5. augustā atzīmējam nozīmīgā Latvijas tēlnieka Oļega Skaraiņa 100. jubileju. Latvijas Mākslinieku savienība piemin un atceras tēlnieka Oļega Skaraiņa (Osvalds Gaujiers, 05.08.1923.-11.12.2017.) radošo daiļradi.
“Ar vērtējošo pozīciju, izteikti novatorisko skatījumu viņš daudzkārt ietekmējis tēlniecības attīstības kopainu kopš pagājušā gadsimta vidus, bet dažādu iemeslu dēļ nereti palicis savrupi no oficiālās mākslas dzīves situācijām. Viņu vienmēr saistīja radoši eksperimenti, piemita unikāla spēja ieraudzīt jaunas formu dimensijas un struktūras, materiālu faktūras, veidojot gan monumentālos un memoriālos darbus, gan mazo formu tēlniecībā, kas savā veidā arī šobrīd iedarās aktuālās mākslas kopainā.
Savā radošajā dzīvē mākslinieks vienādi atbildīgi attiecies kā pret maziem, tā lieliem uzdevumiem, nesavtīgi savu laiku ziedojot arī sabiedriskajam darbam Latvijas Mākslinieku savienībā, piedalījies pats un vadījis kādreiz tik populāros Mazo formu tēlniecības simpozijus Latvijā un ārvalstīs” – mākslas zinātniece Gundega Cēbere raksturoja tēlnieku Oļegu Skaraini.
Oļegs Skarainis dzimis 1923.gada 5.augustā Fiņkovas ciemā, Tveras apgabalā, Krievijā, latviešu strēlnieka Jūlija Gaujera un Sofijas Gaujeres (Skaraines) ģimenē, kuri pēc Latvijas Neatkarības kara palika Taganrogā, Krievijā. Tēvs tika represēts 1937.gadā.
Oļegs Skarainis jau bērnībā interesējies par mākslu un apmeklēja Taganrogas Pionieru pils tēlotājas mākslas studiju pie pedagoģes, vācietes Ņinas Bekkeres (1890-1938). Studijā nākamais mākslinieks mācījies veidošanu plastilīnā, zīmēšanu, aktiermākslu. Oļegs Skarainis beidzis bij. Taganrogas 2. Fabrikas – rūpnīcas vidusskolas 7. klasi izglītību turpināja Taganrogas Metalurģijas tehnikumā (tag. V.Petļakova Taganrogas aviācijas koledža) 1938.-1939.gados, taču mācības pārtrauca. Strādāja turpmāk par mākslinieku – stikla zīmētāju, Kartonāžas – spoguļu fabrikā, Būvmateriālu rūpnīcā (1940-1941). Otrā pasaules karā laikā no 1941. līdz 1945.g. bija nosūtīts piespiedu darbā Vācijā kara lidmašīnu remonta darbnīcā, vēlāk bija ieslodzītais “Neuengammes koncentrācijas nometņu” sistēmā un kara beigās nokļuva ASV okupācijas zonā.
Pēc kara, lai izvairītos no PSRS drošības dienesta represijām, Osvalds Gaujiers ar mainītu vārdu un uzvārdu – Oļegs Skarainis, atgriezās Latvijā. Strādājot artelī “Kalvis” par atslēdznieku, uzsāka mācības Rīgas 14. darba jaunatnes vakara vidusskolā. Artelis “Kalvis” (priekšsēdētājs Žigurs), atradās tag. Berga bazārā, Rīgā, un tur tolaik bija pieprasīti krāsotāji, mehāniķi, virpotāji, štancētāji, atslēdznieki, štanču atslēdznieki u.c.
Oļegs Skarainis 1949.gadā iestājās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), tomēr studijas pārtrauca slimības dēļ, vēlāk – 1952.gadā, iestājās atkārtoti LMA.
LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi tolaik bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1947-1962, vadītājs 1940-1941), Emīls Melderis (1889-1979; LMA pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1941, 1944-1956).
