5. februārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā rotu mākslinieci Laimdotu Enci!

Laimdota Ence mācījās Rīgas 11. vidusskolā no 1956.-1964. gadam un no 1964.-1965. gadam Rīgas 3.vidusskolā. Pēc 9. klases, no 1965. gada uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), metālmākslinieki – Raimonds Kazmers, Jānis Porietis, Ainis Gulbis, kompozīciju pasniedza arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1970), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV kompozīcijas pedagogs 1962-1971), gleznotāji Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1977), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), tēlniece Māra Birzkope (1934-2018; RLMV veidošanas pedagoģe).

Mācību laikā Laimdota Ence sāka strādāt Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī (LNOB) par skatuves mākslinieci (1964-1970), kā arī ieguva vidējo izglītību Rīgas 9. vispārizglītojošajā maiņu vidusskolā (tag. Rīgas 9.vidusskola, mācījās 1965-1967).

Laimdota Ence beidza RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu ar darbu “Rotu komplekts par viduslaiku tēmu”. Līdzās Laimdotai Encei RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļu beidza Voldemārs Lazdiņš ar darbu “Lielizmēra vides objekts” (vadītājs Ainis Gulbis) un nākamie metālmākslinieki Viktors Kalniņš, Gundars Pekelis (1949-1994) u.c.

Pēc RLMV beigšanas Laimdota Ence turpināja strādāt LNOB kā butafore (1969-1971) un bija pedagoģe pionieru namā – dekoratoru pulciņa vadītāja (1971-1972).

No 1972. gada māksliniece bija juveliere LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”. Laimdota Ence pēc izstrādātiem etaloniem izgatavoja metāla juveliermākslas produkciju: nozīmītes, žetonus, rotas – saktas, kaklarotas, piespraudes u.c. Māksliniece strādāja melhiora, sudraba, misiņa materiālos. Darbos autore izvēlējās pulējuma, matējuma apstrādi metālam un izmantoja dzintaru. No 1976. gada viņa gatavoja izstrādājumus ārzemēm: VFR, bij. Dienvidslāvijai, Rumānijai, Polijai, Ungārijai, Grieķijai, bij. Čehoslovākijai. Laimdotai Encei līdzās strādāja arī metālmāksliniece Ināra Neilande u.c.

Laimdota Ence izstādēs piedalās kopš 1972. gada, pirmā izstāde – MF kombināta “Māksla” izstāde (1972, Mākslinieku nams). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikāniskā Lietišķās mākslas izstāde (1973, bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), Starptautiskā bižutērijas izstāde (1974, Jabloņeca, tag. Čehija; 1977, Jabloņeca, tag. Čehija, diploms), Baltijas republiku izstāde (1974, Maskava, Krievija), PSRS Rotu izstāde (1974, Rietumberlīne, VFR), Republikāniskā Jauno mākslinieku izstāde (1974 – “Mākslinieku nams”; 1975), Republikāniskā Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1976, AMM, LNMM), “Rotu izstāde” (1976, Grieķija), 12. Republikāniskā Jauno mākslinieku izstāde (1978, AMM,  LNMM), Republikāniskā Lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1979, 1980, bij. LPSR Tautas saimniecības sasniegumu izstāde, LTSSI, Mežaparks), Republikāniskā Lietišķi dekoratīvās mākslas darbu izstāde (1983, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM) u.c.

Laimdota Ence saņēmusi atzinību Starptautiskajā bižutērijas izstādē (1977, Jabloņeca, tag. Čehija, diploms). Jāatzīmē, ka 1977. gadā diplomi tika piešķirti gan Laimdotai Encei (kombināts “Māksla” māksliniecei), gan Dinai Dubiņai (tolaik Tallinas Valsts Mākslas institūta studentei), Martai Krastai (tolaik Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas studentei), Anitai Smilgai (bij. RLMV mācību ražošanas darbnīcu māksliniece).

 Personālizstādes Laimdota Ence rīko kopš 1975. gadā, pirmā notika Rīgas specializētajā 16. šūšanas skolā (1975). Māksliniece eksponē darbus arī “Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgos” (2019, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), “Miķeļdienas gadatirgus”, “Zāļu tirgus” (2023, Doma laukums, Rīga) u.c.

Laimdota Ence bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1974. gada. Mākslinieces sākotnējais iesniegums LMS biedra statusa iegūšanai (1974) ar keramiķu Silvijas Šmidkenas, Pētera Martinsona, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas (1928-2017) rekomendācijām un MF kombināta “Māksla” direktora V. Biezā izsniegtu raksturojumu bija nesekmīgs. LMS biedre Laimdota Ence ir kopš 1979. gada un uzņemta ar metālmākslinieku Arnolda Viļa Naikas (1908-1991), Ināras Neilandes, keramiķes Silvijas Šmidkenas rekomendācijām, MF Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” direktora Viktora Veištorta (1928-2016) parakstītu rekomendāciju, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja p.i., keramiķa Daiņa Krastiņa (1925-2005) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/41.

Laimdotas Ences darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Laimdota Ence “Piespraude”, 1974, bronza, misiņš, 5×6 cm, LMS muzejs