Mākslinieka Aleksandra Busses radošais rokraksts evolucionējis no ironiskām, sarkastiskām intonācijām darbu risinājumos līdz garīguma un līdzsvara meklējumiem dažādu kultūru mantojumā. 20. gs. 80. gados, pastāvot vēlmei pēc garīgās pilnveides pretstatā ideoloģiski nivelētai izglītības sistēmai, Aleksandrs Busse pievērsās novitātei – PSRS adoptētajām austrumu kultūras praksēm, vēlāk turpināja padziļinātus meklējumus konfūcisma, daoisma, budisma filozofijā, ētikā, kultūrā. Aleksandrs Busse savā daiļradē pievērsies scenogrāfijai, lietišķajai un grāmatu grafikai, plakāta mākslai, glezniecībai, multimediju mākslai, veidojis telpiskos objektus, iekārtojis izstādes un kultūras pasākumus.
Aleksandrs Busse no 1962. gada mācījās Rīgas 53. vidusskolā (tag. Rīgas Arkādijas vidusskola) un to beidza 1973. gadā. Pēc obligātā dienesta bij. PSRS Bruņotajos spēkos no 1977.-1978. gadam bija mākslinieks-noformētājs bij. Rīgas r/a “Era”.
No 1978. gada Aleksandrs Busse studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas darbnīcā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: gleznotāji – katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-1999), Edgars Iltners (1925-1983; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1973-1983), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1979-2000), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs-1999), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1972-1999), Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV zīmēšanas un gleznošanas pedagogs 1968-1973, LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1972), Gunārs Mitrēvics (1928-2007; LMA pedagogs no 1961, Zīmēšanas katedras vadītājs no 1976), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989, Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), scenogrāfi Gunārs Zemgals (1934-2018; LMA pedagogs no 1971), Andris Freibergs (1938-2022; LMA pedagogs no 1971, Scenogrāfijas katedras vadītājs no 1994-2022) u.c.
Studējot LMA, Aleksandrs Busse kā scenogrāfs piedalījās izrāžu veidošanā Kuldīgas Tautas teātrī: Gunārs Priede (1928–2000) “Pa valzivju ceļu” (1982, režisore Skaidrīte Šēniņa-Bušmane, scenogrāfs Aleksandrs Busse), Hugo Raudseps (1883-1952) komēdija “Mārtiņciems” (Mikumerdi, 1983, tulkoja Elīna Zālīte (1898–1955), republikas Tautas teātru režisore konsultante Nora Vētra-Muižniece (1919–2005), režisore Skaidrīte Bušmane, scenogrāfi Aleksandrs Busse, Jānis Briedis).
Aleksandrs Busse studiju laikā piedalījās izstādēs: LMA studentu darbu izstāde (1979, LMA aula), LMA studentu darbu izstāde (1980, Viļņa, Lietuva), Baltijas republiku plakātu triennāle (1981, Viļņa, Lietuva), LMA studentu darbu izstāde (1982, Polija), “Mākslas dienas 1982. Mākslas darbu izstāde par J.V.Gētes “Fausts” tēmu” (1982, J.Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja E.Smiļģa teātra muzejs), Republikas 7. scenogrāfijas izstāde (1983, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikas 3. miniatūrdarbu izstāde (1983, Valmieras vēstures un mākslas muzejs).
Aleksandrs Busse 1984. gadā absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas darbnīcu ar diplomdarbu – “Scenogrāfija un kostīmi Alekseja Dudareva lugas “Vakars” uzvedumam Dailes teātrī”, vadītājs, scenogrāfs Andris Freibergs. Līdzās Aleksandram Bussem LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas darbnīcu pie vadītāja Andra Freiberga absolvēja Gulnara Skutele ar diplomdarbu “Scenogrāfija J.Raiņa lugai “Indulis un Ārija””, Scenogrāfijas specialitāti absolvēja arī Aleksejs Neilands, savukārt, pie vadītāja Gunāra Zemgala absolvēja Artis Bute ar diplomdarbu “Dekoratīvais ietērps V. Lāča romāna “Zītaru dzimta” dramatizējumam Liepājas drāmas teātrī”. LMA Glezniecības nodaļas Stājglezniecības darbnīcu pie vadītāja Imanta Vecozola absolvēja Kārlis Siliņš ar diplomdarbu “Pretī vējam”, Vilnis Heinrihsons ar diplomdarbu “Akmeņkaļi darbnīcā”. LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Induļa Zariņa absolvēja Ilze Neilande ar sienu gleznojuma metu “Skrējiens” bij. Fiziskās kultūras institūta (tag. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) jaunā korpusa vestibilam, Helga Jaksone ar sienas gleznojuma metu “Pēc darba” Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam (tag. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs), Juris Utāns (1959-2022) ar metu sienas gleznojumam “Laikmeta griežos” bij. Latvijas PSR Vēstures muzejam (tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs).
