10. februārī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā grafiķi, karikatūristi Ludmilu Bulikinu!

Ludmila Bulikina (Derevjaga) dzimusi Hersonas apgabalā, Ukrainā, vēlāk mācījusies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: direktores Elza Stalaža, Silvija Lāce, klases audzinātājs Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), gleznotāji Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982) u.c. Ludmila Bulikina beidza JRRMV 1972. gadā un viņas skolas biedri bija topošie mākslinieki:  Frančeska Kirke (beidza ar diplomdarbu, gleznu “Grafikas darbnīca”, 73×60 cm), Anita Kreituse, Ivars Poikāns, Māris Ārgalis (1954-2008), Kirils Šmeļkovs, Ludmila Gintere, Irina Bondarenko (beidza ar diplomdarbu, gleznu  “Puķu pārdevēja”, 101×80 cm) u.c.

1974. gadā Ludmila Bulikina uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi bija latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis, grafiķis, ksilogrāfijas meistars, kompozīcijas pedagogs Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), oforta tehnikas pedagogs, grafiķis Gunārs Krollis (LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), Zigurds Zuze (1929-2003; LMA pedagogs 1967, Grafikas katedras pedagogs 1976-1999), Dainis Rožkalns (1928-2018; LMA pedagogs 1976-2000), plakāta mākslas pedagogi, grafiķi Jānis Reinbergs (LMA Grafikas katedras pedagogs 1977-1999), Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), gleznotājs, dizainers Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs no 1962, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), zīmēšanas pedagogs, gleznotājs Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA pedagogs no 1972), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.

Studiju laikā LMA, no 1977.-1983. gadam Ludmila Bulikina strādāja bij. uzņēmumā “Biohimreaktiv” un līdzās studijām publicēja karikatūras bij. LKP CK izdevniecības laikraksta “Cīņa” žurnālā “Dadzis”. “Dadzim” tolaik bija uzdevums – humoristiskā stilā atklāt birokrātiju, krāpniecību, ideju trūkumu, divkosību un citas sociālas un cilvēciskās negācijas.

1980. gadā Ludmila Bulikina piedalījās Republikas karikatūru izstādē (“Mākslinieku nams”, piedalījās arī Romans Vitkovskis, Uģis Mežavilks (1929-1998), Gunārs Vīndedzis (1918-1991), Solomons Gūtmans, Ēriks Ošs (1917-2014), Edgars Ozoliņš (1930-1987), Dainis Breikšs, Ēriks Ostrovs (1925-2002), Fricis Makstnieks (1936-1987), Oļegs Ozoliņš, Genādijs Kazbekovs, Juris Nesenbergs (1930-2005), Valeriāns Ardašovs un “Cumlaka” tēla radītājs, gleznotājs, grafiķis, mākslas zinātnieks Gunārs Kļava (1933-1989) u.c.).

Ludmila Bulikina 1981. gadā absolvēja LMA Grafikas nodaļu ar ofortu ciklu “Cilvēks un daba”, vadītājs Aleksandrs Stankevičs. Līdzās Ludmilai Bulikinai pie Aleksandra Stankeviča absolvēja Juris Putrāms ar darbu “Konspekts no tērpu vēstures”, pie vadītāja Gunāra Kroļļa absolvēja Ināra Garklāva ar diplomdarbu “Cikls “Tautasdziesma”” mecotintas tehnikā, absolvēja arī Natālija Petropavlovska (1955-2017), Edīte Suhodreva,  Ludmila Širjajeva, Rojs Kempels.

Pēc studijām LMA Ludmila Bulikina strādāja par mākslinieci noformētāju bij. uzņēmumā “Rīgas telefona tīkls”.

