Nozīmīgi, ka 20. gs. 90. gadi bija laiks, kas deva lielu impulsu pārmaiņām dažādās dzīves jomās. LMS darbinieces – mākslas zinātnieces, kas bija nodarbinātas, kā fondu glabātājas, referentes, izstāžu zāles vadītājas, nu kļuva par kuratorēm un galeriju vadītājām. Inese Riņķe, vadot mākslas galeriju “Rīgas Galerija”, spēja izveidot radošo platformu, kurā tika eksponēti attiecīgā laika mākslas izcilību – autoru, darbi. 20.-21. gs. mijā galerijas mērķis bija panākt latviešu mākslas atpazīstamību, kā arī pozicionēties starptautiskajā mākslas tirgū, kas veicināja “dekoratīvā minimālisma” stilistikas izplatību un tās ietekmi uz atsevišķu mākslinieku daiļradi.
Inese Riņķe (Matvejeva, arī Inessa Riņķe) no 1957. līdz 1965.gadam mācījās Rīgas 81.astoņgadīgajā skolā un Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, kuru beidza 1964.gadā. Vēlāk, no 1966.-1969. gadam mācījās bij. Rīgas Pedagoģijas skolas mūzikas nodaļā (tag. Latvijas Universitāte). Inese Riņķe 1974.gada uzsāka veidot publikācijas par māksliniekiem Izabellu un Gunāru Kroļļiem “Divi mākslinieki – jauna ekspozīcija laikrakstam “Padomju Jaunatne”. Laikraksta “Padomju Jaunatne” Kultūras nodaļas vadītāja no 1974. līdz 1975. gadam bija mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Inese Riņķe turpināja izglītību no 1975.gada, studējot T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozare). LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļas pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskā laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984 lasīja kursus par lietišķo mākslu), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982) u.c.
Studiju laikā LMA Inese Riņķe publicēja rakstus par mākslas procesiem un māksliniekiem laikrakstā “Plakāts un laiks” (1975, “Padomju Jaunatne”) – raksti par 11. Radošās jaunatne nometni Kandavā – “Septiņas piesātinātas dienas” Nr.183 (17.09.1977), laikrakstā “Literatūra un Māksla” – “Jauno māksla” (1977), “Studentu darbu izstāde” Nr.47 (24.11.1978), “Sienas gleznojumi vecā pilī” (1977, “Rīgas Balss”), raksti žurnālos – “F.Kirkes portrets” (1976, žurnāls “Liesma”), “Un sākas patstāvība” (žurnāls “Liesma”, Nr.4, 01.04.1978, par Frančesku Kirki), “Ieskats dažādībā” (Nr.26, 05.02.1978, tapis ar Ingrīdas Burānes atbalstu), par Latvijas dizaina izstādi Maskavā – “Pirmo reizi Maskavā.” – publikācijas žurnālā “Zvaigzne”, Nr.15 (01.08.1979), žurnālā “Sovetskij hudožņik/Padomju Mākslinieks”, apskats “Mākslas dzīves hronika” (1975-1977, Maskava, Krievija, krievu val.) u.c.
Inese Riņķe absolvējusi LMA 1979. gadā – LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu “Rotaļlietu dizains”, vadītājs Herberts Dubins. Līdzās Ilzei Amoliņai LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja Laila Bremša ar diplomdarbu “Daži aspekti pilsētas vizuālajā izveidē Latvijas PSR”, pie vadītājas Genovevas Tidomanes absolvēja Dainis Bruģis ar diplomdarbu “Darba tēma divdesmito, trīsdesmito gadu latviešu glezniecībā”, Baiba Eglāja ar diplomdarbu “Latviešu grāmatu grafika 19. un 20. gs. mijā”, pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Irēna Kļaviņa ar diplomdarbu “T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas tekstiliju dekoratīvās noformēšanas nodaļa”, Zigrīda Lāce ar diplomdarbu “Anša Cīruļa devums latviešu lietišķajā mākslā”, pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Vizma Legzdiņa (Kuka) ar diplomdarbu “Lielajā Tēvijas karā kritušo padomju karavīru kapu piemiņas ansambļi Latvijas PSR”, pie vadītāja Roma Bēma absolvēja Inta Pujāte ar diplomdarbu “J.K. Broces vieta un nozīme Latvijas mākslas vēsturē”, pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Silvija Grosa (Rozentāle) ar diplomdarbu “Rīgas jūgendstila arhitektūras plastiskie rotājumi”, pie vadītāja Pētera Zeiles absolvēja Ivars Runkovskis ar diplomdarbu “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti Latviešu Padomju glezniecībā”.
