Mākslas zinātniece Ruta Čaupova savu daiļradi ir veltījusi tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Mākslas zinātniece personīgi pazīst un pārzina Latvijas tēlnieku daiļradi. Rutas Čaupovas tēlniecības redzējums ir bāzēts klasiskajā modernismā un viņas viedokļa kompetence ir augsti novērtēta.
Ruta Čaupova (Žuniņa) no 1945. gada mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā (tag. Līksnas pamatskola, Vaikuļāni, Līksnas pagasts, Augšdaugavas novads) un no 1952. gada mācības turpināja Rīgas 5.vidusskolā (RVĢ, tag. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), ko beidza 1956. gadā. Skolotājas tolaik bija Marija Krastiņa (1913-1993; RVĢ direktore 1951-1969), H. Lāčkāja (RVĢ angļu valodas skolotāja).
1958. gadā Ruta Čaupova iestājās Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Angļu filoloģijas nodaļa). Ruta Čaupova 1961. gadā beidza LU Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu ar diplomdarbu “Angļu portretglezniecība”.
Pēc LU absolvēšanas Ruta Čaupova strādāja par angļu valodas pedagoģi Auces vidusskolā (1961-1963), Rīgas 9. vidusskolā (1963-1964) un bij. Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu fakultātē (RTU, tag. Rīgas Tehniskā universitāte, pedagoģe 1964-1966, 1968-1970), kā arī beidza Izglītības ministrijas Augstākos pedagoģijas kursus (1966-1968).
Līdzās pedagoģes darbam RTU Ruta Čaupova studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Rasma Lāce (1923-2008; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1959-1970, 1972-1999), Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA darbiniece 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992, vēlāk vadītājas vietniece), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999, no 1985 lasīja kursu krievu mākslas vēsturē), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984 lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs) u.c.
Ruta Čaupova 1969. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu neklātienē ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā”, vadītājs Eduards Kļaviņš. Līdzās Rutai Čaupovai LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja mākslas zinātnieks, pedagogs Voldemārs Ansulis (1919-1997) ar darbu “Latviešu padomju lietišķi dekoratīvās mākslas attīstības un stilistisko iezīmju problēmas”. Pie vadītājas Rasmas Lāces absolvēja Zaiga Kuple ar darbu “Raiņa lugu ilustrētie izdevumi”, Skaidrīte Cielava (1920-2005) ar “Latviešu stājglezniecība no 1907. līdz 1917. gadam” un Mirdza Vilka (1940-1978) ar diplomdarbu “Rīgas Meža kapu skulptūra”. Alberts Eglītis ar darbu “Roberts Stārosts” un Katrīna Freimane (Vītola) ar darbu “Rīgas Doma dekoratīvo kokgriezumu kolekcija” absolvēja pie vadītāja Roma Bēma un pie vadītājas Genovevas Tidomanes absolvēja Svetlana Hajenko (1941-2013) ar darbu “Tēlotājmāksla kā skolēnu audzināšanas līdzeklis”, Laima Reihmane ar darbu “Rihards Zariņš”, Skaidrīte Roginska ar diplomdarbu “Latviešu padomju kokdzelēji”. Pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Mirdza Santiņa (Landratova) ar darbu “Tukuma keramika”, Brigita Sturme (1940-2016) ar darbu “Ādas mākslinieciskā apstrāde Latvijā laikā no 1940. gada līdz mūsu dienām” un Taisija Poluikēviča (1937-2002) ar diplomdarbu “Rīgas rūpnīcu padomju porcelāns”, bet pie vadītāja Jurģa Skulmes absolvēja Māra Ukstiņa (Markēviča) ar darbu “Klusās dabas žanrs Latviešu Padomju glezniecībā”, Ļusja Ulaseviča ar darbu “Latviešu estamps no 50. gadu otrās puses”. Savukārt Ilze Konstante (Zarahoviča) absolvēja ar darbu “LPSR Operas un baleta teātra scenogrāfija laikā no 1940. gada līdz 1958. gadam” pie vadītājas Emīlijas Jaunzemes, bet Leonards Kļimovičs ar darbu “Materiāli par V.I.Ļeņina tēlojumu Latviešu padomju mākslā” pie vadītājas Tatjanas Kačalovas un Dace Strazdiņa absolvēja ar darbu “Ekskursiju vadonis pa Vecrīgu” pie vadītāja, arhitekta Vladimira Šalajeva.
Vēlāk 1993. gadā Ruta Čaupova LMA ieguva arī humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet 1994. gadā doktora grādu ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā. Stilitiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.-1976.”.
