Maija Elizabete Meņģele ir daudzpusīga radošā persona. Māksliniece, arhitekte, interjera dizainere – autore radošajā darbā spējusi apvienot 20.gs. 80.-90. gados, 20.- 21.gs. mijā raksturīgas polārās kultūras dimensijas, gan abstraktā ekspresionisma iezīmes akvareļglezniecībā, gan arhitektūras pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju.
Maija Elizabete Meņģele no 1951. gada mācījās Rīgas 38. vidusskolā (tag. Rīgas 80. vidusskola) un no 1955. gada J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji: Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; JRRMV pedagogs 1954-2005), Indulis Zariņš (1929-1997; JRRMV pedagogs 1958-1962) u.c. Līdzās Maijai Elizabetei Meņģelei JRRMV mācījās un 1962. gadā beidza tolaik topošie mākslinieki: Juris Jurjāns (1944-2023), Roberts Muzis, Maija Pīlāga (1943-2015), Ilze Starka, Rūta Šteinerte (1942-2003), Jordisa Vilsone, Aija Jurjāne (Zīle, 1944-2015), Egils Garkevičs (diplomdarbs – glezna “Ceļi un cilvēki”, 87×108 cm), Dagmāra Villeruša (Jakimova), Daina Lapiņa (Bēka) u.c.
Maija Elizabete Meņģele 1962. gadā turpināja iegūt izglītību Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedrā (RPI, tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta struktūrvienība Arhitektūras skola).
RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedrā pedagogi tolaik bija arhitekti: Valentīna Valeskalne (1925-2014; RPI Arhitektūras katedras pedagoģe no 1958), Viktors Dorofejevs (1927-1994; RPI Arhitektūras katedras pedagogs no 1958, tolaik strādāja Birmā), Kārlis Leons Vikmanis (1904-2000), Jurijs Vasiļjevs (1928-1993; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1964-1991), Oļģerts Buka (1925-2010; RPI Arhitektūras katedras pedagogs no 1966, arhitektūras katedras vadītājs no 1969), Modris Ģelzis (1929-2009; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1967-1980), docents Oļegs Zakamennijs (1914-1968; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1966-1968), docents Arnolds Krastiņš (1902-1971; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1958-1971), docents Ivars Strautmanis (1932-2017; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1966-2006), tēlnieks Kārlis Baumanis (1916-2011; RPI Arhitektūras katedras pedagogs 1958-1977), Osvalds Tīlmanis (1900-1980; RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras pedagogs 1958-1980, vadītājs 1958-1969) u.c.
Maija Elizabete Meņģele absolvēja RPI 1968. gadā un viņai līdzās beidza topošie arhitekti: Baiba Maike (Blumberga) un Anna Reinfelde ar darbu “Vecrīgas rajona arhitektoniskā rekonstrukcija” pie vadītāja, docenta Jurija Vasiļjeva, Žanis Krauklis absolvēja ar diplomprojektu “Cēsu pilsētas centra rekonstrukcija” (vadītājs, docents O. Buka), divas autores Ruta Krūskopa (Kauliņa) un Ilze Grundule veidoja diplomprojektu “Pionieru nometne Skultē”, savukārt, Gundega Smiltniece absolvēja ar diplomprojektu “Teritorijas labiekārtojums gar autoceļu pie Siguldas” (vadītājs Osvalds Tīlmanis). Absolvēja arī Laimonis Tīkmanis (1935-1998) ar diplomprojektu “Tūristu bāze pie Kaķīšu ezera” (vadītājs Modris Ģelzis), Tenija Kreile ar diplomdarbu “Tūristu bāze Ogrē” (vadītājs, docents Ivars Strautmanis), Uldis Pabērzs risināja diplomprojektu “Intūrista viesnīca Siguldā” (vadītājs Osvalds Tīlmanis), Skaidrīte Vītola absolvēja ar diplomprojektu “Autotūristu viesnīca Priedainē” (vadītājs, docents Oļegs Zakamennijs), Anda Zelle ar diplomdarbu “Siera rūpnīca Preiļos” (vadītājs, docents Arnolds Krastiņš).
Pēc RPI absolvēšanas Maija Elizabete Meņģele strādāja par pedagoģi JRRMV (1968-1971) un no 1971.-1989. gadam bija arhitekte LPSR Kultūras ministrijas Restaurēšanas institūtā. Iestādē tolaik darbojās arhitekts Juris Monvīds Skalbergs (1935-2022), kas izstrādāja Zvārtavas pils pārbūvi (1975-1980), arhitekts Pēteris Saulītis (1910-2000), Gunārs Zirnis (1930-1999), Ināra Batraga, kas veidoja Rīgas Sv. Pētera baznīcas rekonstrukcijas projektu (1967-1970), arhitekts Leonhards Liepa (1924-1998), kura vadībā tika izstrādāta projekta dokumentācija Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas pārbūvei par koncertzāli (1964-1972, ar arhitektiem Edgaru Slavieti (1905-1986), Vili Druģi (1912-1990)) un Rundāles pils restaurācijas darbiem (1972-1991).
