Frančeska Kirke dzimusi nozīmīgu Latvijas mākslinieku ģimenē, māte – Večella Varslavāne (1930-2015; kostīmu māksliniece no 1970.g. “Rīgas kinostudijā”, Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā), tēvs – Gunārs Kirke (1926-1993; grafiķis, plakāta mākslinieks), vectēvs Francisks Varslavāns (1899-1949; gleznotājs).
Frančeska Kirke no 1961. gada mācījās Rīgas 36. vidusskolā, 1965. gadā iestājās un mācības turpināja J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1973), gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Leonīds Mauriņš (1943-2012; JRRMV pedagogs) u.c. Frančeskas Kirkes skolasbiedri bija topošie mākslinieki: Anita Kreituse, Ivars Poikāns, Māris Ārgalis (1954-2008), Kirils Šmeļkovs, Ludmila Gintere, Irina Bondarenko (absolvēja ar darbu – gleznu “Puķu pārdevēja”, 101×80 cm) u.c. Frančeska Kirke beidza JRRMV 1972. gadā ar diplomdarbu – gleznu “Grafikas darbnīca” (73×60 cm).
No 1972. gada Frančeska Kirke studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA pedagogs no 1958, Glezniecības katedras pedagogs no 1962, LMA rektors 1988-1997) u.c.
Studējot LMA, Frančeska Kirke bija māksliniece LPSR Tirdzniecības un rūpniecības palātā (LTRP, tag. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera). 1974. gadā LTRP Tirdzniecības reklāmas nodaļas priekšniece Hēlija Staņislavska sadarbojās ar māksliniekiem – Mintautu Lāci, Uldi Razumu (1944-2019), Juri Riņķi (1931-1998), Volfu Magaršaku, mākslas zinātniekiem Rasmu Lāci (1923-2008), Liliju Grieni-Karlovu, Genovevu Tidomani (1927-2006), Arnoldu Salenieku (1924-2015) u.c.
Frančeska Kirke pēc LMA Glezniecības nodaļas 4. kursa 1976. gadā turpināja studijas LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā pie Induļa Zariņa. Kā vasaras prakses darbu Frančeska Kirke kopā ar studiju biedri Ludmilu Ginteri veidoja sienu figurālus gleznojumus, kas veltīti Kazdangas zemnieku dzīves ainām 1888. gadā. Gleznojumi temperas tehnikā bija trīs stāvu augstumā bij. Kazdangas sovhoztehnikuma administratīvās ēkas vītņu kāpņu telpā (tag. Kazdangas muzeja Kavalieru nams). Frančeskai Kirkei par izcilo sniegumu un sekmēm studijās tika piešķirta PSRS V.I.Ļeņina mācību stipendija (1976-1978).
Frančeska Kirke 1978. gadā absolvēja LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu, sienu gleznojuma metu “”Iskra” Rīgā” (vadītājs Indulis Zariņš) bij. Rīgas rajona Izpildkomitejai un partijas komitejai. Diplomdarbā tika iekļauts mets un atsevišķi fragmenti izpildīti freskas tehnikā uz apmetuma. Līdzās Frančeskai Kirkei LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie Induļa Zariņa absolvēja Ludmila Gintere ar darbu, sienu gleznojuma metu “Latviešu sarkanie strēlnieki” bij. Latviešu sarkano strēlnieku laukumam (tag. laukums starp 11. novembra krastmalu, Rātslaukumu, Kaļķu ielu un Grēcinieku ielu, Rīgā), Jānis Smilga absolvēja LMA Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Klusā daba”.
Vēlāk no 1983.-1987. gadam Frančeska Kirke papildināja zināšanas PSRS MA glezniecības meistardarbnīcā pie gleznotāja Eduarda Kalniņa līdzās māksliniecēm: Ievai Iltnerei, Sandrai Krastiņai, Dacei Lielajai, Tatjanai Paļčukai. 1988. gadā Frančeskai Kirkei, Ievai lltnerei, Sandrai Krastiņai, Dacei Lielajai, Džemmai Skulmei tika piešķirts PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājlocekles nosaukums.
No 1978.-1985. gadam, pēc LMA absolvēšanas Frančeska Kirke strādāja LPSR Mākslas fonda Dekoratīvajā mākslas kombinātā (MF DMK) kā radošā māksliniece. Guvusi balvas par iepakojuma grafisko dizainu LPSR Pārtikas rūpniecības ministrijas un LMS lietišķās grafikas sekcijas konkursā par iesaiņojumu “Šokolādes konfektēm “Asorti” (1979), par alkoholisko dzērienu iepakojumu “Svētku” (1979).
Māksliniece noformējusi izstādes “Budapešta-82” (1982, Ungārija) stendus – “Latvijas keramika”, “Daiļrade”, un līdzās māksliniekiem Gunāram Kirkem, Mārim Ārgalim, Laimonim Šēnbergam, Georgam Smelteram (1942-2014), Guntai Liepiņai-Grīvai veidojusi vinila skaņu plašu vāku noformējuma metus bij. Rīgas skaņuplašu rūpnīcai “Melodija”. Māksliniece veidojusi plakātus, jāmin kinoplakāti spēlfilmām “Akmeņainais ceļš” (1983, “Rīgas kinostudija”), “Īsa pamācība mīlēšanā” (1982, “Rīgas kinostudija”, kopā ar G.Kirki), “Dubultnieks” (1986, “Rīgas kinostudija”), “Kroņa numurs” (1986, “Rīgas kinostudija”), bij. “Rīgas Videocentra” filmai “Kādreiz Eiropā” (1989). Veidojusi politiskos plakātus “Pasaulei mieru mēs prasām” (1985, “Avots”), “1. Maijs” (1987, “Avots”), vēsturisko – “Par latviešu strēlnieku tēmu” (1988, “Avots”), sociālo – “Starptautiskā bērnu aizsardzības diena” (1987, “Avots”), sadzīves plakātu “Vienīgais bērns” (1985, “Avots”).
