Keramiķis no 1974. gada izstādēs eksponējis Ukrainas etnogrāfisko motīvu stilistikā ieturētus darbus, bet 20.gs. 80. gados pievērsās modernisma stilistikai un veidoja plastiski nosacītus, polihromus figurālo kompozīciju ciklus māla un šamota materiālos. Šobrīd Oresta Misjko keramikas darbos aktualizēti Ukrainas folkloras elementi sīkplastikas asamblāžas tehnikā rotātos sadzīves priekšmetos un dekoratīvajos traukos.
Oresta Misjko darbi bijuši izstādīti Latvijā, t.sk. LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas”, un arī ārzemēs. 20. gs. beigās kopā ar Anitu Mīlbretu izgatavojis lielizmēra keramikas sienas panno sabiedrisko telpu interjeriem, mācību un ēdināšanas iestādēm Latvijā, Ukrainā. Piedalījies Krimas vēsturiskās celtnes, Alupkas muzeja ēkas restaurācijā – 1986. gadā atjaunojis keramikas būvplastiku bij. Mihaila Voroncova pilij (1848, arhitekti E. Blērs, V. Gunts, F. Elsons, tag. Alupkas vēstures un arhitektūras rezervāts, Ukraina). Vēlāk Orests Misko izgatavoja dekoratīvus traukus kafejnīcai “Šefpavārs Vilhelms” (Šķūņu iela 6, Rīga slēgta 2019), vāzes restorānam, kafejnīcai “Bagira” (Dzelzavas iela 26A, Rīga) u.c.
Orests Misjko (arī Misko) dzimis Ļvivā, Ukrainā, audzis radošo personu ģimenē – māte Nadia Misko (1929-2024, mūziķe Ļvivas Nacionālās operas māksliniece un arī gleznotāja), tēvs – Emanuels Misko (1929-2000; tēlnieks, Ukrainas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Ļvivas Nacionālās Mākslas akadēmijas profesors), māsa – muzikoloģe Roksolana Misko-Pasičnik, brālis – tēlnieks Jurijs Misko u.c.
Orests Misjko pēc vidusskolas beigšanas, no 1967. gada studēja UPSR Ļvovas Lietišķās un dekoratīvās mākslas institūta Interjera un iekārtu nodaļā (ĻNMA, tag. Nacionālās Mākslas akadēmijas Dizaina fakultātes Vides dizaina specialitāte, Ļviva, Ukraina). ĻNMA pedagogi bija dizainers Mihailo Kuriličs (1921-1983; ĻNMA pedagogs no 1953), grafiķis Ivans Krislačs (1929-2017), mākslinieks, mākslas kritiķis Grigorijs Smoļskis (1893-1985), gleznotājs Ļubomirs Medvids (ĻNMA pedagogs) u.c.
Orests Misjko 1972. gadā absolvēja ĻNMA Interjera un iekārtu nodaļu ar diplomdarbu “Sviržas pils restaurācija”, vadītājs Smirnovs.
Pēc ĻNMA absolvēšanas, no 1972.-1978. gadam Orests Misjko strādājis par mākslinieku UPSR Mākslinieku savienības (tag. Nacionālā Ukrainas Mākslinieku savienība (NUMS)) pakļautības nodibinājumā – UPSR Mākslas fonda (MF) Ļvovas Mākslas kombināta Monumentālās mākslas cehā (tag. NUMS Keramikas – tēlniecības fabrika, Ļviva, Ukraina). No 1978.-1983. gadam darbojies UPSR MF Kijevas Monumentāli dekoratīvās mākslas kombināta “Mākslinieks” Monumentāli-dekoratīvās mākslas cehā (Kijiva, Ukraina), un tajā laikā piedalījies 2.Starptautiskajā mazo formu tēlniecības simpozijā (1980, PSRS MF Jaunrades nams Dzintari, izstāžu zāle “Dzintari”). Līdzās Orestam Misjko simpozijā darbojās vjetnamiešu tēlnieks, gleznotājs Le Kong Thaņs (1932-2019), vācu tēlniece Eva Švāgere, ungāru tēlnieks Gabors Sabo, bulgāru tēlnieks Bogomils Nikolovs, slovāku tēlnieks Voitehs Remens, čehu tēlnieks Jozefs Hvozdenskis (1932-2009). Grupas vadītājs bija tēlnieks Aivars Gulbis (1933-2024) un radošo procesu pārzināja mākslas zinātniece Ruta Čaupova (1939-2025).
