Raimonda Znotiņa daiļradi raksturo stilu estētikas un materiālu izjūta, kas izpaužas viņa vadībā izpildītajos monumentāli dekoratīvajos darbos kokā un vitrāžās, un jo īpaši interjera apdarē un mēbeļu dizainā, ieturētā modernisma stilistikā. RLMV iegūtās iemaņas koktēlniecībā mākslinieks pielietojis interjera dizaina projektos, koku izvēloties kā dominējošo materiālu interjera dekoratīvajos apdares elementos. Autora risinātajos interjera projektos vienmēr tiek iekļauti vizuālās mākslas darbi.
Raimonds Znotiņš no 1948. gada līdz 1955. gadam mācījās bij. VĻKJS 30. gadadienas Rīgas 4. vidusskolā (tag. Rīgas Angļu ģimnāzija). Skolas direktors tolaik no 1951. līdz 1968. gadam bija Egons Mauriņš (1926–2020), līdz ar viņu vienā laikā skolā mācījās Maija Nora Tabaka (no 1950. līdz 1957. gadam).
Raimonds Znotiņš no 1955. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923–2014; RLMV zīmēšanas pedagogs no 1956. gada, direktors 1959–1985), koktēlnieki Voldemārs Tiltiņš (1899–1985; RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļas pedagogs 1943–1981), Alfrēds Kevers (1898–1962; RLMV Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagogs 1943–1958), R. Jēkabsons (RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļas pedagogs), arhitekti Marta Staņa (1913–1972; RLMV kompozīcijas pedagoģe 1953–1959), Ojārs Treigūts (1922–1998; RLMV kompozīcijas pedagogs 1970– ), Atis Rozentāls (1935–2007; RLMV pedagogs), tēlnieki Eduards Klēbahs (1899–1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949–1967), Meijers Furmans (1921–1973; RLMV pedagogs, direktors 1953–1959), Rimma Pancehovska (1928–2023; RLMV pedagoģe 1954–1959), gleznotāji Eduards Pika (1895–1960; JRRMV pedagogs līdz 1949. gadam, RLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pedagogs no 1949. līdz 1957. gadam), Kārlis Sūniņš (1907–1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944–1967), Bruno Aide (1913–1994; RLMV 1959–1961), Bruno Celmiņš (1927–1992; RLMV pedagogs), Jānis Ērglis (1891–1964; RLMV mācību pārzinis 1944–1947, 1953–1959, direktors 1947–1953, zīmēšanas pedagogs no 1959. gada), Silva Linarte (1939–2018; RLMV gleznošanas un kompozīcijas pedagoģe 1959–1961, 1971–1992), Eduards Jurķelis (1910–1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945–1978), Vitālijs Karkunovs (1925–2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954–2005), Nikolajs Petraškevičs (1909–1976; RLMV gleznošanas pedagogs 1949–1957), scenogrāfs, grafiķis Kārlis Freimanis (1909–1987; RLMV pedagogs 1945–1961), Vilis Ozols (1929–2014; RLMV pedagogs 1957–1961), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923–2014; RLMV zīmēšanas pedagogs 1956–1959, kompozīcijas pedagogs 1967–1980, direktors 1959–1985) u.c.
Raimonds Znotiņš 1960. gadā beidzis RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu. Līdzās Raimondam Znotiņam RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu ar diplomdarbu “Mazgabarītu dzīvokļa gaumīgs un ērts iekārtojums” absolvēja M. Eglītis, G. Svidiņš, A. Stabiņš, V. Meitāns, vadītāja Marta Staņa, absolvēja arī Vladimirs Bekmanis u.c.
Pēc mācībām RLMV no 1960. gada Raimonds Znotiņš strādājis par tehniķi-kartogrāfu Pamiras ekspedīciju ģeoloģiski pētnieciskajā pārvaldē Dušanbē, bij. Tadžikistānas PSR, no 1961. līdz 1962. gadam par arhitektu-mākslinieku projektēšanas institūtā “Tadžikgiprostroj” (Dušanbe, tag. Tadžikistānas Republika).