Frančeska Kirke veidojusi zīmējumus pasaku grāmatai “Alibaba un četrdesmit laupītāji” (1984, “Liesma”), ir autore izdevumam “Kirkes grāmata” (2015, “Neputns”). Darbojusies kā māksliniece pie režisora Arnolda Burova (1915-2006) animācijas/leļļu filmas “Kāpēc pelītei nenāca miegs” (1979, komponists Pēteris Plakidis (1947-2017), tēlniece Ilze Kiršteina). Māksliniece sadarbībā ar Latvijas Banku veidojusi grafisko dizainu monētām “Basketbols” (2008, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča), “Baltars” (2016), “Likteņdārzs” (2018, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča), “Vilhelms Purvītis” (2022).
Frančeska Kirke izstādēs piedalās kopš 1975. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti 14. Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (1981, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), “Post-Tradicionālisms” (1988, Centrālais Mākslinieku nams, Maskava, Krievija), “Mūsdienu padomju gleznotāji no Rīgas” (1989, Ed. Nahamkina mākslas galerija, Ņujorka, ASV), “I Vispārējā latviešu mākslas izstāde” (1990, LNMM, bij. Valsts Mākslas muzejs, Aizrobežu Mākslas muzejs, Mākslas muzejs “Arsenāls”), “Valsts” (1994, II gadskārtējā izstāde, rīkoja “Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga”; bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), “Piemineklis” (1995, III gadskārtējā izstāde, rīkoja “Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga”; Rīgas pilsētvide, RVKM, Latvijas Fotogrāfijas muzejs), “Opera” (1997, V gadskārtējā izstāde, rīkoja “Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga”; Dailes teātris), “Esības prieks” (1999, bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM), “Starplaiks” (2001, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LNMM), “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme” (2018, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM) u.c.
Frančeska Kirke rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Frančeska Kirke. Glezniecība. Akvarelis. Plakāti” (1984, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Franciska Varslavāna, Večellas Varslavānes, Gunāra Kirkes un Frančeskas Kirkes darbu izstāde” (1985, bij. Rēzeknes novadpētniecības muzejs, tag. Latgales Kultūrvēstures muzejs), “Frančeska Kirke” (1993, galerija “Bastejs”, vad. Romans Lapp), “Zudušā laika meklējumos” (1995, “Rīgas Galerija”, vadītāja Inese Riņķe), “Restaurācija, galerija” (1997, galerija “Bastejs”), “Muzejs” (2000, bij. Valsts Mākslas muzejs, LNMM, katalogs), “Izzūdošais” (2003, galerija “Rīgas Galerija”), “Lietišķā māksla” (galerija “Daugava”, vad. Anda Treija), “La Fiesta” (2014, galerija “Māksla XO”, vad. Ilze Žeivate), “Mūsdienu pasakas” (2015, galerija “Bastejs”), “Trauslums/Fragile” (2019, “Rīgas Birža”, LNMM), “Skaistuma dekonstrukcija” (2022, galerija “Māksla XO”) u.c.
Māksliniece piedalījās Latvijas valsts reprezentācijas izstādēs Madridē (“23 mākslinieki no Latvijas”, 1996, Spānija) un Telavivā (1997, Izraēlā).
Frančeska Kirke bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1977. gada un tika uzņemta ar grafiķa, LMA pedagoga Zigurda Zuzes (1929-2003) rekomendāciju. Māksliniece ir LMS biedre no 1982. gada un tika uzņemta ar gleznotāju Maijas Tabakas, Induļa Zariņa, Leonīda Mauriņa un MF DMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 1/49. LMS lēmumu PSRS MS apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu (1983). Frančeska Kirke piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Rudens” (no 1975) un “Mākslas dienas” (no 1976), bija iekļauta izstāžu “Rudens 2000” un “Rudens 2002” žūrijā. 2003. gadā Frančeska Kirke saņēma LMS Gada balvu (2003, ar mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku).
LMS muzejam Zvārtavas pilī (Smiltenes novads, Gaujienas pagasts) nozīmīga bija mākslinieces piedalīšanās profesionālo gleznotāju porcelāna apgleznošanas simpozijos (“Gleznotājs un porcelāns”, bij. Valsts Mākslas muzejs, Hēges zāle, 2000-2001). Tajos piedalījās: Ieva Maurīte, Inta Celmiņa, Kristiāna Dimitere, Sandra Krastiņa, Aija Zariņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Dace Lielā, Vija Zariņa, Aija Jurjāne, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Andris Vītoliņš, Juris Ģērmanis, Inga Brūvere, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Maruta Raude, keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika Sanktpēterburgā) vadībā. Simpozija darbi ir pamats LMS muzeja porcelāna kolekcijai.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Limbažu muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Frančeska Kirke, Ludmila Gintere “Kazdangas zemnieku dzīve 1888.g.”, tempera, apmetums, 1976, Kazdangas muzeja Kavalieru nams, digitāls foto Solvita Janvare