No 1983. gada Orests Misjko strādāja LPSR MF Mākslas keramikas fabrikā (MKF), bij. Maskavas ielā 255, Rīgā (tag. Latgales iela 255, Rīga) un darbojās MF mākslas keramikas darbnīcā “Logs”. Studijā “Logs” pēc MF MKF reformas strādājuši keramiķi: Orests Misjko (studijā “Logs” no 1984, vadītājs 1995-2000), Eduards Detlavs (studijas “Logs” dibinātājs un vadītājs 1977-1982), Kārlis Knopkens (1931-2022; studijas “Logs” vadītājs no 1982), Aija Liskupa (studijā “Logs” no 1978), Solvita Zāle (studijā “Logs” 1978-1994), Liāna Kudreņicka (1933-2008; studijā “Logs” no 1978), Dace Pētersone (1944-2021; studijā “Logs” no 1977), Māra Linkaite (1945-2016; studijā “Logs” 1977-1984), Elza Zariņa (1907-1997; studijā “Logs” 1982-1997), Malda Sproģe (studijā “Logs” 1982-1993), Gunta Pormane (studijā “Logs” 1982-1993), Andrejs Ķiģelis (studijā “Logs” no 1978), Nora Ranka, Anita Liskupa (studijā “Logs”1977-1992), Levons Agadžanjans (1940-1999; studijā “Logs” no 1977), Gundega Ozola (studijā “Logs” no 1982), Sarmīte Munde (studijā “Logs” 1977-1982), Inta Lindemane (studijā “Logs” no 1982), Ausma Mīlgrāve (studijā “Logs” no 1982) u.c. Pēc LMS keramikas darbnīcu piespiedu atsavināšanas un likvidācijas Rīgas Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām “Radošā keramikas asociācija “Logs”” 2006. gadā sāka darboties citviet.
Orests Misjko izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: Tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde, veltīta “Ļvovas atbrīvošanas no vācu fašistiskiem iebrucējiem 30.gadadienai” (1974, Ļviva, Ukraina), Tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde, veltīta “Ļvovas atbrīvošanai no vācu fašistiskiem iebrucējiem” (1975, Ļviva, Ukraina), Republikas izstāde “LOSR-40” (1977, Kijiva, Ukraina), UPSR Jauno mākslinieku izstāde (1980, Ļviva, Ukraina), Ukrainas 1. Eksperimentālās keramikas izstāde (1980, Kijiva, Ukraina), UPSR Jauno mākslinieku izstāde (1981, Kijiva, Ukraina), UPSR Jauno mākslinieku izstāde (1982, Kijiva, Ukraina), Vissavienības tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde “Mēs ceļam komunismu” (1983, Maskava, Krievija), Republikas 16. jauno mākslinieku izstāde “Jaunie mieram, VĻKJS-65” (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMIAD), Republikas “Mākslas dienu” izstāde “Mazās formas keramika” (1984), Baltijas republiku Jauno mākslinieku lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Latvijas Jauno mākslinieku izstāde (1985, Belgrada, bij. Dienvidslāvija), Porcelāna apgleznojumu izstāde (1985, Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, LMMIAD, tag. LNMM), Republikas 9. dārza keramikas izstāde (1985, Biškopības un dārzkopības biedrības dārzs, BDBD, Sigulda), Vissavienības lietišķi-dekoratīvās mākslas izstāde (1985, Prāga, bij. Čehoslovākija, tag. Čehija), 17. Jauno mākslinieku darbu izstāde (1985, bij. Arhitektūras piemineklī Pēterbaznīcā, tag. Rīgas Sv.Pētera baznīca), 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla Latvijas jauno mākslinieku izstāde Latvijas kultūras centra paviljonā (1985, arhitekts Andrejs Ģelzis, Gorkija parks, Maskava, Krievija), “Mākslas dienu” keramikas izstāde “Krūze” (1986, bij. LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Ķīpsala”), “Mākslas dienu” keramikas izstāde “Bļoda” (1987, bij. LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Ķīpsala”), LPSR MS 11. kongresam veltīta stikla un keramikas izstāde (1987, bij. LPSR Mākslas fonda izstāžu zāle “Ķīpsala”), Republikas 10. dārza keramikas izstāde (1987, BDBD), Vissavienības tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde “Mākslinieki – tautai” (1988, Maskava, Krievija), Republikāniskā lietišķi dekoratīvās mākslas izstāde “Cilvēki pie jūras” (1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Ķīpsalas keramikas un radošās keramikas asociācijas “Logs” izstāde “Svins asinīs” (1999, bij. galerija “Rīgas Galerija” Aspazijas bulvāris 20), “Rīgas porcelāns” (2003, Kuresāre, Igaunija), izstāde-akcija-loterija “Gada Nedarbs – 2015” (2015, Jūrmalas Mākslinieku nams, Bulduri, Muižas iela 6, tag. Bulduru Izstāžu nams), Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde “Pamati” (2019, bij. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs), “Satikšanās” (2021, Siguldas kultūras centrs “Siguldas devons”) u.c.
