Lidija Zariņa darbojusies Latvijas vēsturē nozīmīgākajā modes dizaina uzņēmumā “Rīgas Modeļu Nams” kā māksliniece, tērpu modelētāja, modeļu demonstrētāja un galvenā mākslinieka vietniece no 1966.-1988. gadam. Māksliniece daiļradē pārvaldīja plašu sieviešu apģērbu diapazonu, radīja gan biroja un dažādu nozaru apkalpojošās sfēras darbinieču funkcionālus tērpus, gan brīvi veidotus sintētiskā auduma lietusmēteļus jauniešiem. Atbilstoši laikmeta prasībām Lidija Zariņa veidoja tērpus, aksesuāros un apdarē brīvi interpretējot kažokādas, un vīriešu apģērba detaļas, paplašinot modes dizaina postmodernās estētikas robežas.
Lidija Zariņa (Supe) no 1951. gada mācījās Cēsu vidusskolas klasē ar “šūšanas novirzienu”. Skolotājas Ārijas Gailes vadītajās darbmācības stundās viņa nostiprināja vēlmi šūt neikdienišķus tērpus.
Lidija Zariņa vidusskolu beidza 1962. gadā un mācības turpināja no 1963.-1966. gadam bij. Maskavas apgabala Kaļiņingradas Mehānikas un tehnoloģiju tehnikuma Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļā (tag. A.A.Leonova Koroļevas Tehnoloģiskās universitātes Valsts tehnoloģiju un modes dizaina koledžas Vieglās rūpniecības izstrādājumu projektēšanas, modelēšanas un izgatavošanas tehnoloģiju izglītības programma).
Pēc tehnikuma absolvēšanas 1966. gadā Lidija Zariņa tika norīkota darbā bij. “Rīgas Modeļu Namā” (RMN). Lidijai Zariņai RMN darba kolēģes bija vairāku paaudžu mākslinieces, kas veidoja tērpu kolekcijas: Ērika Pauzere (1927-2009; RMN galvenā māksliniece), Rasma Boitmane (1945-2023), Gunta Vicupe, Valda Mieriņa, vecākā grupas māksliniece Velta Celmiņa, Ilga Odincova u.c. RMN Lidija Zariņa sākotnēji strādāja par konstruktori, vēlāk kā sieviešu apģērbu māksliniece-modelētāja (1966-1984), RMN galvenā mākslinieka vietniece (1984-1988), kā arī bija RMN savu tērpu modele. Lidija Zariņa modelētājas prasmes papildināja bij. PSRS Vieglās rūpniecības ministrijas Vissavienības kvalifikācijas celšanas kursos (1975, 1980).
Māksliniece RMV veidojusi sieviešu apģērbu modeļus: kostīmus, kleitas, mēteļus u.c. 1970. gadā Lidija Zariņa tika iekļauta RMN modes mākslinieku grupā “Jaunie no PSRS” braucienam uz meistarklasēm Francijā pie modes dizainera Žaka Esterela (1917-1974). Turpmāk viņas darbi kā RMN produkcija bija eksponēti modes skatēs un industriālajās izstādēs ārzemēs: Polijā (1978), Ungārijā, Francijā (1983), bij. Čehoslovākijā (1984, prēmija “Zelta lenta”, Brno), Bulgārijā (1985, prēmija “EXPO – 85”, Plovdiva), Japānā (1985), bij. VDR, Šveicē (1987) u.c. Lidija Zariņa bija radošās grupas vadītāja, kurā bija Rasma Boitmane, Nadežda Ceredņika, Ingrīda Drāzniece, Gunta Vīcupe (1985, izstāžu grupa veidoja tērpu kolekciju Plovdivas gadatirgum “EXPO-85”, Bulgārija).
Lidija Zariņa sākotnēji veidoja tērpu kolekcijas “Sāļais vējš”, arī “Zvejnieki” par zvejnieku tēmu (1974, 1983 – eksponēts Francijā, 1984 – Čehijā), vēlāk 1985. gadā tapa kolekcija “Ielas avangards” (1984, eksponēts Bulgārijā). 20.gs. 80. gados mākslinieces daiļradi raksturo arī sporta un vīriešu modes tērpos patapinātie aksesuāri un detaļas – stāvas apkakles, žaketes, platmales, krekli, kaklasaites – piemēram, kontrastējošu krāsu audumos veidota kolekcija tā laika vidusslānim “Kostīmi pēcpusdienai” (1980). Sadarbībā ar interjera mākslinieci Daci Kokinu Lidija Zariņa veidoja darbinieku formas tērpus LPSR ražoto preču firmas veikalam “Aina” (1979, Volgograda, Krievija), svinību tērpus ceremoniju vadītājiem Kocēnu laulību zālei (1982, ar Visvaldi Kokinu, Daci Kokinu, Kocēnu pagasts, Valmieras novads). Līdzīgā funkcionālās estētikas stilistikā tika veidoti PSRS kruīzu kuģa “Latvija” apkalpes tērpi (1980, kopā ar Ilgu Odincovu; kuģis apkalpoja 22. Vasaras Olimpiskās spēles, Tallinā, Igaunijā, Maskavā, Krievijā), autore modelēja arī kalpotāju tērpus bij. TV atpūtas namam (1987, Jūrmala).
