Emīlija Kazakevičiute mācījusies Rundāles astoņgadīgajā skolā un no 1965. gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Mākslas aušanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Struktūras tekstila izglītības programma), ko pabeidza 1969. gadā. RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), grafiķis, ādas dizaina mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV Burtu mācības pedagogs 1961-1978) u.c.
No 1969. gada Emīlija Kazakevičiute studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tekstila apakšnozare).
LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagogi bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs un vadītājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Aija Baumane (1943-2019; LMA Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe 1972-2019, katedras vadītāja 1992-2019), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000) u.c.
Emīlija Kazakevičiute LMA absolvēja 1974. gadā ar diplomdarbu mezglojuma tehnikā – “Pinums”, vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Līdzās Emīlijai Kazkevičiutei LMA Tekstilmākslas nodaļu pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Miervaldis Paulovičs ar diplomdarbu “Rudens” gobelēna tehnikā, Atis Ieviņš ar gobelēnu “Ziemeļnieks” un trīs tekstila apdrukām sietspiedes tehnikā u.c.
20.gs. 60.-70. gados notika paradigmas maiņa tekstilmākslas attīstībā, atkāpjoties no tradicionālā akadēmisma tradīcijām, audumi zaudēja noteikto taisnstūra formu, kad darbi, kļūstot skulpturāli objekti, atkāpās no sienas plaknes. Izmēģināti tika visdažādākie materiāli, faktūras un tehnikas. Izmaiņas veica Rūdolfa Heimrāta audzēkņi, tekstilmākslinieki: Ilma Austriņa, Rita Eglīte, Aina Muze (1943-2017), Larisa Brauna, Sarma Eglīte, Edīte Pauls-Vīgnere, Māra Kalniņa-Zvirbule, Ruta Bogustova, Miervaldis Paulovičs, Egils Rozenbergs, Lilita Postaža (1941-2011), Arvīds Priedīte, Irisa Blumate, Lija Rage, Zinta Beimane, Emīlija Kazakevičiute, Inese Jakobi, Leontīne Pīgozne, Ilona Grodele, Kristīne Pasternaka, Inga Skujiņa, Pēteris Sidars, Dzintra Vilks, Viesturs Bērziņš (1954-2019) u.c.
Emīlija Kazakevičiute izstādēs piedalās kopš 1972. gada, pirmā izstāde – Republikas lietišķās mākslas izstāde (1972, Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejs, tag. LNMM). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti Republikas jauno mākslinieku darbu izstādēs (1974, 1975, 1977./78., 1979, 1981), Republikas lietišķās mākslas izstādē (1976, LPSR Mākslas muzejs, tag. LNMM), izstādē “Koks dekoratīvajā mākslā” (1978, Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejs, tag. LNMM), PSRS Kultūras dienu izstādē Dānijā (1978), Baltijas republiku lietišķās mākslas izstādē (1979, Tallina, Igaunija), LPSR gobelēnu izstādē Varšavā (1979, Polija), 2. miniatūrtekstiliju izstādē (1979, Latvijas PSR Aizrobežu mākslas muzejs, tag. LNMM), Miniatūrtekstiliju izstādē Francijā, Kalē (1979), “Latvijas dzintars” (1981, bij. VDR, Meisene), Jauno Mākslinieku tekstiliju izstādē (1982, bij. Saldus sovhoztehnikums, piedalījās: Egils Rozenbergs, Emīlija Kazakevičiute, Signe Folka, Laima Kaugure, Zane Lūse, Aija Krūmiņa-Andersone, Maija Grīnfelde, Ligita Skrevele, Ilona Grodele, Aldis Karkovskis (1949-2006)), Miniatūru izstādē Kiprā (1982), 4. miniatūrtekstiliju izstādē (1983, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Miniatūrtekstiliju izstādē Almati (1984, Kazahstāna), Miniatūrtekstiliju izstādē Austrijā (1984), “Mākslas dienu” izstādē “Mazās formas” (1984). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti arī izstādēs Polijā, Zviedrijā u.c.
2009. gadā Emīlija Kazakevičiute rīkojusi personālizstādi “Raibumi tavam priekam” Ogres novada Kultūras centrā, kurā bija apskatāmas 115 mākslinieces austas šalles.
No 1971.-1992. gadam Emīlija Kazakevičiute bija Ogres novada Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Saiva” vadītāja.
Latvijas Mākslinieku savienības biedre Emīlija Kazakevičiute ir kopš 1985. gada un tika uzņemta ar tekstilmākslinieku Rūdolfa Heimrāta, Irisas Blumates, Aijas Baumanes (1943-2019) rekomendācijām, bij. Ogres rajona Kultūras nama direktores Vilmas Milleres (1926-2011) raksturojumu, LMS tekstilmākslinieku sekcijas priekšsēdētāja Egila Rozenberga parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.
Emīlijas Kazakevičiutes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), citos muzejos un privātkolekcijās.
Emīlija Kazakevičiute “Cik ilgi vēl?”, 1989, mezglojums, vilna, sizals, 300×200 cm, LMS muzejs