Māksliniece piedalījās izstādēs: “Karikatūras par vēstures tēmu” (1981, “Mākslinieku nams”), Republikas karikatūru izstādē (1983, “Mākslinieku nams”), Baltijas republikas karikatūru izstādē (1984, Viļņa, Lietuva; 1985, Tallina, Igaunija), Starptautiskajā karikatūru izstādē (1985, 1986, Gabrova, Bulgārija), Republikas stājgrafikas izstādē “Estamps-86” (1986), Karikatūru izstādē (1986, bij. Dienvidslāvija), “Groteska grafika” (1987, bij. Republikāniskais Zinību nams), Vissavienības karikatūru izstādē (1987, Maskava, Krievija). Ludmilas Bulikinas darbi bija eksponēti Starptautiskajā karikatūru konkursa izstādē “Ha-ha-habitat” (1989, bij. Izstāžu centrs “Dzintari”, Jūrmala, rīkoja bij. LĻKJS CK Jaunatnes darba lietu centrs un  karikatūristu “Humora centrs”). Konkursam tika iesūtīti ap 600 darbi un ekspozīcijai izvēlēti 170, bija nozīmīgs prēmiju fonds. Izstādes žūrija “Grand Prix” piešķīra Jevgēnijam Osipovam (bij. Ļeņingrada, Krievija), 1. vietu Pāvelam Matuškam (bij. ČSSR), 2. vietu Mihailam Kurdjumovam (Harkiva, Ukraina), 3. vietu – “streap cartoon” stilistikas pārstāvim karikatūrā Oļegam Tesleram (1938-1995; Maskava, Krievija). Radošās apvienības “Humora centrs” medaļas saņēma 15 karikatūristi. Viņu vidū bija arī Latvijas pārstāvji Uģis Mežavilks un Ludmila Bulikina. Izstāde tika rīkota, lai atzīmētu “Humora centra” uzņemšanu Starptautiskajā karikatūristu organizācijā, kas veicināja Latvijas mākslinieku starptautisku atpazīstamību.

Ludmilas Bulikinas darbi bijuši eksponēti arī Starptautiskajā karikatūru izstādē (1990, 1993, Ankona, Itālija, sudraba medaļa), žurnāla “Dadzis” mākslinieku darbu izstādē (1994, bij. Latvijas Kinematogrāfijas darbinieku savienības Rīgas kinonams), izstādē “Dombrovska valdība karikatūrās” (2011, Ministru kabineta 2. stāvs, piedalījās  Agris Liepiņš, Gatis Šļūka, Ēriks Ošs, Ernests Kļaviņš, Vadims Solncevs, Sergejs Tjuļeņevs, Romans Vitkovskis) u.c.

Ludmila Bulikina rīkojusi personālizstādes: Republikāniskajā Zinību namā (1983), “Latvijas vēsture karikatūrās” (2009, Ogres Vēstures un mākslas muzejs), “Pilnā nopietnībā” (2021, Ķekavas novadpētniecības muzejs, virtuāla izstāde).

Mākslinieces darbi publicēti žurnālos – “Dadzis” (1977-1995), “Rīgas Laiks”,  “Veselība”, “Sieviete”, laikrakstos: “Padomju Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Atmoda”, “Diena” u.c.

Ludmila Bulikina piedalījusies žurnāla “Dadzis” karikatūru konkursos, ilustrējusi grāmatas: Eleonora H. Portere (1868-1920) “Pollianna” (2009, apgāds “Zvaigzne ABC”), Eleonora H. Portere “Pollianna” (2012, apgāds “Zvaigzne ABC”), Eleonora H. Portere “Pollianna nu jau liela” (2020,  “Zvaigzne ABC”), Ludmila Bulikina “Zīmē Ludmila” (2006, “Dienas Grāmata”) u.c.

Ludmila Bulikina ir LMS biedre kopš 1987. gada un uzņemta ar gleznotāja Aleksandra Stankeviča, gleznotāja, karikatūrista Uģa Mežavilka, karikatūrista, grafiķa Imanta Melgaiļa (1923-2018) rekomendācijām, “Rīgas telefona tīkls” direktora A.Burjakova parakstītu raksturojumu, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Ināra Helmūta izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 18/29.

Ludmilas Bulikinas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Ķekavas novadpētniecības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Ludmila Bulikina “Bez nosaukuma”, papīrs, tipogrāfijas krāsu druka, 8×7 cm, 1987, LMS muzeja arhīvs