Orests Misjko rīkojis personālizstādes, t.sk. kopā ar dzīvesbiedri Anitu Mīlbretu: “Anitas Mīlbretas un Oresta Misko keramikas izstāde” (1985, bij. Republikas Zinību nams, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle), “Oresta Misko personālizstāde” (1988, Ļviva, Ukraina), “Anitas Mīlbretas un Oresta Misko keramika” (1993, bij. galerija “A.Sūna”), “Anita Mīlbreta, Orests Misko. Keramika un šamots” (1995, bij. galerija “Fēnikss”, Jūrmala), “Anitas Mīlbretas un Oresta Misko darbu izstāde” (1996, bij. LMS mākslas salons “Māksla”, Brīvības iela 52, Rīga), “Orests Misko. Pirmais aprīlis” (2000, bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, tag. DMDM, LNMM), “Ukraiņu mākslinieka Oresta Misjko keramikas izstāde” (2004, LU Akadēmiskā bibliotēka), “Ieva Markēviča-Caruka – grafika, Orests Misjko – keramika” (2009, Tukuma muzeja mākslas galerija “Durvis”), “Oresta Misjko darbu izstāde” (2010, galerija “Apsīda”), “Oresta Misjko personālizstāde” (2021, Sēļu muiža, Valmieras novads) u.c.
Mākslinieks piedalās arī keramikas plenēros un simpozijos, piemēram, “Radošās keramikas asociācijas “Logs”” kopš 1997. gada rīkotajos starptautiskajos keramikas simpozijos: 1.starptautiskais keramiķu simpozijs jubilejas gada programmā “Rīgai – 800” (1997, bij. Maskavas iela 255, Rīga), 2. starptautiskais keramiķu simpozijs (1998, Rīgas Pils laukums), 3. starptautiskais keramiķu simpozijs (1999, bij. Maskavas iela 255, Rīga), 4. starptautiskais keramiķu “Mazās formas darbu” simpozijs (2001, bij. Maskavas iela 255, Rīga, izstāde galerijā “A.Sūna”, AMM), Baltijas jūras valstu keramikas simpozijs “Bāka” (2003, LMS muzejs Zvārtavas pils, rīkoja “Radošā keramikas asociācija “Logs”), 15. keramikas un grafikas simpozijs “Trauslā arhitektūra” (2013, Ogres Mākslas skola (OMS) un podnieka Jāņa Zviedra darbnīca Ogresgalā, izstāde OMS), keramikas un grafikas simpozija izstāde “Trauslā arhitektūra” (2024, Daugavpils Māla mākslas centrs) u.c.
Orests Misjko bijis NUMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1976. gada. LMS biedrs ir kopš 1988. gada un uzņemts ar mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas, keramiķu Levona Agadžanjana un Valentīnas Aksjonovas rekomendācijām, LMS Keramiķu sekcijas priekšsēdētāja, keramiķa, arhitekta Pētera Martinsona (1931-2013) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 16/25.
Orests Misjko “Iedvesma”, šamots, māls, h-60 cm, 1987, LMS muzeja arhīvs