmogu darbnīcas. Izmantojot augtspiedes tehnikas principu, apmeklētāji varēs izveidot katrs savu Baltās nakts seju no dažādiem ģeometriskajiem zīmogiem. Darbnīcu vadīs māksliniece Lāsma Pujāte. Ik pēc stundas – plkst. 18.30; 19.30 un 20.30, būs iespēja doties ekskursijā pa LMS muzeja ēku mākslinieces Ievas Nagliņas vadībā. Ekskursijā būs iespēja uzzināt vairāk par amerikāņu un ķīniešu mākslinieku izstādi “Klusuma vētra” LMS galerijā, iepazīt Latvijas Mākslinieku savienības muzeju un apmeklēt divas muzeja grafikas darbnīcas (oforta darbnīcu 3. stāvā un litogrāfijas darbnīcu 5. stāvā).

LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” radošās darbnīcas piedāvās mākslinieki Agnese Rudzīte-Kirillova, Rihards Ābeltiņš, Bruno Strautiņš, akmens tēlniecības meistars Dzintars Gailis, stikla dizaineris Tits Riņķis, kalēji no Induļa Zāģera darbnīcas, mākslinieces Ilgnese Avotiņa un Līga Mergina u.c.  

Abās LMS “Baltās nakts” norises vietās pie galvenās ieejas būs apskatāms tēlnieka Igora Dobičina veidots kinētisks skulpturāls objekts, kas tēlaini viesīs pārdomas seno grieķu mīta daudzpusīgo skaidrojumu mūsdienās.

 

Pasākumu rīko: biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”

Norises laiks: 09.09.2017., no plkst.18.00-23.00

Norises vieta:

LMS muzejs - 11.novembra krastmala 35, Rīga

LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” - Gaujas iela 1, 5, 9, Rīga

 

 

 

2017.gada 2.septembrī no plkst. 14.00 – 18.00 norisinājās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” „Atvērto durvju diena LMS Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”, Gaujas ielā 1, 3, 5 un 9, Rīgā.

Liels paldies talkas dalībniekiem un atvērto durvju dienu viesiem!

 

 

2017.gada 2.septembrī no plkst.14.00 – 18.00 bija iespējams sestdienas pēcpusdienu pavadīt iepazīstot Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) tēlniecības, keramikas, grafiti ekspozīcijas un ielūkoties radošajās darbnīcās, kur būs iespēja iepazīt dažādu mākslas nozaru un radošo industriju norises.

 

LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” dibināts 2013.gadā kā radoša platforma dažādām mākslas un kultūras iniciatīvām, kas balstās vietas vēsturiskajā nozīmībā. Kvartāla teritorijā darbus ir veidojuši Latvijas vēsturē nozīmīgi tēlnieki Augusts Folcs un Kārlis Zāle, bet  1950.-90.gados kombināta "MĀKSLA" darbnīcās, strādāja dažādu nozaru mākslinieki, bet it īpaši ir akcentējami tēlnieki, kas radīja gan izstāžu darbus, gan monumentālas skulptūras.

 

2.septembrī no plkst.14.00 – 18.00 LMS Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA” savās radoājās darbnīcās interesentus gaidija tēlnieki: Agnese Rudzīte – Kirillova, Rihards Ābeltiņš, Bruno Strautiņš, grafiskais dizainers un heraldikas veidotājs Juris Ivanovs, akmens tēlniecības meistars Dzintars Gailis, stikla dizaineris Tits Riņķis u.c.

 

Pasākumu atbalstija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība", SIA "Simron".

 

Kā nokļūt līdz LMS Radošajam kvartālam „Kombināts MĀKSLA”?

11.tramvaja pietura: Brasas stacija vai Brāļu kapi

9., 48. autobusa pietura: Tēraudlietuves iela

Dzelzceļa stacija “Brasa”

 

 

 

 

 

 

Atvērtie mākslinieku plenēri „Glezno Rīgu Ķengaragā un Mežaparkā”

 

19.,20.augustā no plkst. 12.00 līdz 16.00 RĪGAS SVĒTKOS biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” aicina piedalīties atvērtajā plenērā kultūrtelpas “Stropi” aktivitāšu vietās Ķengaragā un Mežaparkā.

 

Ķengaragā

Kultūrtelpa „Strops. Mans Ķengarags”, Mazjumpravas muižas teritorijā 19.,20. augustā, plkst. 12.00 - 16.00

Plenērā Ķengaragā piedalīsies gleznotāji Jānis Purcens un Ansis Butnors.

Visi interesenti aicināti piedalīties atvērtajā mākslinieku plenērā „Glezno Rīgu Ķengaragā”, kura ietvaros varēs ne vien vērot, kā apkaimes ainava pārvēršas mākslas darbos, bet arī līdzās profesionāliem māksliniekiem piedalīties zīmējumu un gleznojumu radīšanā.

Ķengaraga promenāde ar Daugavas piekrasti ir zaļa un ainaviska Rīgas vieta, kas ir kā radīta tam, lai taptu iemūžināta mākslas darbos.

Kā atrast kultūrtelpu „Strops. Mans Ķengarags”?

Pie tirdzniecības centra „ZOOM” dodieties taisni Daugavas virzienā, pa zemes ceļu, līdz galam. „Strops” atrodas iepretim muižas drupām.

Autobusa pietura: Ikšķiles iela, autobusi nr. 15, 31, 49

http://www.rigassvetki.lv/events/lv/pleners-glezno-rigu-kengaraga#event

 

Mežaparkā

Kultūrtelpa „Strops. Mans Mežaparks”, Atpūtas alejas un Janševska prospekta krustojumā 19., 20. augustā, plkst. 12.00 - 16.00

Plenērā Mežaparkā piedalīsies grafiķes Inese Lieckalniņa un Ilgnese Avotiņa. 

Rīgas svētku laikā visi interesenti aicināti piedalīties atvērtajā mākslinieku plenērā „Glezno Rīgu Mežaparkā”, kura ietvaros ikviens varēs ne vien vērot, kā apkaimes ainava pārvēršas mākslas darbos, bet arī līdzās profesionāliem māksliniekiem piedalīties zīmējumu un gleznojumu radīšanā. 

Mežaparka priežu sili ir zaļa un ainaviska Rīgas vieta, kas ir kā radīta, lai taptu iemūžināta mākslas darbos.

Kā atrast kultūrtelpu „Strops. Mans Mežaparks”?

Tramvaja pietura: Mežaparks, tramvajs nr. 11

Autobusa pietura: Mežaparks, autobusi nr. 9, 48

http://www.rigassvetki.lv/events/lv/pleners-glezno-rigu-mezaparka#event

 

Būsiet gaidīti gan ar savām krāsām, otām, papīriem, zīmuļiem, molbertiem, gan ar vēlmi izjust plenēra burvību un radīt kādu ainavu!

 

Pasākuma rīkotājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, biedrība “I Did It”, Latvijas Mākslinieku savienība

 

Kultūrtelpas “Stropi” projekta īstenošanu atbalsta Rīgas dome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, SIA “Rīgas meži”, Rīgas Austrumu izpilddirekcija, apdrošināšanas kompānija “Ergo” un telekomunikāciju uzņēmums “Tele2”. Aktivitāšu programmu “Stropu” darbības laikā organizē biedrība “I Did It”, sadarbībā ar Imanta Ziedoņa muzeju, kā arī SIA “Baltijas izklaides aģentūra”.

 

 

 

14.augustā Latvijas Mākslinieku savienībā viesojās Baltkrievijas vēstniecības pārstāvis Aleksejs Vasilkovs (Aleksei Vasilkov), lai apspriestu turpmāko sadarbību vizuālās mākslas jomā.

Ieskats Latvijas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstādes “Ceļš” atklāšanā, kas no 10.augusta līdz 3.septembrim ir apskatāma Liepājā galerijā "Romas dārzs" un Liepājas muzejā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība piedāvā kolekciju, kurā ir pārstāvēti mākslinieki: Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins, Juris Utāns, Sigita Daugule, Jānis Purcens, Kārlis Siliņš, Ansis Butnors, Igors Dobičins, Rihards Delvers, Agnese Rudzīte - Kirillova.

