Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par Latvijā nozīmīgās keramiķes Izabellas Krolles aiziešanu mūžībā.
3. novembrī 88 gadu vecumā mūžībā devusies nozīmīgā keramiķe Izabella Krolle.
Izabella Krolle bija nozīmīga latviešu keramiķe, kuras radošajā darbībā apvienojās profesionāla meistarība, eksperimentāla pieeja keramikas materiāliem un interese par monumentāli dekoratīvo mākslu. Viņas daiļradei raksturīgas izteiksmīgas plastiskās formas, daudzveidīgs glazūru lietojums un vērienīgi keramikas mozaīku risinājumi, kas papildinājuši Latvijas publisko ēku un kultūrtelpu interjerus. Izabella Krolle bija daļa no spēcīgas, radošas mākslinieku ģimenes – kopā ar dzīvesbiedru, nozīmīgo grafiķi Gunāru Krolli (1932–2025), un meitu, mākslinieci Ingunu Irbi, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Izabella Krolle 1957. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma). Diplomdarbā tika veidots apdedzināta māla būvplastikas dekors – rozete Ø25 cm.
RLMV pedagogi tolaik bija: tēlnieks Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), keramiķes – Milda Brutāne (1903-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe, vadītāja 1942-1965), Ausma Žūriņa (1926-2023; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948-1961) u.c.
Izabellai Krollei līdzās RLMV pie vadītājas Mildas Brutānes beidza: Maiga Dimza-Dimme (1936-2023), Jānis Dimza-Dimme (1937-2020), Skaidrīte Cihovska (1937-2023) ar diplomdarbu “Pusdienu servīze” (māls), Kaiva Elliņa ar diplomdarbu “Vāze un trauki”, Māra Grunde ar diplomdarbu “Servīze”, Māra Priedīte, R.Dūze ar diplomdarbu “Liķiera servīze”, Violeta Jātniece ar diplomdarbu “Kamīns”, Valdis de Būrs (1937-2002), Skaidrīte Ezis, Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča, Ivars Raits.
No 1957.-1963. gadam Izabella Krolle mācījusies LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas specialitāte), absolvējusi ar diplomdarbu – sienas keramikas panno “Baltijas jūra – miera jūra”, vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). Darbs tapa, keramiskās detaļas stiprinot uz saplākšņa (350×500 cm) un veidojot figurālu kompozīciju ar ostas pilsētu simboliem.
LMA pedagoģes Izabellai Krollei bija Margita Melnalksne (1909-1989), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna, akvareļglezniecību pasniedza Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986).
Līdzās Izabellai Krollei LMA pie vadītāja Georga Kruglova absolvēja: Sarmīte Zutere (Freimane, 1937-2024) ar diplomdarbu “Kafijas/ Tējas servīze” (fajans), šamota panno “Podnieka darbnīca”/Podnieki”, Valdis De-Būrs (1937-2002) ar diplomdarbu “Tējas un kafijas servīzes”,-trauku komplektu kafijas un tējas servīzi (porcelānā un fajansā), Kaiva Elliņa ar diplomdarbu “panno “Rīga””.
20. gs. 60. gados, projektējot Rīgas dzīvojamos rajonus, tika ieplānota mākslinieku darbnīcu izbūve Šmerļa masīvā, vēlāk Mežciemā, Purvciemā, Pļavniekos, Dzirciemā, No 1963.-1970. gadam Izabella Krolle strādājusi mākslinieku darbnīcā ar dzīvokli Šmerlī, Rīgā.Mākslinieces darbnīcai līdzās bija tēlnieku Lea Novožeņecas (1921-2012), Meijera Furmana (1921-1973), gleznotāju Ārija Skrides (1906-1987), Edvīna Andersona (1929-1996), Egona Cēsnieka (1915-1978) un Noras Cēsnieces (1941-2025) darbnīcas.Izabella Krolledarbnīcā radījusi tādus darbus kā “Nevienam es Rīgas nedodu”, “Spīdola” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 150×150 cm, 1966, Rīgas 64. vidusskolā), “Un pienāks tā diena..” (keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 3×120 cm, 166 cm, autores īpašums).