Oļegs Skarainis 1958.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Latviešu strēlnieki”, vadītājs Teodors Zaļkalns. Līdzās Oļegam Skarainim LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja Inese Krūmiņa (1931-2021) ar diplomdarbu “Vasara” (ģipsis, 180x125x85 cm), Valda Malēja (Blunava,1927-2004) ar darbu Pie darba”/ “Pēc darba”, Rafiks Airapetjans (1929-2008), Karušs Akopjans (1926-1982) ar darbu ”Revolucionārs Kamo”, savukārt pie Kārļa Zemdegas absolvēja Imants Lukažs (1930-2007 ) ar darbu “Imanta”, Mirdza Lukaža (1930-2014) ar diplomdarbu “Pirtī”.
Oļegs Skarainis studiju laikā LMA piedalījās dekoratīvās būvplastikas ciļņu veidošanā uz terakotas flīzēm ar Rīgas pilsētvides motīviem – Opera, Pulvertornis, Zviedru vārti, Lielā Ģilde u.c., kas tika izmantoti metro stacijas “Rižskaja” Maskavā izveidei (1958, arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), interjera arhitekts Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers).Oļegs Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā.
Mākslinieks radījis nozīmīgus darbus monumentālajā tēlniecībā. Īpaši jāakcentē Oļega Skaraiņa devums Salaspils memoriālā ansambļa tapšanā (1967, betons, metāls), autori: tēlnieki Ļevs Bukovskis (1910-1984), Oļegs Skarainis (1923-2017), Jānis Zariņš (1924-2000), arhitekti Ivars Strautmanis (1932-2017), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Oļegs Zakamennijs (1914-1968), Gunārs Asaris (1934-2023), metālmākslinieki Vilnis Zibens (1934-2010), Juris Gustsons, Gunārs Zāģeris. Salaspils memoriālais ansamblis ir viens no pirmajiem 20.gs. 60.-to gadu modernisma stilistikas lielizmēra tēlniecības objektiem Latvijā, kas realizēti betona materiālā. Arī turpmāk tika radīti nozīmīgi darbi: Otrā Pasaules kara Brāļu kapu piemineklis Šķaunē (1968, arhitekts Juris Paegle, betons, Krāslavas novads), 1905.gada revolūcijai veltītais skulpturālais ansamblis Dobelē (1987, kopā ar arhitektiem Jāni Dripi un Arno Heinrihsonu, demontēts), piemineklis “Rozes mātei” (1992, bronza, h-2 m, Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs, Ērgļu novads, Ērgļi), piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei, Rīgā, Kronvalda parkā, 1993.gads (kopā ar arhitektu V.Šveidi), piemineklis Latvijas armijas pulkvedim Fridriham Briedim (granīts, h-2,5 m, Rīga, 1997, veidots LMS darbnīcā Gaujas ielā 1, Rīgā, akmeņkaļi Ojārs Neilands, Dzintars Gailis, SIA “Vars”), piemineklis “Pulkveža Jāņa Baloža brigādes cīnītājiem Piņķos” (tēlnieks Jānis Briedis (1902-1953), granīts, 1939, demontēts. 2003. gadā veikts rekonstrukcijas makets ģipsī – tēlnieks O. Skarainis, asistēja metālmākslinieks Miķelis Felts, akmeņkaļi Ojārs Neilands, Dzintars Gailis. Makets veikts “Raiņa šķūnī” LMS darbnīcā Gaujas ielā 5, izkalšana granītā notika Gaujas ielā 1, Rīgā).
Oļegs Skarainis radījis nozīmīgus darbus memoriālajā tēlniecībā: kapa piemineklis režisoram Alfrēdam Amtmanim-Briedītim (granīts, H-3m, Rīgas I Meža kapi, 1970), kapa piemineklis gleznotājam Kārlim Melnbārzdim (h-1,7 m, Rīgas I Meža kapi, “Mākslinieku kalniņš”, arh. Juris Pētersons (1931-2015), 1982), kapa piemineklis kinorežisoram Jurim Podniekam (kopā ar tēlniekiem Artu Dumpi un Aivaru Gulbi, granīts, Rīgas I Meža kapi, 1993). Darbi tikuši izgatavoti LMK Tēlniecības ceha (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”) darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā.