 

http://www.viacultura.lv/izstade_Cels

 

 

 

Festivāla "Printmaking IN" atklāšanas rallijs piektdien, 11. augustā.

 

15.00

VĒSTULES NO AUSTRĀLIJAS

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 5. stāva ātrijā

 

16.00

KLUSUMA VĒTRA

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11.novembra krastmalā 35

 

16.30

MACIEJ JAROSZCZUK: PERSONĀLIZSTĀDE

Kamergalerijā, 11.novembra krastmalā 35

 

17.00

RAUL MEEL: KLUSUMA TERITORIJA

Izstāžu zāles "Rīgas mākslas telpa" Intro zālē

 

18.00

ANONYMOUS BOH: DRĪZUMĀ

Gētes institūtā

 

19.00

AIZVERIES

Latvijas Mākslas akadēmijā K2

 

20.00

PAULIS LIEPA: +/-

Kaņepes kultūras centrā

 

22.00 - 5.00

AFTER-PARTY "AUTENTIKA (B2)"

https://www.facebook.com/events/1560340750705092

www.printmaking.lv

 

Festivālā VIA BALTICA atklās laikmetīgas mākslas izstādi "CEĻŠ"

 

Augusta mēnesī, kad tiek pieminēta Baltijas valstu brīvībai tik nozīmīgā vēsturiskā akcija “Baltijas ceļš”, jau septīto reizi notiek festivāls „VIA BALTICA”, kas katru gadu pulcē vairākus tūkstošus plašu auditoriju koncertos, izstādēs, kino seansos un citos kultūras pasākumos. Festivāla ietvaros 10. augustā plkst. 17.00 Liepājas Muzejā un 18.00 – mākslas galerijā “Roma dārzs" tiks atklāta Latvijas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstāde "Ceļš". Izstāde ir idejas turpinājums 2014. gadā notikušajam izstāžu ciklam "KELIAS/CEĻŠ/KETT", kura idejas autore bija lietuviešu kuratore Dovile Tomkute-Veleckiene.

 

Izstāde “Ceļš” tapusi sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas mākslinieku savienībām, apvienojot dažādu paaudžu autorus ar atšķirīgiem izteiksmes veidiem un dažādām pieredzēm. 2017.gada ekspozīcijā Latvijas Mākslinieku savienības kolekciju sastādīja kurators Igors Dobičins, pieturoties pie pirmatnējā izstādes idejas koncepta, uzsverot, ka māksliniekam ir nozīmīga loma pasaulē notiekošajos procesos, tāpat kā 1989.gada 23.augustā, kad Latvijas Mākslinieku savienība līdzdarbojās Baltijas ceļa idejas radīšanā. I.Dobičins atlasījis kolekciju, kurā ir pārstāvēti tādi mākslinieki kā Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins, Juris Utāns, Sigita Daugule, Jānis Purcens, Kārlis Siliņš, Ansis Butnors, Igors Dobičins, Rihards Delvers, Laura Ozola.

Lietuvas Mākslinieku savienības kuratore Evelīna Januškaite-Krupaviče atlasījusi Indres Ercmonaites, Jurgas Užkurnītes, Aušras Jasjukevičūtes, Aļģimanta Šlapika, Ramūna Grikeviča, Viganta Paukštes, Luka Šupšinska un Mikoles Jenčienes darbus, kas Baltijas ceļa tēmu atspoguļo dažādos mākslas žanros, kuros mākslinieki izgaismo svarīgo izvēles brīvību - būt par mākslinieku. Tā ir brīvība lauzt stereotipus, brīvība būt pašam, būt patiesam.

Izstāde “Ceļš” būs skatāma no 10. augusta līdz 3. septembrim. Tā eksponēta gan Liepājas muzejā, gan jaunatklātajā mākslas galerijā “Romas dārzs" (Zivju iela 3). Izstādes atklāšana notiks 10. augustā 17.00 Liepājas muzejā un 18.00 mākslas galerijā “Romas dārzs”.

Izstādes tapšanu atbalsta Latvijas Mākslinieku savienība, Lietuvas Mākslinieku savienība, Liepājas muzejs, galerija “Romas dārzs” un Liepājas kultūras pārvalde. Plašāka informācija par festivālu „Via Baltica” pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/via_baltica, draugiem.lv/viabaltica un facebook.com. 

 

 

 

 

10.augustā 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā starptautiskā grafikas festivāla „Printmaking In” ietvaros notiks saruna ar poļu mākslinieku Mačeju Jaroščuku (Maciej Jaroszczuk) un amerikāņu māksliniekiem Stīvu Vanoni (Steve Vanoni), Džimu Pērtlu (Jim Pirtle), Leksiju Haringtonu (Lexi Harrington), Maru Katalanu (Mara Catalan), Gebu Berru (Geb Berr) un mākslinieku apvienībām Wild Torus un Antibody Corporation.

Mačejs Jaroščuks ieradies Rīgā, lai rezidences laikā papildinātu savu grafikas darbu sēriju „Pelnu diena”. 11.augustā 16.30 jaunā galerijā LMS ēkā, 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā, 81.telpā, tiks atklāta Mačeja personālizstāde.

Festivāls „Printmaking In” piedāvā iespēju iepazīties ne tikai ar ASV grafiķu veikumu izstādē „Klusuma vētra”, kas apskatāma LMS galerijā, bet arī piedzīvot performances, kas norisināsies 11.augustā festivāla izstāžu atklāšanas rallija ietvaros, atklājot izstādes, kurās piedalās mākslinieki no ASV, Austrālijas, Ķīnas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. Rallijs aizsāksies 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un turpināsies 16.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 17.00 Rīgas Mākslas telpā, 18.00 Gētes institūtā, 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, 20.00 Kaņepes Kultūras centrā un noslēgsies 22.00 bārā Autentika.

Savukārt, sestdien, 12.augustā 20.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā festivāla ietvaros norisināsies Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde „Dzirdi mani”

Festivāls "Printmaking IN" ir ikgadējs starptautisks festivāls, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Festivāls rada vienojošu platformu māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm Eiropā, Skandināvijā, Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Festivāla notikumi piedāvā iepazīt grafikas dažādās tehnikas visā to plašumā. Tas prezentē un kopj tradicionālās grafikas tehnikas (kā linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet parāda arī grafikas starpdisciplināro raksturu.

 

Festivālu organizē biedrība “Grafikas Kamera” un mākslinieku apvienība “NON GRATA” (Igaunija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, biedrību “Latvijas mākslinieku savienība”, Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”, Gētes institūtu Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmiju, Kaņepes kultūras centru, “Free Riga” un DABA.INFO. Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, Luste silkscreen studio, Akmeņlauzis, Zemgus Poligrāfijas Serviss, Folkklubs Ala Pagrabs, Upnet. Informatīvie atbalstītāji: RadioNABA, Arterritory, Satori.

Festivāla mājaslapa: www.printmaking.lv

Festivāla Facebook lapa: https://www.facebook.com/PrintmakingInLatvia/

 

Informāciju sagatavoja:

Māra Uzuliņa

Biedrība “Grafikas kamera”

Festivāla “Printmaking IN” koordinatore ārējās komunikācijas jautājumos

festival@printmaking.lv

 

Jānis Anmanis (1943) “Klusā daba ar liniem”, 1982. Kartons,  eļļa, 115x90 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “KLUSĀ DABA”

04.08.2017.-15.09.2017.

 

 

Alūksnes Mākslas skolā no 4.augusta apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “Klusā daba”.

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība sākot no 20.gs.50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane u.c., gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs u.c., gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere u.c.

Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimta Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Žanra attīstība vērojama arī vanitās, kas pasaulīgo lietu laicīgumu izsaka galvaskausu, smilšu pulksteņa, sveces simbolos, tādejādi atgādinot “Memento mori!”.

Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gs.20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā.

Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gs.60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija.