Pēc studijām LMA Aleksandrs Busse sākotnēji strādāja J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī kā mākslinieks inscenētājs (1984-1988, tag. Dailes teātris).
Mākslinieks bijis scenogrāfs uzvedumiem Dailes teātrī: Vilis Lācis (1904–1966) “Nomoda sapņi” (1984, režisors inscenētājs Arnolds Liniņš (1930-1998), scenārijs Voldemārs Kalpiņš (1916–1995), kostīmi Baiba Puzinas (1944-1999), kustību režisore Ērika Ferda (1914-1997)), Aleksejs Dudarevs (1950-2023) “Vakars” (1984, režisors Artūrs Dimiters (1915-1983), režisore inscenētāja Aina Matīsa, komponists Arturs Maskats), Aleksejs Dudarevs “Ierindnieki” (1985, režisors Arnolds Liniņš, režisora asistenti Arnis Ozols, Juris Kalniņš, komponists Arturs Maskats), Viljams Šekspīrs (1564-1616) “Kā jums tīk” (1986, režisors Andris Bērziņš, komponists Uldis Stabulnieks (1945-2012), kustību konsultants Aleksandrs Rumjancevs, kostīmi Baiba Puzinas), Pauls Putniņš (1937-2018) “Mūsu dēli” (1986, režisors Arnolds Liniņš, režisora asistents Aivars Līnis, komponists Arturs Maskats, kostīmi Baiba Puzinas), Latviešu padomju dzejnieku kompozīcija “In memoriam” (1987, režisors Varis Vētra, scenogrāfs, kostīmi Aleksandrs Busse, skaņu mākslinieks Andris Pulenčiks), pēc A.Čaka dzejas motīviem “Mana mīlestība” (1987, režisors Ivars Kalniņš, scenogrāfs, kostīmi Aleksandrs Busse, komponists Arturs Maskats, skaņu mākslinieks Andris Pulenčiks), Pētera Pētersona dzejas drāma “Mirdzošais un tumši zilais” (1987, režisors Pēteris Pētersons (1923-1998), mūzika Džuzepe Verdi (1958-2024) un Filips Glāss, kostīmi Baiba Puzinas, mūzikas režisors Arturs Maskats, kustību konsultante Tamāra Ēķe), Aleksandrs Ostrovskis (1823-1886) “Ienesīgā vieta” (1987, režisors Arnis Ozols, komponists Arturs Maskats, kostīmi Baiba Puzinas), Erihs Kestners (1899-1974) “Lidojošā klase” (1988, režisors Varis Vētra, kostīmi Baiba Puzinas, grupa “Dzeltenie pastnieki” mūzika, dziesmas, kustību konsultants Māris Koristins), pēc Andrē Moruā (1885-1967) darba motīviem Nellija Ozoliņas (1925-2000) “Nepazīstamā” (1988, režisors Miervaldis Ozoliņš (1922-1999), komponists Arturs Maskats, kostīmi Baiba Puzinas), Kobo Abe (1924-1993) “Draugi” (1988, režisors Arnis Ozols, komponists Arturs Maskats, kostīmi Baiba Puzinas), Patriks Ziskinds “Kontrabass” (1988, no vācu valodas tulkojusi Z. Stungure, režisors Juris Kalniņš, komponists Arturs Maskats, izpildītājs Leons Krivāns (1938-2000)) u.c.