Raimonds Znotiņš no 1962. gada studēja Maskavas Valsts rūpnieciskās mākslas augstskolas Interjera un iekārtu fakultātē (MVRMA, tag. Stroganova Krievijas Valsts mākslas un rūpniecības universitātes Dizaina fakultāte, Maskava, Krievija).
MVRMA pedagogi tolaik bija: Klavdija Tutevola (1917-1990; MVRMA zīmēšanas pedagoģe 1965-1967), Levs Mihailovs (1929-2022; MVRMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1958), Irina Daņilova (1922-2012; MVRMA Mākslas vēstures pedagoģe 1947-1967), Jurijs Djuženko (1925-2012; MVRMA Mākslas vēstures katedras rūpnieciskās mākslas pedagogs no 1965), Grigorijs Zaharovs (1910-1982; MVRMA Interjera katedras vadītājs, prorektors no 1957), Mihails Verhopancevs (MVRMA Poligrāfijas tehnoloģiju un šrifta pedagogs 1961-1966), Sergejs Gerasimovs (1885-1964; MVRMA Monumentālās glezniecības katedras pedagogs, rektors 1950-1955), Zahars Bikovs (1898-1989; MVRMA pedagogs no 1947, rektors 1955-1967, Mākslinieciskās metālapstrādes katedras vadītājs) u.c.
Raimonda Znotiņa studiju laikā PSRS aktualizējās termini: rūpnieciskā māksla, mākslinieciskā konstruēšana, tehniskā estētika. Jurijs Solovjovs (1920–2013; dizaina teorētiķis, žurnāla “Tehniskā estētika” galvenais redaktors 1964–1988, “Vissavienības zinātniski pētnieciskā tehniskās estētikas institūta” direktors, VZPTEI, 1962–1987) veidojis publikācijas: “Mākslinieciskās konstruēšanas īsā metodika” (1966, VZPTEI), “Mākslinieciskā konstruēšana PSRS” (1967, “Tehniskā estētika”) u.c.
MSRMA notika viedokļu sadursme dizaina jautājumos starp Bauhausa rūpniecības estētikas un staļina ampīra koncepciju piekritējiem.
Raimonds Znotiņš 1967. gadā absolvējis Maskavas Valsts rūpnieciskās mākslas augstskolas Interjera un iekārtas fakultāti, viņam līdzās MVRMA studēja un absolvēja Jevgeņijs Žerdevs, gleznotājs monumentālists Vasilijs Bubnovs (1942–2021), virziena “Soc-art” autori Vitalijs Komars, Aleksandrs Memameds, arī “Buldozera izstādes” rīkotājs (1974, Maskava, Krievija) u.c.
Pēc studijām Maskavā tika norīkots darbā LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla” (LMK), sākotnēji kā LMK nozaru mākslinieciskais vadītājs (1967–1971), līdzās direktoram, tēlniekam Meijeram Furmanam (1921–1973; MF LMK direktors līdz 1970), metālmāksliniekam Arnoldam Naikam (1909–1991; MF LMK galvenais mākslinieks 1969–1970), grafiķim Jurim Riņķim (1931–1998; MF LMK galvenais mākslinieks 1970–1973), stikla māksliniecei Ārijai Ēmanei (MF LMK Stikla, ādas un metāla cehu iecirkņu mākslinieciskā vadītāja (LMK “Māksla”; 1969–1975, DMK 1975–1992)) u.c.