Pēc 2.pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika „pieklusināts”. „Vienkārša” priekšmetu attēlošana padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts, un līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti. Jauns cēliens klusās dabas žanrā parādījās sākot ar 20.gs.70.gadiem, kad tieši šajā priekšmetu tēlojumā visvairāk mākslinieki mums atklāj savas profesionālās intereses, mākslinieciskos meklējumus, veiksmes kompozīcijā, krāsu salikumos, triepiena raksturā, it īpaši, protams, glezniecībā.

Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā savas patības izteikšana laikmetam  raksturīgā izteiksmē. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu un tieši šajā žanrā mākslinieki ir izpaudušies vislabprātāk, visbiežāk un visradošāk.

Izstāde apskatāma līdz 15.septembrim.

Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste

 

Ekspozīcijas idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

 

 

 

 

***

Izstāde “Klusā daba”, 04.08.2017.-15.09.2017.

Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne

Darba laiks: darba dienās no 10.00-17.00; 05.08. no 10.00-17.00; 06.08. no 10.00-14.00; S., Sv. slēgts

 

 

Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA)  sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību (LMS)  jau kopš 2001.gada ikgadēji rīko starptautiskus mākslas simpozijus Latvijas Mākslinieku savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī (www.zvartavaspils.lv). Kontakti, semināri, meistardarbnīcas un radošais darbs KOPĀ simpozija ietvaros aktivizē Latvijas mākslas integrācijas procesus pasaules mākslas apritē. Šovasar  no 26.06.2017 - 07.07.2017

ir norisinājies: Starptautiskais Porcelāna Apgleznošanas Simpozijs “KOPĀ 2017” - „TOGETHER 2017”. Simpozijā piedalījās 23 dažādu nozaru mākslinieki, tika pārstāvētas 7 valstis: Anglija, Austrija, Krievija, Turcija, Lietuva, Polija un, protams, Latvija.

 

   Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19.gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas BALTARS mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.  

    Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. g. keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Kopš 1999. gada porcelāna apgleznošanas simpoziji notiek Mākslinieku Savienības mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants. Kopš 2007. gada Zvārtavas simpoziju organizēšanu sadarbībā ar LMS pārņem Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedra. Simpoziju kuratore Ženija Loginova.

   Tradicionāli lielās porcelāna vāzes ir apgleznošanas simpoziju galvenā tēma un Zvārtavas Laikmetīgās porcelāna apgleznojumu kolekcijas porcelāna istabu galvenie eksponāti. Simpozija labākie darbi nonāk Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā.

 Izstādes atklāšana notiks piektdien, 4.augustā, pl. 16:00  Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā.

Simpoziju organizē:  Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) un Latvijas Mākslinieku savienība (LMS)

Simpozija kuratore: Ženija Loginova

Simpoziju atbalsta:  KKF, DMDM, LNMM, Galerija Apsīda, Merrild, Latvijas Maiznieks, Trikāta, 

PF Ķekava, Rīgas Piensaimnieks

 

Sveicam laureātus!

Marina’2017 glezniecības konkursa izstādes balvas sadalītas

 

Jūrmalas pilsētas muzejā notikusi biennāles “Marina’2017” glezniecības konkursa izstādes svinīga atklāšana un laureātu paziņošana. Galveno balvu profesionālu mākslinieku kategorijā saņēma Madara Neikena, bet kategorijā “Mākslas students” tika apbalvota Anete Kalniņa, viņai arī būs iespēja 2018. gadā sarīkot personālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā.

 

Māksliniece Madara Neikena

Māksliniece Anete Kalniņa

 

LMS valdes loceklis, tēlnieks Bruno Strautiņš pasniedz māksliniecei Madarai Neikenai Latvijas Mākslinieku savienības balvu

 

 

 

Ķīniešu un amerikāņu grafiķu izstāde

KLUSUMA VĒTRA \ STORM OF SILENCE

27.07. – 10.09.2017.

LMS Galerijā, 11. Novembra krastmalā 35, Rīgā

 

26. jūlijā 18.00 LMS Galerijā tiks atklāta pirmā no starptautiskā grafikas festivāla “Printmaking IN” programmā iekļautajām izstādēm - “Klusuma vētra”, kurā būs skatāmi amerikāņu un ķīniešu mākslinieku darbi.

Izstādes nosaukums “Klusuma vētra” ir šī gada festivāla "Printmaking In" vadmotīvs, kura mērķis ir aicināt māksliniekus savos darbos domāt un runāt par mūsdienu pasaulē eksistējošo komunikācijas un saskarsmes kultūru, kurā klusums ir kļuvis neikdienišķs. Izstāde apvieno divas Latvijas videi eksotiskas, savstarpēji atšķirīgas nācijas un ļauj iepazīt dažādus skatījumus uz mūsdienu sabiedrības procesiem.

Festivāls "Printmaking In" ir ikgadējs starptautisks festivāls, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Festivāls rada vienojošu platformu māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm Eiropā, Skandināvijā,Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Festivāla notikumi piedāvā iepazīt grafikas dažādās tehnikas visā to plašumā. Tas prezentē un kopj tradicionālās grafikas tehnikas (kā linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet parāda arī grafikas starpdisciplināro raksturu.

Festivālu organizē biedrība “Grafikas kamera” un mākslinieku apvienība “NON GRATA” (Igaunija) sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību. Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, "Luste silkscreen studio", "Daba", "Akmeņlauzis", poligrāfija "Zemgus Poligrāfijas serviss", folkklubs "Ala. Pagrabs", Upnet. Informatīvie atbalstītāji: Radio "Naba", Arterritory, Satori.
Festivāla mājaslapa: www.printmaking.lv

 

 

VĪTOLĒNI ZVĀRTAVAS PILĪ

Radošās atpūtas pēcpusdiena “Vītolēni Zvārtavas pilī"

 

Š.g. 22.jūlijā mūzikas nometnes "Vītolēni" dalībnieki apmeklēja Zvārtavas pili. Nometnes dalībniekiem bija iespēja iepazīt Zvārtavas pili un piedalīties radošajās darbnīcas: „Jauns trauku dizains”, „Radi mākslu un tetovē”, „Koks pie koka - uguns skulptūras radīšana”, „10 jautājumi konkurentam”, u.c., lai rosinātu izprast vizuālās mākslas un mūzikas jomu saskarsmes iespējas, radošās domas citādākus aspektus.

Iejūtoties pils vēsturiskajā atmosfērā bija iespēja baudīt koncertu "Metamorfoze Nr.2", kurā piedalijās: Zane Jurēvica (flauta) Liene Dobičina (flauta) Zane Rubesa (klavieres) ar komponistu: K.F.E.Baha, F. Kūlava, A.Jaširo, G.Šokera mūzikas skaņdarbiem.

 

LEO SVEMPAM 120!

Gleznotāja Leo Svempa (19.07.1897–07.03.1975) personība ir nozīmīga Latvijas mākslas vēsturē gan ar viņa radošajiem darbiem, gan aktīvo līdzdalību mākslas procesos, vadot Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Mākslinieku savienību. Māksliniekam raksturīga krāšņa un spilgta krāsu izvēle ar temperamentīgiem otas vilcieniem, kas visizteiksmīgāk parādās klusās dabas žanrā un ainavās.

Gleznotājs un jurists Leo Svemps dzimis Gulbenes novada Beļavas pagasta Vecbarānos.

Izglītību ieguvis Rīgas pareizticīgo garīgajā seminārā (1909-1917), Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē Krievijā (1917-18), Latvijas universitātes Juridiskajā fakultātē (1920-1925).

Mācījies Maskavā (Krievijā) gleznotāja A. Boļšakova studijā (1917) un Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās pie Iļjas Maškova (1918-1919).

Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs. Ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1940-1975) un rektors (1961-75).

Izstādēs piedalījies no 1920. gada. Personālizstādes bijušas Latvijā un Krievijā.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā u.c.

No 1946. - 1951. gadam Leo Svemps bijis Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

No 1956. – 1960. gadam un no 1965. – 1968. gadam bijis Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs.