I.Riņķes personīgās īpašības un valodu pārzināšana sekmēja precīzas laikmeta ainas un aktuālās stilistikas konstatāciju. Mākslas zinātniece spējusi dibināt kontaktus Latvijā un ārzemēs arī ārpus mākslinieku vides, uztverot katram laikam atbilstošās prasības, kā arī darbību pieskaņojot esošai politiskai un ekonomiskai situācijai, saglabājot radošumu un spēju aktīvi darboties.
PSRS okupācijas laikā mākslas zinātniece bija pievērsusies plakāta mākslas un grafikas izpētei. Sastādījusi un veidojusi tekstus izdevumiem “Latviešu mūsdienu plakāts” (1989, “Padomju Mākslinieks”, Maskava, Krievija, krievu val.), publicēhusi rakstus par mākslas jautājumiem un autoriem žurnālos “Liesma”- Nr.1 (01.01.1986), “Avots” (Latvijas Rakstnieku savienības žurnāls) – “Aktīvā māksla”; Nr.1 (01.01.1987), “Dizains-sadzīvē” “Karogs”, Nr.3 (01.03.1988), laikrakstos “Literatūra un Māksla” – par Latvijas PSR Mākslas fondu 40 gados – “Izaugsme pēdējos piecos gados” Nr.16 (17.04.1981), “Sommerkurs in Wismar” Nr.42 (16.10.1981), “Septiņi jautājumi scenogrāfam Ilmāram Blumbergam” Nr.13 (01.04.1983), “Grafika, mākslas krustcelēs”, Nr.43 (24.10.1986), “Polarizācijas nostiprināšanās jeb personību diktāts” Nr.42 (16.10.1987), “Jāmeklē partneris” Nr.27-28 (01.07.1988), “Par mākslinieku organizācijām Vācijā. Un tradīcijām Latvijā” Nr.6 (14.02.1992), “Rīgas Viļņi” – saruna ar galerijas īpašnieku Eduardu Nahamkinu “Māksla ceļos un krustceļos” Nr.34 (14.08.1989), “Padomju Jaunatne” u.c.
Inese Riņķe kā LMS pārstāve ar bij. Latvijas Mākslas fonda (MF) valdes priekšsēdētāju, arhitektu Māri Gundaru (1936-2000), piedalījusies izstāžu sagatavošanā: rīkojusi latviešu mākslinieku izstādi “Rīga – Latviešu avangards” (1988, Rietumberlīne, Vācija), “Laikmetīgie padomju gleznotāji no Rīgas” (1989, E.Nachamkina galerija, Ņujorka, ASV, piedalījās – Ilze Avotiņa, Biruta Baumane, Inta Celmiņa, Eduards Grūbe, Juris Dimiters, Helēna Heinrihsone, Ivars Hcinrihsons, Juris Jurjāns, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Dace Lielā, Vija Maldupe, Anita Meldere, Ģirts Muižnieks, Jāzeps Pīgoznis, Miervaldis Polis, Džemma Skulme, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Juris Urtāns, Kristaps Ģelzis, Jānis Mitrēvics, katalogu sast. I.Riņķe), “Posttradicionālisms” (1989, Maskava, PSRS, katalogu sast. I.Riņķe), bijusi darba grupā izstādei “Interferences” (1990-1992, Rīga un Rietumberlīne, Vācija), piedalījusies grafiķa, scenogrāfa Ilmāra Blumberga (1943–2016) un keramiķa, arhitekta Pētera Martinsona (1931-2013) rezidences organizēšanā Džona D. Vilsona Leiksaidas studijā (1989, ASV) u.c.
