No 10.oktobra līdz 3. novembrim LMS Galerijā bija apskatāma “Baltijas ceļam” veltītā ceļojošā izstāde “KELIAS/CEĻŠ/KETT”, kas turpmāk būs apskatāma Tallinā un Pērnavā. Izstādes atklāšanā piedalījās LR Ārlietu ministrs Edgars Rinkēviās, Igaunijas vēstnieks Latvijā Tõnis Nirk, Lietuvas vēstnieks Riāards Degutis, LTF muzeja vadītāja Meldra Usenko, LTF otrais priekšsēdētājs Romualds Ražuks u.c. Izstādes ietvaros tika īstenoti arī citi pasākumi.
18.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā notika “kuš!” komiksu darbnīca “Baltijas ceļa” tematikā. Darbnīcu vadīja jaunais mākslinieks, vairāku grāmatu ilustrators Mārtiņš Zutis. Dalībniekiem tika sniegts neliels teorētisks ieskats par komiksu zīmēšanu, un pavisam drīz ikviens bija gatavs darboties. Mārtiņš Zutis iepazīstināja ar dažādām komiksu zīmēšanas tehnikām, kuru laikā tapa daudzi kolektīvi veidoti komiksi – neparedzami, daži ironiski, daži vienkārši smieklīgi, bet citi pavisam nopietni un eksistenciāli. Dalībnieki atzina, ka svarīgākais ir izbaudīt zīmēšanu, ļaujoties impulsam, un tam, cik kvalitatīvs tomēr ir komiksa gala rezultāts, nav gandrīz nekāda sakara ar iepriekšējo pieredzi vai tehniski izstrādātiem zīmējumiem.
Pirms komiksu darbnīcas dalībniekiem bija lieliska iespēja apmeklēt Latvijas Tautas Frontes muzeju un iepazīt vēsturi muzeja vadītājas Meldras Usenko stāstījumā un ļoti saistošajā muzeja ekspozīcijā, kur vienuviet skatāms gan slavenais Daiņa Īvāna “auseklīšu” džemperis, gan sienā iebūvēts “Ikaruss”. Ekskursijas dalībnieki atzina, ka muzejs ir ļoti mūsdienīgs un interaktīvs, un solīja to apmeklēt atkal. Iedvesmu komiksiem dalībnieki smēlās, aplūkojot izstādi “KELIAS/CEĻŠ/KETT”, komiksos bija vērojamas arī jauno mākslinieku interpretācijas par tēmu “Baltijas ceļš”.
29. oktobrī LMS galerijā norisinājās diskusija “Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”, kurā piedalījās 1991.gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, politiķis un Trešās atmodas aktīvists Juris Dobelis, politiķis un LTF otrais priekšsēdētājs Romualds Ražuks, LMA profesors Bruno Strautiņš un LMS prezidents Igors Dobičins. Diskusiju vadīja jauno mediju mākslinieks un vēstures pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Pēc diskusijas bija iespēja vērot Jura Podnieka filmas.
Diskusijā tika aktualizēts Baltijas ceļš kā fenomens un tā vienreizīgums. Kā tas vispār bija iespējams? Romualds Ražuks atzina, ka katram cilvēkam tajā brīdī alkas pēc neatkarības atjaunošanas vienkārši bija garīgi izslimotas un izjustas. Bruno Strautiņš dalījās atmiņās par savu iesaistīšanos tautas frontē: “Sandra [Kalniete] ienāca, pateica, ka dibinās Tautas fronti, un mēs nedomājām, piekritām.” Tas esot bijis pilnīgi viennozīmīgs lēmums.
Baltijas ceļš ir viens no iespaidīgākajiem nevardarbīgās pretošanās piemēriem pasaulē. Juris Dobelis atzina, ka “ir svarīgi katrā cilvēkā attīstīt spēju pretoties gan garīgi, gan fiziski, tikai jāsaprot, ka fiziski pretojoties iet bojā cilvēki”. “”Baltijas ceļš” ir vērtība, jo cilvēki ir veikuši sakrālo darbu. Garīgu atbrīvošanos no bailēm, sadodoties rokās. “Baltijas ceļš” pierādīja, ka baiļu vairs nav. Kad vaicā, ko tu esi visvairāk savā dzīvē sasniedzis? Atbildu – izvairījies no asinsizliešanas. Tautas fronte varēja izraisīt sadursmes, bet tad nav zināms, kā tas būtu beidzies,” tā Romualds Ražuks.
Igors Dobičins dalījās pārdomās par neseno viesošanos Krievijā, kur mākslinieki joprojām esot pakļauti zināmai cenzūrai, taāu viņi ar to ir mierā, jo varot taāu priecāties, ka nav jāglezno Ļeņins.
“Ja nebūtu bijis “Baltijas ceļš”, būtu bijis cits ceļš. Sabiedrība bija tam gatava,” J.Dobelis ir pārliecināts, ka neatkarība jebkurā gadījumā tiktu atgūta. “Jābūt kaut kādām vērtībām, kas mūs vieno, un politiķiem ir pienākums šīs vērtības kultivēt.” Renārs Zaļais uzdod jautājumu – kas tad ir Latvijas identitāte? – “ir pagājuši gadi, bet skaidra formulējuma vēl nav. Tā iespējams ir atbilde uz jautājumu, kāpēc nav vienotības”.
I.Dobičins uzskata, ka notiek liela inteliģences noplūde: “Prāti tiek nopirkti, tas izsauc neapmierinātību. Kāpēc brīvs un vesels cilvēks ir neapmierināts – tā ir mentāla, psiholoģiska problēma, valsts veselības rādītājs.” R.Ražuks atzina, ka “jaunā paaudze elpo brīvību kā gaisu, jo nekad to nav zaudējusi”, kā arī pieļāva iespēju, ka Baltijas ceļš var atkārtoties citā formā, ja tiks apdraudētas tās vērtības, kas ir aktuālas mūsdienu jaunatnei. Raugoties uz “Baltijas ceļa” iespējamību mūsdienās, I.Dobičins atzīst, ka “”Baltijas ceļš” mūsdienās atrodas ārpus laika, tajā laikā tas bija iederīgs”.
Sarunas noslēgumā R.Zaļais izteica vēlmi realizēt konferenci, kur atmodas laika aktīvisti, liecinieki varētu klausīties, ko jaunie vēsturnieki domā un uzskata par nozīmīgu tā laika notikumos. Savukārt Bruno Strautiņš lika atcerēties, ka “nav svarīgi izlemt, kur iet, jo mēs jau ejam”.