Ieskats izstādes „Century Lines” atklāšanā, kas Latvijas Mākslinieku savienības galerijā apskatāma līdz 22.jūlijam.

„Century Lines” ir trīs mākslinieku paaudžu izstādes projekts, kuru kuratore Ļena Akopjana ir veltījusi sava tēva – mākslinieka Karuša Akopjana 90.gadadienai.

 

 

 

 

 

 

 

Karušs Akopjans (1926 – 1982) „Līnijas”, 1975., šamots, 48x45x40, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcija

 

Š.g. 8.jūlijā plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, tiks atklāta izstāde  „Century Lines”.

 

„Century Lines” ir trīs mākslinieku paaudžu izstādes projekts, kuru kuratore Ļena Akopjana ir veltījusi sava tēva – mākslinieka Karuša Akopjana 90.gadadienai. Starptautiskais projekts tiek reprezentēts ar divām izstādēm Modernās mākslas muzejā, Erevānā, Armēnijā (6.– 20.05.2017.) un Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, Rīgā no 8. līdz 22.jūlijam 2017.gadā.

Izstādē eksponēti darbi, kurus radījuši trīs mākslinieki: Karušs Akopjans, Ļena Akopjana, Astri Tonojana, kurus vieno radnieciskas saites, māksla kā radoša izpausme, dzimtas saknes Armēnijā un saikne ar Latviju. Izstādes kopējā iecere tiek akcentēta ar katra mākslinieka darbu klāsta koncepciju: Karušs Akopjans „Armēnijas rapsodija” (grafika un tēlniecība), Ļena Akopjana „Dialogs” (oforts, zīmējumi un digitāla grafika), Astri Tonojana „Noslēpti stāsti” (digitālā māksla).

Karuša Akopjana (1926 – 1982) tēlniecības darbi 20.gs.50.-80.gados izraisīja sabiedrībā gan neizpratni, gan sajūsmu, jo viņš bija viens no retajiem, kas tēlniecībā izmantoja krāsu, līdzīgi kā senie grieķi. Savukārt viņa grafikas darbos galvenā tēma ir cilvēks ar atklāsmēm caur spēcīgiem jūtu un domu pārdzīvojumiem. K.Akopjana meita Ļena Akopjana (1959) ir aktīva, radoša māksliniece, kura grafikas dažādās tehnikās un zīmējumos pievēršas dabas ievainojamībai un vides aizsardzībai. Bet K.Akopjana mazmeitas Astri Tonojana (1984)  radošā darbība izpaužas skulptūru izveidē un land art projektos, kuros akcentēta ir cilvēka esamības un neesamības nozīmi.

Visu trīs mākslinieku daiļradē vienojošas ir divas tēmas: daba un cilvēks, bet katrai paaudzei ir sava attieksme un vērtējums, savs rokraksts un stilistika – tik ļoti dažāda un interesanta ir  izstādes „Century Lines” ekspozīcija Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.

 

Izstāde būs apskatāma līdz 22.jūlijam.

 

Tēlniecības izstāde REKONSTRUKCIJA

 

Līdz 02.07.2017. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā apskatāma tēlnieku Laura Vītoliņa, Riharda Ābeltiņa un Anša Dobičina izstāde REKONSTRUKCIJA.

 

 

11.Novembra krastmalā 35, Rīgā

Galerijas darba laiks: 12:00 - 18:00

 

 

 

 

 

Autors: E.Valpēters

 

Eižens Valpēters

Izstāde “Ātri gaistoša realitāte”

30.06.2017.-27.07.2017.

 

Š.g. 30.jūnijā plkst. 17.00 Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, tiks atklāta mākslinieka Eižena Valpētera fotogrāfiju izstāde “Ātri gaistoša realitāte”.

 

Latviešu mākslinieks Eižens Valpēters dzimis 1943.gadā Krievijā, Sverdlovskas apgabalā. Eižens Valpēters beidzis restaurācijas kursus. Piedalījies Rundāles pils (1973-1981), Jaunmoku pils (1986-1987), Maikapara nama Rīgā (2001) restaurācijā.

Kopš 20.gs.60.gadiem mākslinieks ir nonkonformisma un latviešu alternatīvās kultūras pārstāvis, līdzdarbojās “Kazas” grupas aktivitātēs.

Mākslinieks sastādījis 2010.gadā iznākušo izdevumu “Nenocenzētie”, kas veltīta sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2009.gada.

Eižens Valpēters ir aktīvs Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto izstāžu dalībnieks. Mākslinieks strādā foto mākslā un asamblāžas tehnikā veido objektus, kurā nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai pozīcijai un rezignētai attieksmei.

 

Izstāde “Ātri gaistoša realitāte” Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, apskatāma līdz 27.jūlijam.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību.

 

Leo Kokle (1924 – 1964) “Līgo”, 1957. Audekls, eļļa, 120x160 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl gaišus un priecīgus Līgo svētkus!

Nedēļas nogalē aicinām apmeklēt LMS galeriju, kur skatāma jauno tēlnieku - Laura Vītoliņa, Anša Dobičina un Riharda Ābeltiņa darbu izstāde “Rekonstrukcija”.

 

LMS galerijas darba laiks svētku dienās: 23.06.-25.06. no plkst 12.00-18.00

 

Par Brēmenes pilsētas stipendijām māksliniekiem skatīt sadaļā KONKURSI

 

Biruta Baumane (1922 – 2017) “Klauns Antonio”, 1973. Audekls, eļļa, 120x84 cm. LMS muzejs

 

Šodien, 6.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība piemin 2017.gada 21. janvārī mūžībā aizgājušo mākslinieci Birutu Baumani (06.06.1922.-21.01.2017.).

 

Biruta Baumane dzimusi 1922. gada 6.jūnijā,  bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā pie V.Tones, V.Purvīša u.c., ko 1948.gadā absolvējusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralēli studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.

 

Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalījās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1959.gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzīves tēlojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.

 

Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.

 

Sākot ar 2.jūniju, LMS muzejā 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā apskatāma jauna LMS muzeja ekspozīcija “Vasarsvētki”.

 

Aicinām apmeklēt LMS muzeju!

Biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” muzejs izveidots 2001. gada 27.septembrī, ar mērķi popularizēt unikālo LMS 20. gs. otrās puses mākslas darbu kolekciju.

Darba laiks: Pirmdiena – Piektdiena, plkst. 12:00 – 17:00

 

 

 

 

KONCERTS LMS GALERIJĀ 31.MAIJĀ PLKST.18.00

 

 

 

 

 

TĒLNIECĪBAS IZSTĀDE

“REKONSTRUKCIJA”

26.05.2017.- 02.07.2017.

 

Piektdien, 26. maijā plkst. 18:00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā tiks atklāta laikmetīgās tēlniecības izstāde “Rekonstrukcija”, kuras ekspozīciju veido nesen Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozari absolvējušie tēlnieki: Lauris Vītoliņš, Ansis Dobičins un Rihards Ābeltiņš.

Par izstādes motīvu mākslinieki ir izvirzījuši kustību un tās rekonstruēšanu - subjektīvu atjaunošanu caur atmiņu un simboliskiem objektiem. Eksponētajos mākslas objektos, katrs caur savu prizmu, autori pauž individuālus redzējumus un komentārus par apkārtējo vidi, tās mijiedarbībām, pēta nejaušu notikumu kopsakarības, un komunikācijas, pārmaiņu vai rutīnas nozīmi pasaulē, kas vienmēr ir kustībā un kuru katrs sajūt atšķirīgi. Jauno mākslinieku darbi ir kinētiski un interaktīvi, kas provocē skatītāja dzirdi, tausti, smaržu un redzi.

 

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” atbalstu. Iespēja rīkot izstādi LMS galerijā jaunajiem māksliniekiem tika pasniegta kā galvenā balva Latvijas Mākslinieku savienības izstādē “Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada” par spilgtāko sniegumu.

 

***

Tēlniecības izstāde “Rekonstrukcija”

26.05.-02.07.2017.