Līdz ar Latvijas Neatkarības atjaunošanu, pastāvot nesakārtotai likumdošanai un korupcijai, atsākās sāncensība starp valsts un privātajām mākslas institūcijām par ietekmi mākslas procesu veidošanā, kas veicināja formveides aktuālo meklējumu aizstāšanu ar dekorativitātes tendencēm un komercializāciju.
Pēc Latvijas Mākslas fonda likvidācijas (1992) MF uzņēmuma “Mākslas salons” telpās tika izveidotas vairākas mākslas galerijas. Īpaši nozīmīga bija telpas ēkā Aspazijas bulvārī 20, Rīgā, kuras vēsture ir saistīta ar Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgiem notikumiem un autoriem, kā gleznotāja Jāzepa Grosvalda (1891-1920) ģimenes, muzeja darbinieces Mērijas Grīnbergas (1881–1973) likteni, mākslinieku biedrības “Rīgas mākslinieku grupa” radošo darbību. 1992. gadā šajā ēkā tika dibināta mākslas galerija “Rīgas Galerija”, galerijas vadītāja bija Inese Riņķe.
Ar Ineses Riņķes – kuratores un “Rīgas Galerijas” vadītājas, veidotajām kolekcijām tika iepazīstināti skatītāji mākslas izstādēs, kā Čikāgas Starptautiskā mākslas ekspozīcija (1994, Čikāgā, ASV); “Nekā personīga” (2002, Brēmene, Vācija); “Eiropas nolaupīšana” (2004, Eskilstūna, Zviedrija); izsoļu nama “Sothby’s” izstāde un “The International Sovereign European Art Prise” (2009, 2010, Londona, Lielbritānija), “Viennafair” (2010, 2011, Vīne, Austrija). Izvēloties prioritāri Krievijas mākslas tirgus apguvi, galerija vairākkārtīgi veidojusi latviešu mākslinieku darbu ekspozīcijas Starptautiskajā mākslas salonā “Art Moscow” (2001-2011, Maskavā, Krievija). Inese Riņķe veidojusi arī izstāžu projektus “Mākslinieki Skulmes. XX gs. Latvija” (2000, VMM, Valsts Tretjakova galerija, Maskava, Krievija, katalogs, sast. Inese Riņķe, apgāds “Jumava”), “Akadēmiķis Vilhelms Purvītis. 1872.-1945. Ainava” (2000, Valsts Tretjakova galerija, Maskavā, Krievija, katalogs, sast. I.Riņķe), bijusi kuratore LMS ekspozīcijai Starptautiskās Mākslinieku konfederācijas izstādei, CDH (1998-2000, Maskavā, Krievija).
Inese Riņķe turpināja publicēt presē radošās darbības atskaites un izstāžu pārskatus, kā arī intervijas: žurnālā “Studija” –par gleznotāju Oļģertu Jaunarāju “Abstrakcionists” (6/1999), “Mākslas dienas Berga bazārā” (7/1999), “Maskavas lielais” (2005), “Dzīve ar mākslu” (2008), “Baltā kuba maģiskais vilinājums” (2/2006), sastādīja katalogus izstādēm un personālizstādēm galerijā: “Aleksandra Beļcova” (2002), “Helēna Heinrihsone” (2002, sast. Inese Riņķe, Helēna Heinrihsone, Eduards Kļaviņš, “Rīgas Galerija”) “Maija Tabaka” (2004), “Kristaps Ģelzis” (2005, sast. I.Riņķe, teksts Marks Alens Švēde, mākslinieks K.Ģelzis, “Rīgas Galerija”) u.c.
Rīgas Galerija kopš atvēršanas veidoja autoru loku, iekļaujot māksliniekus, kā Sandra Krastiņa, Edgars Vērpe, Jānis Jēkabsons, Zoja Frolova, Egils Rozenbergs, Helēna Heinrihsone, Ģirts Muižnieks, Ilmārs Blumbergs, Marija un Aldis Karkovski, Ilze Avotiņa, Ivars Heinrihsons, Pēteris Sidars u.c..