Raimonds Znotiņš vēlāk, no 1971. gada bijis mākslinieks MFLMK Noformēšanas cehā. MFLMK darbojušies mākslinieki: Bruno Aide (1913–1994; MF LMK/DMK 1946–1985), Kurts Fridrihsons (1911–1991; MF LMK/DMK no 1972), Jānis Kalnmalis (1939–2023; MF LMK 1972–1976, Dekoratīvās noformēšanas cehā (1974–1976, DMK 1976–1987)), Andris Melbārdis (1941–2001; MF LMK 1959–1989), Ausma Krūmiņa (1933–2025; LMK/DMK no 1961), Jānis Spalviņš (1948–2021; MF LMK/DMK 1974–1990), Ieva Spalviņa (MF LMK/DMK 1973–1976), Voldemārs Lazdiņš (MF DMK 1976–1991), Olafs Jēkabsons (1932–2014; MF LMK mākslinieks), Vija Krasta (MF DMK māksliniece no 1975), Oskars Bērziņš (MF LMK/DMK 1970–1990), Jānis Puciriuss (1938–2023; MF LMK mākslinieks).
No 1976. līdz 1992. gadam, pēc kombināta “Māksla” reorganizācijas pēc mākslas nozarēm, strādājis LMS MF Dekoratīvās mākslas kombinātā (DMK), projektējot un realizējot daudzu sabiedriski nozīmīgu ēku telpu interjerus Rīgā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Valmierā u.c. Pēc LMS Mākslas fonda likvidācijas strādājis LMS meitas uzņēmumā SIA “Arta dizains” (1993–1995).
Raimonds Znotiņš veidojis un piedalījies projektu realizācijā:
- bij. uzņēmuma “Rīgas Adītājs” ēdnīcas interjeram kopā ar interjera dizaineru Jāni Pipuru (1939–2013) un Vladimiru Bekmani izgatavojis dekoru “Rīga 1601. gadā” (1968, 4 × 1,5 m, koks);
- bij. viesnīcas “Rīga” (1954, arh. Sergejs Antonovs (1884–1956), Arvīds Miezis (1902–1950), Juris Arhipovs, A. Aivars, Arnolds Krastiņš (1902–1971), Valters Dambrāns (1903–1969), kur atradās Taira Haļapina (1922–2012) “Ailas apdare un divi kandelabri” u.c.) rekonstrukcijā veica kokgriezuma panno izstrādi “Rīga 1612. gadā” (1968, ar interjera mākslinieku Vladimiru Bekmani, 7 × 1,7 m, patinēts ksilolīts, viesnīcas “Rīga” vestibilam, tag. “Grand Hotel Kempinski Riga”, Aspazijas bulvārī 22, Rīgā);
- bij. kafejnīcas “Joma” interjers (1969, arhitekts Ivars Strautmanis (1932–2017), dizainere Alevtina Mošenkova, Latvijas komunālās saimniecības uzņēmumu projektēšanas institūta Jūrmalas filiāle “Latkomunprojekt”, Jūrmala);
bij. restorāns “Uzbekistan” (1972, koka vertikālo virpojumu noformējums);
bij. restorāna “Majori” interjers (1972, restorāna “Majori” interjera dekoratīvā starpsiena, ko veidoja Raimonds Znotiņš, I. Bartuševics, D. Kajons, D. Streņģis, V. Meirāns, Pēteris Šnepsts, Jūrmala); - bij. kafejnīcas “Daina” interjers – kokgriezumu dekoratīvās “Dainas” simboliskas figūras un gaismas ķermeņu vitrāžu projekti (1973, arh. Viktors Mellenbergs (1905–2001), koktēlnieks Jānis Poļaks (1941–2008), 6 vitrāžas 150 × 150 cm, Priedaine, Jūrmala);
- Jēkabpils Ekonomiskā tehnikuma atpūtas telpu interjera kokgriezumus un ēdnīcas sienas figurālus gleznojumus etnogrāfiskās asociatīvās tēlainības stilistikā (1975, ar koktēlnieku Ingaru Cīruli, gleznotāju Marku Melbārdi, tag. Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums);
- bij. Jēkabpils iekšlietu daļas Ļeņina istabas iekārtojuma projekts (1976);