No 1970. gada Izabella Krolle darbojusies LPSR Mākslas fonda (MF) Ķīpsalas Eksperimentālā keramikas darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti. Ķīpsala bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Pirmais tās vadītājs bija Dainis Krastiņš (1925-2005). Darbnīcā no 1970. gada strādāja keramiķi: Silvija Šmidkena (1935-2024), Leons Lukšo (1930-1984), Rita Einberga (1921-1979), Natālija Mentele (1924-1987), Violeta Jātniece (1939-2024), Skaidrīte Cihovska, Latvīte Medniece (1924-2018), Pēteris Martinsons (1931-2013), Inese Āboliņa u.c.
1983. gadā tika uzcelta jauna LPSR Mākslas fonda Eksperimentālās darbnīcas ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis un Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija – PSRS labākā ēka, 1983).
Izabellas Krolles daiļrades sākuma posmā darbnīcas radošā brīvība un sociālais pieprasījums veicināja keramiķes interesi par virpotiem, veidotiem priekšmetiem, glazūras gleznojumu tehniku. Galvenie materiāli – māls un lustras glazūras. Mākslinieces tālaika darbiem raksturīgas barokāli krāšņas formas, tika radīti ziedu trauki, svečturi, sienas dekori ar ziedveida vai krokveida smalkiem dekorējumiem.
Sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla” Izabella Krolle kopā ar dzīvesbiedru Gunāru Krolli, Kornēliju Ozoliņu (1940-2021), Māri Ozoliņu (1943-2014), Natāliju Menteli veidoja interjera noformējumu Taškentas Metropolitēna stacijai “Čilanzar” (“Vecie dārzi”). Tika radīti 12 dekoratīvie ciļņi, kas attēlo Uzbekistānas vēstures ainas. Darba veidošanai tika izmantots Padures plastiskais māls un tas tika apdedzināts vietējā ceplī. Veidojums tika veikts “plasta” locījuma tehnikā un apgleznots. Dekoratīvus, stilizētus gleznojumus veica Gunārs Krollis. Metro stacijas interjers ir saglabājies.
Ap 1970. gadu Izabellas Krolles mākslinieku ģimene saņēmusi lielāku dzīvokli ar darbnīcu Purvciema dzīvojamā rajonā Rīgā. Šinī darbnīcā tapuši tādi autores darbi kā“Prometejs” (1968, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Rīga), “Danko” (1972, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, Olaines valsts tehnikums, kopš 2021 – Latvijas Zinātņu akadēmija), “Pavasara un rudens spēles” (1972, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, Madonas Kultūras nams), “Rīta staros” (1980, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, izstāžu zāle “Latvija”, DMDM), “Ugunī dzimusī” (1984, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, bij. A/S “Liepājas metalurgs”), “Miers, maize, mīlestība” (1987, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, Mētrienā, privātīpašums) u.c.
LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji dārza keramikas izstādes norisinājās Rīgas Doma Krustejas dārzā (no 1969), vēlāk “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” dārzā Siguldā (no 1981). Izabella Krolle regulāri piedalījās dārza keramikas izstādēs ar darbiem: dārza keramika “Putni” (1972, kopā ar N. Menteli, šamots, lustra, 140x40x20 cm, šobrīd atrodas pie Mētrienas pagasta pārvaldes ēkas), dekoratīva grupa “Gliemežvāki” (1976, šamots, 70x70x25 cm, LMS muzejs), “Mums atvēlētais laiks” (1986, šamots, 120x87x19 cm, LMS muzejs), “Izsīkstošais avots” (1986, šamots, māls, 37x15x80 cm, LMS muzejs), “Izopa portreti” (1987, 2. gab., šamots, 78x65x21 cm, LMS muzejs) u.c.