Lidija Zariņa veidojusi vakarkleitas zīda materiālā “Nostaļģija” (1987), brīvi krītošā sintētiskā audumā komponētus jauniešu apģērbus – mēteļkleitas – “Rudens ansamblis” (1987, Šveice), lietusmēteļus “Vasarīgs lietus” (1985, Japāna, Bulgārija), “Ābeļdārzs” (1988) u.c. Māksliniece radījusi tērpus LPSR TV un Radio korim (1984, tag. Latvijas Radio koris), skatuves tērpus Latvijas estrādes māksliniecēm – mūziķēm: dziedātajai, komponistei Lolitai Vambūtei (1972-1980), dziedātajai Laimai Vaikulei (1984) u.c.
Līdzās modeļu skatēm ārzemēs māksliniece piedalījās RMN modes skatēs Latvijā: Rīgas “Daugavas” Sporta namā (1966-1988), LTSSI (1980, bij. Mežaparka estrāde, Rīga), kā arī atbilstoši tolaik ģeopolitiskajam dalījumam citviet bij. PSRS teritorijā, VTSSI, (Maskava, Krievija).
No 1983. gada apģērbu dizainere Lidija Zariņa studēja neklātienē LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Pedagoģijas nodaļā (tag. nepastāv). LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi tolaik bija: grafiķis Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs kopš 1970), gleznotāji – Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Edvards Grūbe (1935-2022; Pedagoģijas nodaļas pedagogs 1971-1973, katedras vadītājs 1973-1979), Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe kopš 1979), Inta Celmiņa (LMA Pedagoģijas katedras pedagoģe 1976-1988), Ivars Heinrihsons (LMA Pedagoģijas katedras pedagogs kopš 1973) u.c.
Lidija Zariņa 1989. gadā absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu – tērpu kolekciju “Ekoloģija”, vadītājs Ivars Heinrihsons. Līdzās Lidijai Zariņai LMA Pedagoģijas nodaļu absolvēja Uldis Rubezis. Lidija Zariņa turpināja studēt LMA maģistrantūrā (1999).
Vēl strādājot RMN, Lidija Zariņa uzsāka pedagoģes darbu un no 1977.-1985. gadam vadīja Maskavas Tekstila institūta (tag. A.N. Kosigina Maskavas Valsts tekstila universitāte) diplomdarbu izstrādi RMN ražotnēs, bija pedagoģe kvalifikācijas celšanas kursos LPSR tekstila rūpniecības profesionāli-tehnisko skolu un augstskolu pasniedzējiem (1980-1985) un, studējot LMA, bija Zinību biedrības lektore lekciju ciklam “Mode un Estētika” bij. Republikāniskajā Zinību namā (1978-1987) un lasīja lekcijas Rūjienas profesionāli tehniskajā vidusskolā (1986). 21.gs. sākumā Lidija Zariņa bija pedagoģe Sanktpēterburgas Dizaina augstskolas Rīgas filiālē (2005-2006, tag. Sanktpēterburgas Ekonomikas augstskolas Dizaina skola) un no 2011.-2013. gadam bija Apģērba dizaina specializācijas nozares vadītāja Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā.
Lidija Zariņa piedalījusies vizuālās mākslas izstādēs: “Tērps laikabiedram” (1987, bij. izstāžu zāle “Dzintari”), Republikas 7. dizaina izstāde (1989, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Latviešu mākslinieku izstādēs” (1989-2011, galerija “Ludmilla Wagner”, Vācija), “Mākslinieki no Cēsīm” (2023, Cēsu izstāžu nams) u.c. Māksliniece rīkojusi personālizstādi “Tērpi” (1987, bij. LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Ķīpsala”).
Lidijas Zariņas radīto tērpu modeļi publicēti RMN izdotos žurnālos “Rīgas Modes”, “Mode – 88”. Māksliniece veidojusi ilustrētus šķirkļus ar padomiem, rakstus par modes aktualitātēm žurnālos “Zvaigzne”, “Padomju Latvijas Sieviete” ar mākslinieku Jāņa Kreicberga (1939-2011), Aivara Drāznieka (1953-2015) u.c. fotogrāfijām.
Lidija Zariņa ir LMS biedre kopš 1987. gada un tika uzņemta ar interjera dizaineres Daces Kokinas, dizainera Valda Celma, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) rekomendācijām, RMN direktores Ludmilas Opolčennajas parakstītu raksturojumu, LMA dekāna, gleznotāja Roberta Muža izsniegtu izziņu, LMS Dizaineru sekcijas priekšsēdētāja, dizainera Aivara Krūkļa parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 8/34.
Lidijas Zariņas personālizstāde “Tērpi”, 1987.g., bij. MF izstāžu zāle Ķīpsalā. No LMS muzeja arhīva