Latvijas Mākslinieku savienības galerija

11. novembra krastmala 35, Rīga

Darba laiks: P - SV 12:00 – 18:00

 

***

 

 

No kreisās puses - tēlnieki Lauris Vītoliņš, Rihards Ābeltiņš, Ansis Dobičins

 

 

Izstādes “Rekonstrukcija” L.Vītoliņa, R.Ābeltiņa, A.Dobičina mākslas darbi

 

 

 

 

 

 

 

Muzeju nakts 2017

LMS muzejs, 11.novembra krastmala 35, Rīga

 

 

 

 

Biedrības „Grafikas kamera” monotipiju un litogrāfiju radošā darbnīca

 

Oforta radošā darbnīca

MUZEJU NAKTS 2017 PROGRAMMA 11. NOVEMBRA KRASTMALĀ 35, RĪGĀ

MUZEJU NAKTS 2017

18.maijā Latvijas Mākslinieku savienības muzejs atzīmē Starptautisko muzeju dienu, kuras šī gada tēma "Muzeji un pretrunīgā vēsture: runājot par noklusēto" rosina aktualizēt muzeju lomu sabiedrības atšķirīgo viedokļu izpratnes un pozitīvu savstarpējo attiecību veicināšanā.

Apsveicam un gaidīsim LMS muzejā!

 

Dagnija Nīcmane (1948 -1982) "Metamorfoza", bronza, granīts, 33x16x22, 1981, LMS muzejs

 

 

Aicinām 19.maijā plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, apmeklēt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas āella klases audzēkņu koncertu pedagogu Daces Pūces un Agnes Sprūdžas vadībā.

 

 

 

LMS muzejs 11.novembra krastmalā 35, Rīgā

Muzeju nakts 2017

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs

20.maijā Latvijas Mākslinieku savienības muzejs aicina uz Muzeju nakti 11.novembra krastmalā 35, Rīgā un Zvārtavas pilī Gaujienas pagastā, Apes novadā.

Laika rats nerimstoši griežas – kas šodien jauns, rītu vecs un atkal jauns, un atkal vecs. Ar šādu moto šogad norisinās Muzeju nakts, tostarp arī Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (LMS muzejs) gan 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, gan LMS muzeja radošajā filiālē – Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Apes novadā.

Muzeju naktī – 2017.gada 20.maijā no plkst.19.00 līdz 23.00 LMS muzejs aicina iesaistītes radošās aktivitātēs, vērot mūsdienu mākslu izstādēs un 20.gs.2.puses mākslas darbus LMS muzeja ekspozīcijās:

 

LMS muzejā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā

Vizuālās mākslas izstāde „MĀKSLAS DIENAS. 100 GADI PĒC REVOLŪCIJAS” , kas aktualizē 1917.gada revolūciju Krievijā kā svarīgu notikumu ne tikai vēsturē, bet kā simbolu paradigmu maiņai mūsdienu mākslā;

LMS muzeja 20.gs.2.puses glezniecības, tēlniecības, grafikas, keramikas kolekcijas ekspozīcijas;

Oforta un litogrāfijas radošās darbnīcas;

Jauniešu organizācijas „Young Folks LV” darbnīcā „Yumta” būs apskatāmas video projekcijas, jauno mākslinieku izstāde un “ilūzijas stūris”.

 

LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī

Zvārtavas pils vēsturiskajā interjerā apmeklētāji varēs iesaistītes radošās aktivitātēs un vērot jaunu LMS muzeja glezniecības, tēlniecības, tekstila mākslas ekspozīciju, kurā 20.gs. 50.-80.gadu dažādā mākslas valodas stilistika un tematika vērojama D.Lielās, R.Muža, P.Postaža, E.Rozenberga, A.Muzes, A.Baumanes, V.Zeiles, L.Dzeguzes, I.Vasiļjeva un citu izcilu autoru darbos.

Muzeju nakts iesāksies līdz ar stikla mākslinieces Lienes Knētas personālizstādes atklāšanu Zvārtavas pils bēniņos. Mākslas darbi atspoguļo mākslinieces pasaules mirkli, tās trauslo dvēseli un mirdzumu, kas sastapšanos ar stiklu rosina citādākā veidolā. Jaunieši un bērni tiks iesaistīti radošajās darbnīcās, kur būs iespēja uzzināt kas ir žvanga, kā tā skan, top un izskatās, un uztaisīt sev kartiņas, kuras atgādinās par to cik dzīve var būt krāsaina. Vakara norisēs gaidāms arī uguns šova mākslinieciskais priekšnesums, saliedēšanās spēle, pils pavardā tapušās zupas baudīšana pie ugunskura, bet Muzeju nakts noslēgumā zem gleznainā pils vitrāžas kupola izskanēs Koklētāju ansambļa koncerts.

Visi laipni aicināti!

 

 

 

Darba autors: Arvīds Voitkāns (1941-2009) “Ainava” (1995)

 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina uz ikgadējo talku Mākslinieku kapu kalniņā, Pirmajos Meža kapos, Rīgā.

Latvijas Mākslinieku savienība veikusi lielu ieguldījumu Mākslinieku kapu kalniņa izveidē un attīstībā, 2007.gadā organizējot projektu skiāu konkursu Mākslinieku kapu kalniņa paplašināšanai un uzstādot tēlnieka Arvīda Voitkāna (1941-2009) skulpturālu kompozīciju “Ainava” (1995) no LMS muzeja kolekcijas 2014.gadā.

Talka, kuru LMS organizē jau vairākus gadus, norisinās ar mērķi Mākslinieku kapu kalniņā sakopt ievērojamu Latvijas mākslinieku piemiņas vietas, kurās apbedītas tādas ievērojamas personības kā Edgars Iltners, Biruta Baumane, Niks Matvejevs, Uldis Stabulnieks, Andrejs Holcmanis, Aivars Brīze, Emīls Melderis, Jānis Pauļuks, Boriss Bērziņš u.c.

LMS aicina māksliniekus un mākslas interesentus būt atsaucīgiem un piedalīties LMS talkā Mākslinieku kapu kalniņā Pirmajos Meža kapos, kas norisināsies 2017.gada 29.aprīlī, sākot no plkst. 10.00.

Uz tikšanos!

 

 

 

Aivars Gulbis (1933) "Ola", 1976. Bronza, 33x22x33 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība vēl priecīgas un krāsainas Lieldienas!

 

Svētku dienās aicinām apmeklēt Latvijas Mākslinieku savienības galeriju un apskatīt izstādi “Mākslas dienas. 100 gadi pēc revolūcijas”.

 

LMS galerijas darba laiks:

14.04. – 12:00-18:00

15.04. – 12:00-18:00

16.04. – 12:00-18:00

17.04. – 12:00-18:00

 

Izstādes "Mākslas dienas 2017. 100 gadi pēc revolūcijas" laureāts

- gleznotājs Jānis Purcens!

 

Jānis Purcens

"Vertikāls pleķains taisnstūris"

Audekls, eļļa

260x140 cm

2016

 

 

Gleznotājs Jānis Purcens

Mākslas dienu izstāde joprojām saglabā ikgadēja mākslas dzīves notikuma un aktuālo norišu atspoguļotājas lomu, par tradīciju izveidojusies arī izstādes laureāta izvirzīšana, sniedzot iespēju vienam no izstādes dalībniekiem nākošajā gadā rīkot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Izvērtējot izstādes „Mākslas dienas. 100 gadi pēc revolūcijas” darbu klāstu, izvirzās vairāki mākslinieki, kuriem šāda iespēja varētu tikt dota. Ar pārliecinošu sniegumu izceļas Jāņa Murovska piesātinātie un dziļi individuālā autora pieejā balstītie grafikas darbi. Apvienota stikla mākslas un akvareļu izstāde veidotos iekārtojot Daiņa Gudovska darbu ekspozīciju. Izstāde parādītu autora daiļrades daudzpusību, atklājoties un sintezējoties divu dažādu mākslas veidu kompozīcijās.