Valsts Liepājas teātrī Aleksandrs Busse bija scenogrāfs iestudējumam – Alehandro Kasons (1903-1965) “Trešais vārds” (1986, režisors Ilmārs Elerts (1948-1991), stila un kostīmu konsultante Larisa Brauna), Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudējumam Regīna Ezera (1930-2002) “Mirāžas” (1987), Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī, tag. Valmieras drāmas teātrī iestudējumiem: Leldes Stumbres “Nākošpavasar” (1988, režisore Māra Ķimele, komponists Imants Zemzaris), Anna Brigadere (1861-1933) “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1989, režisore Māra Ķimele, komponists Imants Kalniņš, kostīmi Ieva Kundziņa, horeogrāfe Tamāra Ēķe). Vracas Drāmas teātrī Aleksandrs Busse bija scenogrāfs iestudējumam Rūdolfa Blaumaņa (1863-1903) “Skroderdienas Silmačos” (Bulgārija, 1985).
Aleksandra Busses daiļradē nozīmīga bija dalība neatkarīgajā Rīgas Starptautiskā kino foruma “Arsenāls” rīkošanā kopā ar tā prezidentu, kinorežisoru Augustu Sukutu (1947-2017), mākslinieku, režisoru Viktoru Jansonu (1946-2025), “Arsenāla” direktori Benitu Sarmu, Māri Gaili (bij. “Rīgas Videocentrs” vadītājs). No 1988. gada kino foruma “Arsenāls” rīkošanā bija iesaistīti: Sergejs Solovjovs (1944-2021; režisors, “Arsenāla” organizācijas komitejas priekšsēdētājs), Ivars Seleckis (režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pirmais sekretārs), Atis Amoliņš (“Arsenāls” organizācijas komitejas direktors), Vladis Goldbergs (1952-2023; režisors, “Arsenāls” direktors-rīkotājs), Juris Civjans (kinozinātnieks, “Arsenāls” organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks), Maskavas Kinomuzeja direktors Naums Kleimans u.c.
Aleksandrs Busse bija mākslinieks:
– 2. Rīgas Starptautiskajam kino forumam “Arsenāls”, veidoja vizuālās publicitātes un dizaina ietērpa koncepciju, lielizmēra telpiskos objektus (kino forumu “Arsenāls” tolaik rīkoja bij. PSRS Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Rīgas Videocentrs);
– 4. Rīgas Starptautiskajam kino forumam “Arsenāls”, veidoja instalāciju “Andrejs Upīts skatās kino” (1992, izpildīja kinostudijas un Jaunatnes teātra dekorētāji Jura Oša vadībā, režisors Juris Pakalniņš, laukums pie Kongresu nama). Kinoforumā galvenā balva –Jura Laudera veidotā “Lidojošā zivs” tika piešķirta Čehu sirreālistam Janam Švankmajeram.
– 5. Rīgas Starptautiskajam kino forumam “Arsenāls” veidoja māksliniecisko noformējumu Aija Zariņa, Aleksandrs Busse (1994, muzikālais noformējums Aija Živitere, Juris Kulakovs, Uģis Prauliņš, Imants Zemzaris u.c., galvenā balva “Maģiskais kristāls”).
– 6. Rīgas Starptautiskajam kino forumam “Arsenāls” Aleksandrs Busse veidoja objekts “Minotaura “Labirints”” (1996, metāls, siets, 20x35x3 m, 700 kvm, laukums pie Kongresu nama, Rīga), noslēguma ceremonija “Suņa sēta” notika Elizabetes ielā pie kinoteātra “Andalūzijas suns”.
– 7. Rīgas Starptautiskajam kino forumam “Arsenāls” Aleksandrs Busse veidoja māksliniecisko noformējumu (2000).
Aleksandrs Busse noformēja Rīgas Biržas telpas ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā (1994), veidojis māksliniecisko risinājumu XXII Vispārējo latviešu Dziesmu un XII Deju svētku vokāli simfoniskās mūzikas koncertam (režisore bija Dace Liepniece, 1998; noslēguma koncerta režisore bija Anna Jansone, tā vizuālo koptēlu veidoja Ivara Mailīša svētku simbols – gaismas aplis).
Aleksandrs Busse bija XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku deju lielkoncerta “Mana zeme” vizuālā risinājuma autors. Lieluzvedumu veidoja horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, libreta autore – rakstniece Nora Ikstena (1969-2026), režisore Mirdza Zīvere, muzikālais vadītājs – Uģis Prauliņš (2003, stadions “Daugava”, Rīga).