20. gs. 90. gados Izabella Krolle turpinājusi darbu pie simbolisku un konceptuālu izstāžu darbu radīšanas: “Torņa nesēja” (1996, šamots, sāļi, gliemežvāki, 160x46x35 cm, DMDM), “Metamorfozes” (1998, šamots, porcelāns, glazūra, 110x22x54 cm, DMDM). Jāatzīmē, ka figūras galvenokārt veidotas šamotā. Tajās māksliniece risina kolorīta un keramikas virsmas apstrādes problēmas it kā ar domu, lai iespējami precīzi atainotu pašas veidoto tēlu psiholoģiju un filozofiju. Bieži viņas tēlu valoda ir pārsteidzoša un spēj ierosināt skatītāju iztēli. Šo darbu izteiksme lielākoties ir simboliska, reizēm fantastiska, reizēm antropomorfas formas šķiet savijušās ar alegoriju tēliem. Lielākai izteiksmībai bieži tiek pielietots apgleznojums ar akrilu.
Izabellai Krollei bijušas personālizstādes Latvijā un ārpus tās. Pēc LMA absolvēšanas Izabella Krolle, pasniedzēja, mākslas zinātnieka Jāņa Pujata (1925-1988) pamudināta, sarīkoja personālizstādi Cēsīs. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tika rīkotas personālizstādes – “Veltījums. Laika transformācijas” (2014), kurā tika eksponēta neliela daļa no mākslinieces dāvinājuma Rotko centram, savukārt izstāde “Artērija” sarīkota 2018. – 2019. gadu mijā. Tajā dominēja filozofiska rakstura konceptuāli, pamatā lielformāta darbi, kuru pamatideja izteikta mākslas darbu nosaukumos: “Ātri skrienoša laika mēmie liecinieki”, “Noslēpums”, “Trauksme”, ‘Mistika”, “Saulriets” u.c. Māksliniece rīkojusi daudzas personālizstādes, kur eksponēts gan pašas radošais veikums, gan tās rīkotas kopā ar Gunāru Krolli, Ingunu Krolli-Irbi vai kolēģiem – keramiķiem visā Latvijā.
Izabella Krolle bija aktīva mākslinieku simpoziju dalībniece. Piedalījusies dekoratīvi lietišķās mākslas skatēs gan Latvijā, gan bijušajā Padomju Savienībā, kā arī Starptautiskajā keramikas izstādē – konkursā Faencā (Itālija), Starptautiskajā izstādē “Keramika arhitektūrai” Gdaņskā (Polija), 3. sociālistisko valstu kvadriennālē Erfurtē (Vācijā) un Ķīpsalas mākslinieku grupas izstādēs.
Izabella Krolle bija LMS biedre kopš 1967. gada. No 1971. – 1977. gadam bijusi LPSR MS keramikas apakšsekcijas priekšsēdētāja vietniece. Darbojusies arī kā LPSR Mākslinieku savienības Lietišķās mākslas sekcijas biroja locekle, LPSR Mākslinieku savienības valdes locekle, LPSR Mākslas fonda valdes locekle un LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” pasūtījumu padomes locekle.
Izabellas Krolles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā; atsevišķi simpozija darbi atrodas Kadinikos, Polijā (piem. Figūra “Vēju patvērums”) un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs: Vācijā, Polijā, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Norvēģijā u.c.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību Izabellas Krolles tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no keramiķes Izabellas Krolles notiks 10. novembrī plkst. 12.00 Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcā, Meža prospektā 86, Rīgā. Bēru ceremonija norisināsies pēc Sv. Mises Rīgas Svētā Miķeļa kapos.
Izabella Krolle “Dekoratīvs komplekts “Pavards””, māls, 24×27 cm, 21×27 cm, 21×25 cm, 1984, LMS muzejs