Galerija rīkojusi personālizstādes sākotnēji izstādes notika galerijas telpā un izbūvētā balkonā: “Helēnas un Ivara Heinrihsona darbu izstāde” (1992), “Rutas Bogustovas tekstiliju izstāde” “Henriha Vorkala akvareļi. Romualda Geikina gleznas” (1992), “Teņa Graša stikla objekti”, “Ievas Spalviņas un Jāņa Spalviņa akvareļi” (1992), “Kristapa Gelža gleznas un bildes” (1992), “Frančeskas Kirkes gleznas” (1993), “Ilzes Šēnbergas-Nāgelas un Jura Petraskēviča darbi” (1993), “Ineses Siliņas un Ģirta Muižnieka gleznas” (1993), “Ojāra Pētersona darbi” (1993), “Andris Breže darbi” (1993), “Dace Lielā un Dzintars Zilgalvis. Darbu izstāde” (1993), “Marja Kanervo izstāde” (1994), “Ausekļa Baušķenieka gleznu izstāde”, “Elitas Viliamas exlibris” (1994), “Maijas Tabakas gleznas un Andreja Kalnača grafika” (1994), “Intas Dobrājas gleznas”, “Induļa Zariņa personālizstāde” (1994), “Litogrāfiju meistares Baņutas Ancānes darbu izstāde” (1995), “Četri no Čikāgas. Ojārs Šteiners, Marks Barens, Vito Sīmanis, Edvīns Strautmanis” (1995), “Helēnas Heinrihsones un Ivara Heinrihsona darbu izstāde. Svarīga tikšanās” (1995), “Ausekļa Baušķenieka gleznu izstāde. Eņģeļi smejas” (1995), “Frančeskas Kirkes darbu izstāde Zudušā laika meklējumos” (1995), “Līgas Purmales gleznu un zīmējumu izstāde. Sentimentāls ceļojums” (1995), “Neles Zirnītes ofortu izstāde. Laika zīme” (1995), “Ilmāra Blumberga personālizstāde. Viss no Hēsioda” (1995), “Vijas Maldupes piemiņas izstāde” (1996), “Daces Lielās gleznas. Televīzija” (1996), “Intas Celmiņas glezniecības izstāde. Princeses” (1996), “Ērikas Gulbes personālizstāde” (1996), Laimdotas Junkaras personālizstāde (1997), “Henrihs Vorkals. Maijas Tabakas gleznas” (1997), “Leonarda Laganovska personālizstāde. Standarti” (1997), “Vinetas Dzērvītes grafikas un Aijas Freimanes tekstilijas” (1997), “Leo Mauriņa izstāde” (1998), “Ludolfa Liberta glezniecība” (1998), “Lilita un Pēteris Postaži. Mīti un simboli” (1998), “Lilita un Pēteris Postaži. Mīti un simboli” (1998), “Jānis Andris Osis personālizstāde. Pārnesumi”, “Ivara Muižuļa gleznu izstāde. Sievietes maskās” (1998), “Ne vienmēr var dabūt, ko vēlies. Henriha Vorkala personālizstāde” (1999), “Mazā balerīna. Maijas Tabakas personālizstāde” (1999), “Aija Jurjāne. Dokumentālas gleznas” (1999), “Andreja Ģērmaņa izstāde. Es dzīvoju Bigauņciemā” (2000), “Aija Jurjāne un Juris Jurjāns izstāde. Kailais mākslinieks” (2000), Teņa Graša izstāde. Kad Ņujorkas gads aiz muguras” (2001), “Vijas Zariņas gleznu izstāde. Nianses” (2001), “Viļņa Titāna personālizstāde. Siena laiks” (2002), “Leonīda Mauriņa gleznu cikls. Lauku dzīves ainiņas” (2002), “Dinas Ābeles izstāde. Kas ir vidu?” (2002), “Līgas Purmales jaunie darbi – Viena vasara” (2003), “Laimoņa Mierina gleznu izstāde” (2003), “Jāņa Kalnmaļa ainavu izstāde. Smaržo liepas” (2004), “Ausekļa Baušķenieka izstāde. Blēņu stāsti” (2004), “Birutas Baumanes personālizstāde. Cirks” (2005), “Līga