Mākslinieka nozīmīgie mazās formas darbi: “Viktora Haras dziesma” (bronza, 1975), “Če Gevara” (bronza, 1980), “Kaķis” (bronza, 1980), “Mani vecāki” (bronza, 1983) u.c.
Oļegs Skarainis izstādēs piedalījies studējot LMA, pirmā profesionālā izstāde – “Jauno mākslinieku izstāde” (LNMM, 1956, kopā ar tēlniekiem: Valdi Albergu (1922-1984), Leu Dāvidovu-Medeni (1921-1986) , Vandu Zēvaldi (1922-1997), Līviju Rezevsku (1926 – 2004), Albertu Terpilovski (1922–2002), Hariju Sprinci (1928-2002)), “Jubilejas krēsls” (MF izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1983, kopā ar Artu Dumpi, Aivaru Gulbi, eksponētais darbs “Jubilejas krēsls” (ģipsis, metāls, 1983, 270x180x130 cm)), “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984), Starptautiskā tēlniecības kvadriennāle “Rīga” (1972, 1976, 1988, 2000), “Tronis ir brīvs” (LNMM, 1994, kopā ar Artu Dumpi, Aivaru Gulbi, Guntu Liepiņu-Grīvu, Gunāru Krolli), “Veļ Sizifs …” (galerija “ASūna”, 2001, kopā ar Artu Dumpi, Aivaru Gulbi) u.c.
Oļegs Skarainis bija LMS biedrs kopš 1973. gada un ticis uzņemts ar tēlnieku Teodora Zaļkalna, Ojāra Siliņa (1927-2003), Jura Mauriņa (1928-1993) rekomendācijām, LMS Tēlniecības sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 0/40. Tēlnieks ticis ievēlēts MF Monumentālās mākslas padomē (1974), KM Monumentālās mākslas padomē (1984) u.c.
Tēlnieka Oļega Skaraiņa radošais devums tika novērtēts, mākslinieks saņēmis PSRS Valsts prēmiju Tēlotājā mākslā (1970), kā arī nozares balvu – LPSR Teātra biedrības Atzinības rakstu par radošo sniegumu izstādē “Tēlniecības kvadriennāle “Rīga”” (1976), u.c.
“Jura Podnieka studija” 1985.gadā veidoja dokumentālo filmu “Veļ Sizifs akmeni”, kas stāsta par triju tēlnieku – Artas Dumpes, Oļega Skaraiņa un Aivara Gulbja, mākslinieku likteņiem totalitārajā režīmā, režisors Juris Podnieks (1950-1992), scenārijs Arnolds Plaudis (1927-2008), operators Ralfs Krūmiņš (1937-2014), montāžas režisore Antra Cilinska, mūzikas autors Harijs Bašs.
Apgāds “Jumava” izdeva mākslas zinātnieces Gundegas Cēberes monogrāfiju “Oļegs Skarainis” (2019).
Oļega Skaraiņa darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Attēlā: tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš, izgatavojot Salaspils memoriālo ansambli Latvijas PSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla” (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), Gaujas ielā 5, 60.gadi.
Salaspils memoriālais ansamblis (1967, betons, metāls), autori: tēlnieki Ļevs Bukovskis (1910-1984), Oļegs Skarainis (1923-2017), Jānis Zariņš (1924-2000), arhitekti Ivars Strautmanis (1932-2017), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Oļegs Zakamennijs (1914-1968), Gunārs Asaris (1934-2023), metālmākslinieki Vilnis Zibens (1934-2010), Juris Gustsons, Gunārs Zāģeris. Ansambļa figurālā daļa tika veidota ģipsī kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha 5. korpusā (projektēja institūts “Laukprojekts”, arhitekts E.Ābelīte, 1961, nodots ekspluatācijā 1965), saukts “Salaspils šķūnis”.