1998. gadā Viktors Jansons veidoja muzeja iekārtojuma metu J.Raiņa memoriālajam muzejam “Tadenava” (tag. Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) un ieceres īstenošanā piedalījās mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Aleksandrs Busse un Pēteris Martinsons (1931-2013).
Aleksandrs Busse strādājis par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā (1986-1987; 1993-1994). No 1993.-1998. gadam bija pedagogs Rīgas mākslas skolā (no 2010. gada Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola). Skolā dažādos laikos strādājuši mākslinieki, pedagogi: keramiķes Māra Muižniece (1950-2006; skolas direktore 1986-2002), Dace Pētersone (1944-2021), Agnese Staģe, gleznotāji Kārlis Siliņš, fotogrāfs un gleznotājs Mārtiņš Krūmiņš, grafiķe un gleznotāja Ieva Maurīte, dizaineri Anna Žūriņa, Agris Dzilna (skolas logo autors) un Juris Krūmiņš, tēlnieki Anda Poikāne un Gļebs Panteļejevs, kinorežisore Maruta Jurjāne, jauno mediju mākslinieks Kaspars Podnieks u.c. Šobrīd skolā darbojas pedagogi: gleznotāji Vilnis Heinrihsons, Ingemāra Treija-Čivle, Ieva Kalniņa, Viktorija Kosenko, Līva Blumfelde, māksliniece Iveta Laure, grafiķi Svetlana Narkeviča, Egils Bormanis, Viktors Ļedovskis, keramiķes Maija Avota, Irēna Vipule, Kristīne Zāna u.c.
Aleksandrs Busse piedalījies izstādēs: Izstāde “Zinātne un zinātniska fantastika” (1984, bij. Republikāniskais Zinību nams), Republikas 9. Plakātu izstāde, veltīta 40. gadadienai kopš Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (1985, bij. Valsts Mākslas muzejs (VMM), LMMIAD, tag. LNMM), LPSR Scenogrāfiju izstāde (1986, Budapešta, Ungārija), Republikas 10. plakātu izstāde (1986, VMM), 11. Republikas plakātu izstāde (1989, VMM), “Baltiešu teātra plakāts” (Ņujorkas Universitāte, ASV, 1990), I gadskārtējā Sorosa Mūsdienu mākslas centra-Rīga izstāde “Zoom Faktors” (1994, izstāžu zāle “Latvija, LMMA, kurators Juris Boiko (1954–2002)), 10. Starptautiskās Viļņas glezniecības triennāles dalībnieku izstāde (1996, LMS galerija), 10. Starptautiskajā Viļņas glezniecības triennāle (1996, Viļņa, Lietuva), LMS Tēlotājmākslas izstāde “Mākslas dienas 97” (1997, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), LNMM izstāde “Starplaiks” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, kuratore Elita Ansone), Dailes teātra izrāžu tērpu izstāde “No Smiļģa līdz mūsdienām” (2015, Alūksnes muzejs), LMS rīkotās izstādes “Mākslas dienas” u.c.
Aleksandrs Busse rīkojis personālizstādes: “Aleksandrs Busse. Metafizika” (1993, bij. galerija “Jāņa sēta”), “Aleksandra Busses darbu izstāde “Okeāna komplekss”” (1994, galerija “Bastejs”), “Aleksandrs Busse. 160×480” (1996, kafejnīca “Andalūzijas suns”), inscenējums “Aleksandrs Busse. Grēta Garbo un Harona laiva” (1997, LMS galerija), multimediju projekts, performance “Aleksandrs Busse. Dejas gaismā Šaoliņas zaļais” (2002, LMS galerija) u.c.
Aleksandrs Busse bijis mākslinieks LTDS žurnālā “Teātra Vēstnesis” no 1988. gada. Žurnālā strādājuši: pirmā galvenā redaktore Mārīte Balode (1952–2018), rakstniece Inga Jeruma (žurnāla “Teātra Vēstnesis” galvenā redaktore ap 1993), redaktore Maija Svarinska (žurnāla “Teātra Vēstnesis” redakcijā 1988-2021, bijusi galvenā redaktore žurnāla krievu valodas versijai līdz 1989), teātra vēsturniece Rita Rotkale (žurnāls “Teātra Vēstnesis” redaktore, galvenā redaktore 1988–1996), teātra vēsturniece Agra Straupeniece (žurnāla “Teātra Vēstnesis” redaktore), teātra kritiķe Anda Burtniece (1931–2023; žurnālā “Teātra Vēstnesis” 1990-1991, 1996-2012 galvenā redaktore), Irēne Junkere (žurnāla “Teātra Vēstnesis” fotokorepondente).