 

 Jānis Purcens saglabā vienotu darbu tematiku, bet ir savā attīstībā dinamisks un stilistiskajā mainībā niansēts. Veidojot Jāņa Purcena daiļrades pārskata izstādi, skatītājiem tiktu piedāvāts saistošs un samērā izvērsts ieskats Jāņa Purcena garīgajā, asociatīvi tēlotajā pasaules redzējumā, vienlaikus ļaujot vērtēt gleznotāja personisko izaugsmi – ilgstošākā laika posmā saglabājušās rokraksta līdzības un novatorisko pienesumu.

 

 Mākslinieciski augstvērtīgi atklājas Izabellas Krolles Mākslas dienu izstādei piedāvātā kompozicionālā darbu grupa. Keramiķes personālizstāde sniegtu iespēju iepazīt autores vitālo, neatkārtojamo tēlu valodas izjūtu un izteiksmīgos formas eksperimentus.

 

 Atzinīgi vērtējama jauno, tostarp arī pašā jaunrades ceļa sākumā esošo, mākslinieku aktīvā iniciatīva piedalīties Mākslas dienu izstādē. Iesniegtie darbi parāda samērā vienlīdzīgu un līdzvērtīgu spēju demonstrējumu. Lai akcentētu tieši jauno autoru sniegumu, iespējams rīkot kopīgu jauno mākslinieku izstādi, neizvirzot vienu konkrētu autoru. Ekspozīciju, kurā tiktu pārstāvēti dažādi mākslas veidi un žanri, veidotu Meldras Bulas, Lindas Virbales, Lienes Knētas, Marijas Mickeviāas, Madaras Māras Irbes, Emīla Kristiana Muzikanta un citu jauno mākslinieku darbi.

Mag. art. Diāna Laguna

 

LTV1 SIŽETU SKATĪT ŠEIT:

 

 

VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDE

MĀKSLAS DIENAS 2017. 100 GADI PĒC REVOLŪCIJAS

LMS Galerijā no 7. aprīļa līdz 21. maijam skatāma vizuālās mākslas izstāde "Mākslas dienas 2017. 100 gadi pēc revolūcijas".

 

 Šogad Latvijas Mākslinieku savienība, veidojot izstādi  “Mākslas dienas. 100 gadi pēc revolūcijas”, aktualizē 1917.gada revolūciju Krievijā kā svarīgu notikumu ne tikai vēsturē, bet kā simbolu paradigmu maiņai mākslā. Aicinot māksliniekus piedalīties izstādē, viņi tika rosināti domāt par mākslinieka revolucionāro „dabu” – radīt ko jaunu un izaicināt, pārkāpt  nosacījumus, un šajā „revolūcijā” uzvarētāja ir jaunatklāsme.

 

 Izstādē „MĀKSLAS DIENAS. 100 GADI PĒC REVOLŪCIJAS” tika aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, vizuālās mākslas nozares studenti un mākslas studiju dalībnieki. Nozīmīgi ir akcentēt, ka šī ir Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā izstāde, kurā profesionālu meistaru darbiem līdzās redzams arī viņu mācekļu sniegums. Ekspozīciju veidos glezniecības, tēlniecības, foto mākslas, instalācijas u.c. mākslas veidu darbi, kurus piedāvās vairāk kā 50 autori.

 

Izstādē piedalās: Jānis Anmanis, Aleksandrs Boče, Mārīte Kluša, Laine Kainaize, Meldra Bula, Rita Lele, Igors Dobičins, Jānis Purcens, Jānis Veiss, Ilze Kalvāne, Baiba Ontensone, Alberts Pauliņš, Ilze Pauliņa, Ansis Butnors, Kristians Muzikants, Irina Ošleja, Linda Virbale, Zoja Golubeva, Maija  Purgaile, Agnese Kurzemniece, Ansis Dobičins, Ineta Žīgure, Madara Māra Irbe, Rolands  Krišjāns, Vija Ilze Dzintare, Artūrs Gross, Līga Jukša, Inguna Krolle-Irbe, Izabella Krolle, Jevgenijs Pugins, Rihards Delvers, Indulis Kalniņš, Jānis Murovskis, Dainis Gudovskis, Laura Vizbule, Ilze Muceniece, Vineta Kurzemniece, Liene Knēta, Anete Kalniņa, Māra Mickeviāa, Evija Freidenfelde, Marija Mickeviāa, Juris Alksnis, Valdis Celms, Eduards Milašs, Indulis Urbāns, Jānis Kleperis, Uldis Pastnieks, Tālivaldis Muzikants, Ieva Muzikante, Gulnara Skutele, Ingemāra Treija, Dace Mola, Leo Preiss, Eižens Valpēters, Ieva Caruka, Genādijs Stepanovs.

 

Izstādi rīko: Latvijas Mākslinieku savienība

Izstādes kurators: Igors Dobičins

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Jānis Purcens, Ansis Dobičins, Riāards Šmits

Izstādes koordinatore: Ieva Smiļģe

 

 

Aicinām māksliniekus pieteikties izstādei

„MĀKSLAS DIENAS. 100 GADI PĒC REVOLŪCIJAS”

 

NOLIKUMS

 

 

Izstādes rīkotājs:

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”

 

Izstādes moto:

Revolūcija. Kādas asociācijas? Definīcijās „revolūcija” tiek raksturota kā spēcīgas izmaiņas sabiedrības un domāšanas attīstībā, kas sagrauj eksistējošo iekārtu vai struktūras, kā vietā tiek radītas jaunas. Bet latīņu valodas skaidrojums ir „pavērsiens”. Izstāde tiek veidota, lai domātu par revolūciju kā situāciju, kurā vienmēr būs divas pozīcijas, par uzvarētājiem un viņu nosacījumiem, par mākslinieka revolucionāro „dabu” – radīt ko jaunu un izaicināt. Iesniedzot darbus, izstādes rīkotāji aicina māksliniekus domāt par tēmas “revolūcija” traktējumu, par to kā pretnostatījumu gan vēsturiskā, gan mūsdienu, gan sadzīves kontekstā. Vienmēr ir bijuši mākslinieki, kuri strādājuši kādu nosacījumu ietvaros, un vienmēr ir bijuši tie, kas vēlējušies pārkāpt šos nosacījumus, un šajā „revolūcijā” uzvarētāja ir jaunatklāsme.

 

Izstādes norises vieta:

Biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) galerija 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

 

Izstādes norises laiks:

No 2017.gada 7. aprīļa līdz 2017.gada 21.maijam.

 

Izstādes dalībnieki un iesniedzamo darbu apraksts:

Profesionāli mākslinieki un profesionālo mākslas vidusskolu un augstskolu studenti aicināti pieteikt savu dalību izstādei ar 1-3 vizuālās mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no 2015.-2017.gadam.

Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.

 

Aizpildītu pieteikumu anketu, autora CV, kā arī iesniegto darbu foto sūtīt uz e-pastu: lms.makslasdienas@inbox.lv vai iesniegt personīgi LMS birojā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā (katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 17.00).

 

Pieteikuma anketa pieejama šeit: https://failiem.lv/u/pfcfsscx#/

 

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 27.martam!

 

Darbu iesniegšana:

Mākslas darbi no 2017. gada 28.marta līdz 31. martam jāiesniedz Latvijas Mākslinieku savienībā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, darba laikā no plkst. 12.00 līdz 17.00 vai arī individuāli vienojoties.

 

Dalības maksa izstādē: LMS biedriem – 10,00 EUR, LMS biedriem-senioriem – 5,00 EUR, māksliniekiem, kuri nav LMS biedri –15,00 EUR, profesionālo mākslas vidusskolu un augstskolu studentiem – 7,00 EUR.

 

Izstādes kurators: Igors Dobičins

Izstādes koordinatore: Ieva Smiļģe

Grafiskais dizains: Elza Dobičina

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”

Adrese: 11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050

E-pasts: lms.makslasdienas@inbox.lv; info@lms.lv

Tel.: 26628302; 29138952

www.lms.lv        

https://www.facebook.com - LMS Latvijas Mākslinieku savienība

 

 

V.E.Liepiņa (1908-1998) ,,Aktieru mēģinājums filmai RAINIS" akrils, tempera, LMS Muzeja kolekcija

 

Informējam, ka mainījušies LMS muzeja ceļojošo izstāžu norises laiki!