Purmale izstāde. Cilvēki pilsētā” (2005), “Raimonda Staprāna gleznu izstāde” (2005), “levas Iltneres darbu izstāde. Astoņas istabas” (2007), “Gļeba Panteļejeva darbu izstāde. Miglas zona” (2007), “Maijas Tabakas izstāde. Kimono” (2007), “Ievas Iltneres darbu izstāde. Astoņas istabas” (2007), “Henrihs Vorkals personālizstāde. Time” (2008), “Inga Brūvere personālizstāde. laime.lv” (2008), “Līga Purmale izstāde. City Tour” (2009)”, “Ivars Poikāns. Natura Forte” (2009), “Ilmārs Blumbergs. Stikla pērlīšu spēles” (2010), “Barbara Gaile. Gleznas” (2011), “Ieva Iltnere. Apsēstība” (2011), “Maija Tabaka. Regīna un citi” (2012), “Ritums Ivanovs. Gaga dance” (2012), “Sandra Krastiņa. Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturdiena. Un nakts..” (2012) u.c. Galerija rīkojusi grupu izstādes: “Tēlotājas mākslas miniatūrdarbu izstāde” (1998), “Svins asinīs” Ķīpsalas keramikas un radošās keramikas asociācijas “Logs” izstāde (1999), “Rīgas jūgends. Glezniecība” (1999), Laikmetīgās mākslas izstāde “Identitāte” (2001), “Zīmējums” (2001), ikgadējā mākslas izstāde “Rudens-2000” (2002), “Vasaras izstāde” (2012) u.c.
Vēlāk 20.-21.gs. mijā “Rīgas Galerijas” mākslinieku loks stabilizējās un sadarbība notika ar māksliniekiem, kā: Gija Abramišvili, Arnis Balčus, Ilmārs Blumbergs, Inga Brūvere, Evelīna Deičmane, Barbara Gaile, Ieva Iltnere, Ritums Ivanovs, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Leonards Laganovskis, Konstantīns Latiševs, Boriss Matrosovs, Ivars Poikāns, Līga Purmale, Maija Tabaka, Henrihs Vorkals, Andris Vītoliņš, Konstantīns Zvezdočjotovs u.c.
Mākslas zinātnieces Ineses Riņķes pieredze un kompetence tikusi novērtēta, aicinot piedalīties LMS izstādes “Rudens. 2001, 2004” žūrijā, “Purvīša balvas” ekspertu komisijā, Inese Riņķe 1980.gadā saņēma LĻKJS CK goda rakstu par aktīvu sabiedrisko darbu un radošajiem sasniegumiem līdzās Mārai Muižniecei, Valdai Podkalnei, Ziedonim Grigorjevam, Jānim Sīmanim u.c.
Jāatzīmē Ineses Riņķes ieguldījums jauno mākslas zinātnieču praktiskajā apmācībā darbam galerijā, sadarbībā ar māksliniekiem un apmeklētājiem, gan attīstot vēlmi apliecināt savas spējas starptautiskajās mākslas mesēs.
Inese Riņķe bijusi LMS Jauno Mākslinieku apvienībā (JMA) no 1979.gada, bijusi ievēlēta un aktīvi darbojusies JMA birojā. LMS biedre ir kopš 1985. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieces Rutas Čaupovas (1938-2025), Lailas Reihmanes, plakāta mākslinieka Gunāra Kirkes (1926-1993) rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 5/43.
Sākusi darboties LMS Mākslas fonda (MF) Izstāžu daļā jau LMA mācību prakses laikā. Inese Riņķe strādāja LMS par zinātnisko sekretāri un radošo sekciju vadītāju, referenti, kuras pārraudzībā atradās radošo sekciju darbs, uzskaite, mākslas veidu aktivitāšu pārskatu sastādīšana no 1979.-1991. gadam.
Ģirts Muižnieks “Pianīno un balss”, kartons, eļļa, 170×280 cm, 1987, LMS muzejs