Valmieras ugunsdzēsības aparātu rūpnīcas 1. stāva kopmītnes interjers – atpūtas telpa, ēdamtelpa (1976); - bij. atrakciju un spēļu kompleksa “Daile”, kafejnīcas “Ki-ki-ri-gī” interjera ornamentālas vitrāžas, mēbeļu komplekti, kinētiskā dekora “Gailis šūpolēs” meti (1977, arhitekts Edgars Šēnbergs (1923–2016), “Latkomunprojekt”, MF DMK – dizainers Vilnis Raudseps (1939–2014), 3 vitrāžas 8 × 2,5 m, tag. demontēts, Jūrmala, Dzintari);
- bij. kafejnīcas interjers (arh. Tamāra Rusinova, Krāsotāju iela 9, Rīga);
- bij. Vissavienības biedrības “Sojuzatrakcion” kompleksa “Daile” vestibila, zāles interjera projekti (1978, arh. Edgars Šēnbergs (1923–2016), “Latkomunprojekt”, Jūrmala);
- bij. Rīgas Proletāriešu rajona izpildkomitejas, vēlāk Vidzemes priekšpilsētas administratīvās ēkas interjers (1980, arh. Oļģerts Krauklis (1931–2023), Ārija Išhanova (1928–2023), interjera mākslinieks Andris Ramats, tekstilmākslinieks Uģis Jankavs, tekstilija “Koks” (gobelēna tehnika, lins, vilna 300 × 510 cm – ēdamzālē, konferenču zāles aizkars), metālmākslinieks Juris Gagainis-Kagainis (1944–2017), Brīvības ielā 266, Rīgā);
- Raimonds Znotiņš piedalījās monumentālu ugunsmūra gleznojumu – murāļu, izstrādē bij. Jūrmalas sadzīves pakalpojumu kombinātā un apvienībā “Elektrons” (1989, ar gleznotāju Gaidaru Jēkabsonu, Jūrmala; tag. nepastāv);
- “Jēkaba kazarmu” ugunsmūra apgleznojums (1994, kopā ar Gaidaru Jēkabsonu, Smilšu iela, Rīga);
- Raimonds Znotiņš izgatavojis arī firmas zīmi A/S “Latvijas maiznieks” un veicis uzņēmuma “Vidzemes maiznieks” veikalu skatlogu māksliniecisko noformējumu (1995–1996).
Izstādēs Raimonds Znotiņš piedalās kopš 1962. gada. Darbi bijuši eksponēti Latvijā un bij. PSRS autoru un rūpnieciskā dizaina izstādēs:
- Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstāde TSSI (1967, Maskava, Krievija, eksponēja metu “mēbeļu grupa ēdamzālei”);
- izstāde “Dekors-interjers 69” (1969, Mākslinieku nams, eksponēja metu “Kokgriezums “Rīga 1612””);
- “Koks dekoratīvajā mākslā” (1973, Jūrmalas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāle, eksponēja metus – restorāna “Majori” interjera projekts, kafejnīcas “Daina” interjera dekoratīvās sienas apdares fragments);
- Jūrmalas izstāde “Kūrorts 77” (1977, eksponēts kafejnīcas “Ki-ki-ri-gī” interjera projekts, vitrāžu skices).
Raimonds Znotiņš ir LMS biedrs kopš 1978. gada un uzņemts ar koktēlnieka Vladimira Bekmaņa, vitrāžas mākslinieka Luda Bērziņa (1929–2021), dizainera Jāņa Pipura rekomendācijām, MF DMK direktora vietnieka G. Tarasova parakstītu raksturojumu, LMS Monumentāli dekoratīvās sekcijas priekšsēdētāja Bruno Aides parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925–1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 42/3. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja 1980. gadā ar vecākās instruktores L. Kozlovas parakstu.
Raimonds Znotiņš, krēsli kafejnīcai “Ki-ki-ri-gī”, 1977, Jūrmala, LMS muzeja arhīvs