Maija Elizabete Meņģele institūtā darbojās pie vēsturisko ēku arhitektoniskās izpētes un projektu izstrādes, piemēram, projektu par Cesvaines baznīcas rekonstrukciju un pārveidi par tradīciju namu (1978-1989; tapa Cesvaines baznīcas jumts, vitrāžas) un koncertzāles “Ave Sol” projektēšanu un realizāciju bij. Rīgas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgajā baznīcā (1980-1987). Pēc Maijas Elizabetes Meņģeles veidotajiem projektiem rekonstruēti interjeri bij. Stučkas rajona dzimtsarakstu biroja zālei (tag. Aizkraukles nov.), Zinātniskajai grāmatnīcai (Rīga, bij. Ļeņina iela, tag. Brīvības iela), Mākslas grāmatu antikvariātam (Rīga, bij. P. Stučkas iela, tag. Tērbatas iela), bij. Jaunatnes teātra kafejnīcai, Dauderu namam, Rīgā (1989, tag. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Dauderi”) u.c. Realizēto projektu skaitā ir arī bij. kinoteātra “Komjanietis” pagalma strūklakas atjaunošana (1984), Nogales pils restaurācija (1981-1989) u.c.
Maija Elizabete Meņģele no 1993.- 1998. gadam strādāja LR Ārlietu ministrijas vēstniecību nodaļā, brīdī, kad atjaunojās un veidojās LR diplomātiskās attiecības. Vairumā valstu LR vēstniecības nebija iekārtotas vai to 20.gs. 20.-30. gados esošās Latvijas vēstniecību ēkas bija pārņēmusi Krievijas Federācija. Arhitekte piedalījās jaunu vēstniecības ēku izvēlē un iekārtošanā Latvijas vēstniecībām Francijā (Parīze), Lielbritānijā (Londona), Beļģijā (Brisele), veicināja vēstniecības ēku izvēles konkursu norisi Lietuvā (Viļņa), Zviedrijā (Stokholma), Baltkrievijā (Minska) un nomai Kanādā (Otava). Maija Elizabete Meņģele vēstniecību iekārtošanas un būvniecības darbu, interjera metu projektu izstādei pieaicināja Latvijas arhitektus un dizainerus, būvspeciālistus, piem., projektēja arhitekts Juris Poga, dizainers Viesturs Vilks veidoja mēbeļu metus LR vēstniecībai Viļņā.
Maija Elizabete Meņģele izstādēs piedalās kopš 1976. gada, pirmā izstāde – Akvareļu izstāde “Rīgai-775” (1976, “Mākslinieku nams”). Piedalījusies Mākslinieku un arhitektu akvareļu izstādē (1978, “Arhitektu nams”), 10. Republikāniskajā akvareļu izstādē (1979, bij. LPSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, AMM, LNMM), “Veltījums J.Štrausam” jauno mākslinieku akvareļu izstādē (1979, bij. Poligrafiķu centrālais klubs), Mākslinieku un arhitektu akvareļu izstādē “Mākslas dienas-80” (1980, “Arhitektu nams”), Repulikāniskajā akvareļu izstādē “Mākslas dienas-81” (1981, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Baltijas Republiku akvareļu izstādē (1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Akvareļglezniecības plenēra “Cēsīs” atskaites izstāde” (1983, bij. Republikāniskais Zinību nams), 11.Republikāniskajā akvareļu izstādē (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), 12.Republikāniskajā akvareļu izstādē (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), izstādē “Latvijas mākslinieču grafika un akvarelis” (1995, LMS galerija; Sidneja, Austrālija), 14. Akvareļglezniecības plenērā “Cēsis-96” (1996, Cēsu Izstāžu nams), 20. Starptautiskajā akvareļglezniecības plenērā “Cēsis-2006” (2006, Cēsu Izstāžu nams), “Bezgalīgā tāle” (2016, Jūrmalas muzejs, piedalījās Ligita Caune, Andrejs Ģērmanis, Baiba Māzere, Una Ostvalde, Līvija Brigita Pavlovska, Jānis Spalviņš (1948-2021), Ieva Spalviņa, Zigurds Šņore, Andris Švalbe, Inese Ziemele) u.c.
Maija Elizabete Meņģele rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Maijas Meņģeles akvareļi” (1980, bij. veikals “Mākslas grāmata”, Kr. Barona iela 31, Rīga), personālizstādi “Arhitektu namā” (1981), “Maija Elizabete Meņģele, Oļģerts Krauklis, Vladimirs Volkovs, Ilgnese Avotiņa. Darbu izstāde” (1986, “Arhitektu nams”), “Rainim un Aspazijai veltīta Maijas Elizabetes Meņģeles akvareļu izstāde” (1990, LMS Jauno mākslinieku klubs “Jāņa sēta”), “Ceļā” (1993, bij. galerija “M6”), “Maija Elizabete Meņģele. Akvareļi” (1996, galerija “Rīgas Galerija”), “Jūtu horizonti’’ (1997, galerija “Daugava”, Maijas Elizabetes Meņģeles glezniecības un Ata Zariņa (Zviedrija) tēlniecības darbu izstāde), “Mūzika krāsās” (2022, LNVM “Dauderi”) u.c.
Maija Elizabete Meņģele ir LMS biedre kopš 1988. gada un uzņemta ar gleznotāju Maldas Muižules (1937-2022), Alises Zvirbules (1906-1996), Raimonda Gintera (1913-1998) rekomendācijām, LPSR Kultūras ministrijas Restaurēšanas institūta direktora J.Bokta izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jura Jurjāna parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 15/26.
Maijas Elizabetes Meņģeles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Maija Elizabete Menģele “Bez nosaukuma”, 1990, papīrs, akvarelis, 72×59 cm, LMS muzejs