 

Glezniecības izstāde „Patiesais klusums”, Teātra namā „Jūras vārti”, Ventspilī, apskatāma līdz 17.martam.

 

Scenogrāfijas metu izstāde „Sarkanais un melnais”, kas norisinās Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, apskatāma līdz 12.martam.

 

Visi mīļi gaidīti!

 

 

 

Brēmenes Mākslinieku savienības (BBK Bremen) pārstāvji , valdes priekšsēdētājs Volfgangs Zahs un māksliniece Dorisa Veinbergera, viesojas Latvijas Mākslinieku savienībā, lai apspriestu turpmāko sadarbību.

 

 

Ieskats Latvijas Mākslinieku savienības Ēnu dienā 2017.

 

 

 

 

 

 

Paldies mūsu brīnišķīgajiem „ēnotājiem”, kā arī arhitektam Oskaram Kotello, grafiskajam dizainerim Mārtiņam Lauvam un māksliniekam Herbertam Erbsam, kuri dalījās arī ar saviem profesionālās pieredzes stāstiem.

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības izstāde

MŪŽĪGĀ KUSTĪBA. REVOLŪCIJAI KRIEVIJĀ – 100

30.01.2017.- 04.04.2017.

LMS GALERIJĀ

 

Izstāde veidota, lai domātu par revolūciju kā situāciju, kurā vienmēr būs divas pozīcijas, par uzvarētājiem un viņu nosacījumiem, par mākslinieka revolucionāro „dabu” – radīt ko jaunu un izaicināt.

Ekspozīcija rosina ieskatīties mākslas neviennozīmīgajās izpausmēs, kad starp 20.gs.60.- 80.gados būtiskiem mākslas darba radīšanas pamatnosacījumiem – sociālais nozīmīgums un sabiedriskā aktualitāte, kas paredz aicinājumu „dzīvot ar padziļinātu sava laikmeta izjūtu”, rodas jauni mākslinieciskie meklējumi, un mākslinieki sāk izvērst savus individuālos meklējumus – rast jaunu tēlainību.

Izstādē īpaši akcentēti radošie „revolucionāri”: Felicita Pauļuka, Ojārs Ābols, Ilmārs Blumbergs, Arvīds Voitkāns u.c., kuri kā māksliniecisko valodu izvēloties asociatīvo tēlainību vai klasiskā modernisma interpretācijas izaicināja sabiedrību pārkāpt stereotipiem un ieskatīties kādā sižetā vai tēmā no cita aspekta. Plašajā ekspozīcijā (59 autoru 68 darbi) var izsekot mākslas dzīves procesiem līdz mūsdienām, jo līdzās Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) darbiem, redzami mūsdienu mākslinieki (Ansis Dobičins, Lauris Vītoliņš), kuri savā brīvības sajūtā ir tik pašpietiekami, ka emocionālā un mākslinieciskā izpausme iezīmē citādu laikmeta paradigmu.

Izstādes idejas autors Igors Dobičins aicina iepazīties ar tēmas – revolūcija – traktējumu, domājot par to kā pretnostatījumu gan vēsturiskā, gan sadzīves kontekstā un it īpaši akcentējot mākslas dzīves un valodas pavērsienus dažādos laika posmos. Vienmēr ir bijuši mākslinieki, kuri strādājuši kādu nosacījumu ietvaros, un vienmēr ir bijuši tie, kas vēlējušies pārkāpt šos nosacījumus, un šajā „revolūcijā” uzvarētāja ir jaunatklāsme.

 

Mākslas zinātniece Baiba Guste

 

Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins

 

Latvijas Mākslinieku savienības galerija

Tel. 26628302

11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050

Darba laiks P-Sv 12:00-18:00

https://www.facebook.com – LMS Latvijas Mākslinieku savienība

 

 

 

 

 

 

 

 

LMS Muzeja izstāde

PINGPONGS. IDEJU SASPĒLE

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, rosina atcerēties vai no jauna ieraudzīt 20. gs. 2. pusē tapušos mākslas darbus, kuri izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” parāda tā laika sacensību garu mākslas dzīvē. 

 

Plašajā ekspozīcijā vērojams nesenā laikmeta vēriens – gan lielajos darbu izmēros, gan dažādajā mākslas valodā, ko mākslinieki varēja attīstīt. Viņu radošais, aktīvais gars bija nerimtīgs vēlmē sacensties. Bagātīgā stilistika, centieni pētīt un studēt dabu, pasauli, stilizēt un vispārināt, klusināt un uzsvērt – tā ir saspēle, kurā mākslinieki varēja viens otru bagātināt. Arī pilnīgi pretējs sniegums tika uztverts kā izaicinājums, kas liek būt vēl trāpīgākam tēlojumā, krāsu izvēlē un toņu izsmalcinātībā. Mākslinieks bagātināja mākslinieku, bet skatītāja uzdevums un aicinājums bija augt līdzi un izprast mākslinieciskās domas.

 

Izstādes veidotāji vēlējušies radīt „saspēli”, un skatītājam ir iespēja vērot mākslas attīstību starp ekspozīcijas vecāko un jaunāko darbu, proti, Gunāra Hermanovska “Kartupeļu racēji” (1947) un Valda Krēsliņa “Saldais dūms” (1990), kur no aktīvās dzīves norišu (ražas novākšana, zivju kūpināšana, rumulēšanās u.c.) attēlošanas, spraigās izteiksmes līdzekļu izmantošanas un būšanas dzīves centrā tiek sasniegta tēlu samierināšanās ar dzīvi un pasaules vērošana it kā “no malas”. Izstādes koncepcija skar mūsdienās aktuālus jautājumus: mākslinieka lomu, atbalstu dažādos laikmetos, mākslinieka aktivitāti toreiz un samierināšanos tagad.

 

Izstāde apskatāma līdz 29.01.2017.

Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins  

Atbalstītāji: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”

 

Attēli no izstādes ekspozīcijas (foto I.Dobičins):

 

 

 

 

Atceres ugunskurs Zaķusalā 2017.gada 13.janvārī

Vides skulptūra "Acis" (tēlnieks I.Dobičins, arhitekte R.Dobičina, 1991.g) 

 

Pieminēsim un atcerēsimies nozīmīgos 1991.gada janvāra notikumus.

Paldies māksliniekiem - barikāžu aizstāvjiem!

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde

 „PATIESAIS KLUSUMS”

13.01.2017. -17.03.2017.

Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspils,  Karlīnes iela 40

 

 

 

 

Bruno Vasiļevskis (1939-1990) "Saules stars", 1987. Audekls, eļļa, 50x65 cm. LMS muzejs

 

 

 „PATIESAIS KLUSUMS”

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde

13.01.2017. -17.03.2017.

Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī,  Karlīnes ielā 40

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde „Patiesais klusums”, kas norisināsies no 13.janvāra līdz 19.februārim Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī, aicina 20.gs.60.-80.gadu mākslinieku redzējumā un izpausmēs ielūkoties lietu metafiziskajā būtībā vai „mierīgās dzīves” žanrā, kā to sauca 17.gs. Francijā. Tieši interjera priekšmeti, ziedi, grāmatas, trauki, sveāturi utt. – mūsu sadzīves liecinieki, mākslinieku brīvā, radošā gara izpausmes atklāj bez tematiskiem nosacījumiem, izdabāšanas konjunktūrai, bet ļaujoties savai formas, krāsu, triepienu un stilistikas valodai. Subjektīvi veidots kompozicionāls kārtojums, filozofiskas pārdomas vai priecīga sajūsma par objekta formu, virsmu, faktūru – tā ir mākslinieku izvēle, kam ļauties aicināts arī mūsdienu skatītājs.

Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā pārticības svētki un gandrīz kā nejaušības parādās filozofiskas pārdomas, nolemtības sajūta vai aizejošā skaistuma estetizācija. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu. Izstādē eksponēto mākslinieku: B.Bērziņš, O.Jaunarājs, I.Zariņš, O.Ābols, B.Vasiļevskis, J.Viļumainis, B.Baumane, J.Anmanis, J.Zemītis, P.Postažs, A.Zariņa, u.c.. darbos vērojams, ka klusās dabas žanrs ir daudznozīmīgs un var tikt izvērsts gan kā prieks par bagātīgo ražu vai sakrāls vēstījums, gan juteklisks baudījums vai pārdomu mirklis par pasaulīgās esības trauslumu.

 

Izstāde „Patiesais klusums” veidota kā turpinājums izstādēm “Pingpongs. Ideju saspēle” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un “Sarkanais un melnais” Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos” Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ciklā „Latvijas Mākslinieku savienības 75.gadu jubileja”.

 

Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins

 

Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspilī

 

 

 

Uzticēsimies māksliniekiem! Esiet centīgi un domātgriboši Jaunajā 2017.gadā!

 

Satraukums. Pagriezienpunkti. Brīvība. Vārdi un jēdzieni, kas izskan mūsdienu retorikā it bieži. Sagaidot Jauno 2017.gadu, ciparu sakritība liek aizdomāties par 1917.gada satricinājumiem Krievijā, kas līdzās šausminošiem pāridarījumiem un jaunā valstiskā veidojuma izveidei, radīja pagriezienpunktu mākslā – radot krievu avangardu. 1917.gads ir aizsākums unificētai ideoloģijai, kuras stratēģiskie mehānismi attaisno un pamato valsts režīma rīcību. Te līdzību var saskatīt arī ar mūsdienām, kad mārketings, politkorektums un liberālismā balstīta cenzūra nosaka uzvedības un rīcības modeļus, un revolūcijas laikā radītā izpratne par ideoloģijas ietekmi uz masu apziņu redzama Latvijas kultūras laikmetīgajās norisēs, kas vecā gada nogalē tiek manifestēts Kultūras ministrijas sauklī “Es esmu Latvija”. Mūsdienīga retorika, jēdzienu devalvācija vai 1917.gada revolūcijas sasniegums – mākslas procesu demokratizācija? Vārdam „Latvija” ir dziļa, dvēseliska, svēta un dziļi personiska nozīme, kam nebūtu jāparādās kā marketinga trikiem uz T- krekliem, jo ir taāu tik plašas iespējas realizēties caur mākslas spēcīgo valodu. Uzticēsimies māksliniekiem! Esiet centīgi un domātgriboši Jaunajā 2017.gadā!

 

Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents

 

28.decembrī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā notika latviešu komponista, ērģelnieka, pianista Ata Stepiņa (1958-2013) muzikāls atceres vakars. 

Paldies Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pedagoģei Agnesei Sprūdžai un viņas audzēkņiem Santai Valerei, Edvardam Latkovam, Deivam Platajam, kā arī koncertmeistarei un pianistei Ilzei Dzērvei!

 

 

 

 

 

Šī gada 28. decembrī plkst.16.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā notiks latviešu komponista, ērģelnieka, pianista Ata Stepiņa (1958-2013) muzikāls atceres vakars. 

Koncertā piedalīsies pianists Rihards Plešanovs, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas pedagoģes Agnes Sprūdžas audzēkņi: Santa Valere, Edvards Latkovs, Deivs Platais un koncertmeistare, pianiste Ilze Dzērve.

Programmā tiks atskaņota Ata Stepiņa klaviermūzika un K. M. Vēbera, R. Šūmaņa un G. Forē skaņdarbi āellam un klavierēm – mūzika, kuru Atis Stepiņš bieži atskaņoja kopā ar māsu āellisti Agni Sprūdžu. LMS galerija ir mūziķiem koncertu rīkošanas jauna iespēja, jo zālē atrodas Ata Stepiņa Bluthner flīģelis, ko Latvijas Mākslinieku savienībai laipni atvēlēja viņa piederīgi.

Koncerts iecerēts kā veltījums Ata Stepiņa radošās darbības atcerei un piemiņas iemūžināšanai A.Stepiņa kapa piemineklī Saldus novada Ezeres pagasta Grīvaišu kapos, kas tika atklāts 2016.gada 24.septembrī. Memoriālās skulptūras autors ir āellists Miķelis Dobičins, kurš izmantojot klasikā modernisma valodas principus no granīta un metāla, radījis metaforisku tēlu, kur ieskanas ērģeļmūzikas motīvi.

Koncerta apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Latvijas Mākslinieku savienības 41. ikgadējo vizuālās mākslas izstādi “RUDENS 2016. KAS IR MĀKSLINIEKS?”
Visi laipni aicināti! Ieeja – brīva. 

IZSTĀDE ,,SARKANAIS UN MELNAIS"

RUDENS 2016. KAS IR MĀKSLINIEKS?

 

 

Maija Tabaka "Cilvēki pilsētā", 1982. Audekls, eļļa, 170x130cm. LMS muzejs

 

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde

 

9. decembrī, plkst. 17.00, atzīmējot Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubileju, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens ir aicināts uz izcilās Latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes “Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija” atklāšanu. 

 

Māksliniece ir viena no spožākajām latviešu gleznotājām. Maijas Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

Maijas Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taāu galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijas "Mans's” kolekcijas un privātkolekcijas.

Māksliniece saņēmusi daudzus apbalvojumus, kā arī viņai bijušas personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās pasaules valstīs. 1983. gadā par Maija Tabaku izdota grāmata (autors Zigurs Konstants), bet 1976. gadā uzņemta filma „Nostāsti. Maija Tabaka” (režisors Hercs Franks),  izdota arī Līgas Blauas grāmata "Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi", u.c.

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība"   prezidents Igors Dobičins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

LMS muzejs ir turpinājis 1941.gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbību.  Kopš 2014.gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka, Jānis Pauļuks, LeaDavidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

 

Maijas Tabakas darbu izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no 9. decembra līdz 26. februārim.

 

Izstāde Liepājas muzejā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

 

Juris Mauriņš „T.Zaļkalna portrets”, 1970. Bronza, 27x26x33 cm. LMS muzejs

 

Šodien, 30.novembrī tiek atzīmēta 140. jubileja latviešu tēlniecības pamatlicējam tēlniekam Teodoram Zaļkalnam (1876-1972)!

 

Mākslinieks Teodors Zaļkalns 1899.gadā beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, ar specializāciju dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. No 1899. līdz 1901.gadam mācījies Minhenē un Parīzē, arī Ogista Rodēna darbnīcā pie Emila Antuāna Burdela.

Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks no 1921-1958.gadam. Izaudzinājis vairākas latviešu tēlnieku paaudzes: Valdis Albergs, Rasma Bruzīte, Lea Davidova-Medene u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada.

Strādājis monumentālajā (piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, granīts, 1929.g. un piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā, bronza, granīts, 1938.g.), portreta („Modesta Musorgska portrets”, keramika, 1928.g.), animālijas („Cūka”, granīts, 1937.g.), memoriālajā (piemineklis dzejniekam Jānim Porukam Rīgas Meža kapos, granīts, 1930.g.) un mazās formas („Sēdošā māmiņa”, granīts, 1923.g.) tēlniecībā un medaļu žanrā.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.

Teodors Zaļkalns formulēja latviešu tēlniecības pamatprincipus, formveidi, radījis izpratni par materiālu pielietojumu tēlniecībā un to apstrādi traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.

„T.Zaļkalns, pats būdams mākslinieks, kura darbos materiāla izvēlei un tā īpašību iekļaušanai tēla pamatjēgā bija liela nozīme, tomēr uzskatīja, ka materiāls pats par sevi nemaina plastiskā būtību, bet piešķir tai vienīgi zināmu nokrāsu vai noskaņu. Kaut gan tikai tad, ja darbs ir īstenots paliekošā materiālā, mēs to uztveram kā pilnībā iemiesotu un pabeigtu plastisku veselumu.” Mākslas zinātniece R.Čaupova