Pēc LMA absolvēšanas Ruta Čaupova veidoja rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem un no 1972.-2002. gadam darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (LZAVLI, tag. LU Latviešu valodas institūts). LZAVLI strādāja nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (LZAVLI vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011), Laila Bremša u.c. No 1970. gada un darbojoties LZAVLI, Ruta Čaupova publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus arī par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem. Noturīga interese mākslas zinātniecei bijusi par tēlniecību, veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu (1974, bij. izd. “Tēlotājmāksla”, Maskava, Krievija), Lea Dāvidovu-Medeni (1968, “Liesma”; 1973, bij. izd. “Sovetskij hudožņik”, Maskava, Krievija), Martu Skulmi (1992, “Zinātne”), “Portrets latviešu tēlniecībā” (1981, “Zinātne”, mākslinieks – Alnis Mitris) un rakstus par tēlniecēm Artu Dumpi, Aleksandru Briedi, Ellu Leimani, Valentīnu Zeili u.c.
Ruta Čaupova veidojusi šķirkli izdevumam “Latviešu lietišķā māksla” (1989, sast. Brigita Šturme, “Liesma”). Regulāri publicējusies laikrakstos “Literatūra un Māksla”, žurnālos “Māksla”, “Latvijas ZA Vēstis”, “Studija”, rakstu krājumos “Latviešu tēlotāja māksla”, vēlāk “Doma” u.c. Mākslas zinātniece ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem.
Rutas Čaupovas mūža devums ir ietverts autores izdevumā “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”, dizains Ivo Grundulis).
No 1993. gada Ruta Čaupova bija LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagoģe. Šobrīd mākslas zinātniece ir LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vieslektore un darbojas līdzās pedagogiem: Silvijai Grosai (Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Aigai Dzalbei, Ilmāram Dirveikam, Andrim Teikmanim (Profesionālās doktora studiju programmas direktors, profesors), Elitai Grosmanei, Gintai Gerhardei-Upeniecei, Inesei Siricai, Kristiānai Ābelei, Kristīnei Oglei, Lailai Bremšai, Stellai Pelšei, Eduardam Kļaviņam, Ojāram Spārītim, Intai Pujātei, Raimondam Kalējam, Rihardam Pētersonam, Agitai Gritānei (Prorektore zinātniskajā darbā, doktora studiju programmas vadītāja) u.c. Ruta Čaupova bija LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece (2002–2009).
LMS biedre Ruta Čaupova ir kopš 1972. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieku Rasmas Lāces, Herberta Dubina, tēlnieces Leas Dāvidovas-Medenes (1921-1986) rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas-Andersones parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 1/31.
Ruta Čaupova aktīvi iesaistījusies LMS darbā, bijusi iecelta LPSR Mākslas fonda nozaru Mākslas padomē (1974), KM Monumentālās skulptūras komisijā (1984), KM ekspertu komisijā par lietišķās mākslas darbu iegādi (1985), piedalījusies LMS Tēlnieku un Mākslas zinātnieku sekciju darbā. No 1977.-1993. gadam Ruta Čaupova bija ievēlēta LMS valdē un piedalījās nozīmīgu lēmumu pieņemšanā par LMS īpašumu un kolekcijas saglabāšanu. No 1994.-1999. gadam mākslas zinātniece bija LMS viceprezidente.
Liela nozīme Rutas Čaupovas daiļradē bija sarunām ar tēlniekiem – Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoru Zaļkalnu (1876-1972), Emīlu Melderi (1889-1979) un Lietuvā dzīvojošo tēlnieku Robertu Antini (1898-1981), līdzdalībai keramiķu un tēlnieku grupu darbā 20.gs. 80.gados bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintaros, kā arī kontaktiem ar tēlniekiem Aivaru Gulbi (1933-2024), Jāni Karlovu, keramiķi, arhitektu Pēteri Martinsonu (1931-2013), kuri tolaik vadīja radošās grupas.
No 1972.-2000. gadam Ruta Čaupova kā LMS pārstāve piedalījās izstāžu “Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga”” rīkošanā un žūrēšanā (Rīgas skulptūru dārzs, izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, izstāžu zāle “Arsenāls”, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM). Mākslas zinātniece piedalījās izstādes kontekstā veidotajās konferencēs “Tēlniecība un laikmetīgums”.
Ruta Čaupova kā LMS pārstāve bijusi ievēlēta par Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju no 1994.-1999. gadam. Mākslas zinātniece no 1995. gada aktīvi iestājusies par mākslinieku tiesībām, piedalījusies likumdošanas iniciatīvu izstrādē un Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas (IAA/AIAP) darbā. Viņas veidotais un iecerētais likums – “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” stājas spēkā 01.01.2018.
2002. gadā, novērtējot Rutas Čaupovas ieguldījumu Latvijas kultūrā, Valsts prezidents un Ordeņu kapituls mākslas zinātniecei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieci. Ruta Čaupova par izciliem sasniegumiem mākslas kritikā apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības medaļu (1975), PSRS Ļeņina ordeni (1982), LPSR AP Goda rakstu (1986).
Valda Malēja “Rutas Čaupovas portrets”, 1984, bronza, 52x50x40 cm, LMS muzejs