Mākslinieks strādājis arī par māksliniecisko redaktoru laikrakstos “Labrīt” (1997-1998) un “Neatkarīgā Rīta Avīze” (1997-1998). Aleksandrs Busse veidojis dizainu grāmatām: Kārlis Zvejnieks “Nemiera negaisi” (1996, apgāds “Karogs”), Lauris Gundars “Cukura nams” (1997, “Karogs”), Māra Zālīte “Kas ticībā sēts: runas un raksti Latvijas atmodai, 1979.-1997.” (1997, “Karogs”), Dace Priede “Kamenes uz stīgām” (1997, “Karogs”), Dace Priede “Mēnesstars pār jūru” (1998, “Karogs”), “Teātris un kino biogrāfijās: enciklopēdija” (1999, “Preses nams”), Anna Žīgure “Es stāstu par Latviju” (2000, “Karogs”, konkursa “Skaistākā grāmata 2000” godalga), Regīna Ezera “Raksti” 1. sējums (2000, “Preses nams”, konkursa “Skaistākā grāmata 2000” godalga), “Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 3. sējums R-V (2000, atbildīgā redaktore Anita Vanaga; zinātniskās redaktores Velta Holcmane, Rita Šmagre-Žīgure, Inga Šteimane; mākslinieks Aleksandrs Busse, “Preses nams”, konkursa “Skaistākā grāmata 2000” godalga), Regīna Ezera “Raksti” 2.sējums (2001, “Nordic”), Regīna Ezera “Raksti” 3.sējums (2001, “Nordic”), “Rīga maksā” (2002, sastādītāja Biruta Eglīte, “Nordic”; grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā konkursā “Skaistākā grāmata” pirmā vietā), Judītes Vaičūnaites dzejoļu krājums “Zemei pieskaroties” (2002, “Tapals”), “Teātris un kino biogrāfijās” 2. sējums K-N (2003, sast. Māra Niedra, Lilita Dzene, mākslinieks Aleksandrs Busse, “Preses Nams”), “Latvijas olimpiskā vēsture. No Stokholmas līdz Soltleiksitijai” (2004, autori Guntis Keisels, Dainis Caune, Rita Apine, Aija Ērta, Dzintra Grundmane, mākslinieks Aleksandrs Busse, “Latvijas olimpiskā komiteja”), Deivids Bols “Ķīnas vilinājums” (2004, “Tapals”), Liāna Langa “Antenu burtnīca” (2006, “Neputns”), Sepo Hentile, Kristians Krecls, Panu Pulma “Ziemeļvalstu vēsture” (2005, “Nordic”), Konfūcijs “Apkopotas runas” (2006, “Neputns”), “Aija” (2007, sastādītāja Anita Vanaga, izdevējs SIA “Blankenfeldes muiža”, balva nominācijā “Mākslas grāmata” grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2007”), Laodzi “Dao un De kanons” (2009, “Neputns”, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2009” nominācija), Sofokls “Trāhīnietes” (2009, “Zinātne”, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2009” nominācija), Augusts Sukuts, Kristīne Matīsa “Arsenāls. Kādas ķecerības vēsture” (2009, “Starptautiskais kinocentrs”, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2009” nominācija), Patriks Ouržednīks “Europeana, īsa divdesmitā gadsimta vēsture” (2015, “Pētergailis”) u.c.
Mākslinieka radošā daiļrade novērtēta ar apbalvojumiem: LPSR Kultūras ministrijas prēmija (1986), Baltijas plakātu triennāles prēmija (1987), nozares prēmija republikas teātru radošās jaunatnes skatē (1988), Latvijas Kultūras fonda balva par grāmatu dizainu (2001), nominācija LMS Gada balvai 2002.
2001. gadā Aleksandrs Busse saņēma austrumu dziedniecības un vingrošanas sistēmas cigun instruktora diplomu Šaoliņas klostera Starptautiskajā treniņu centrā (2001, Ķīna).
Aleksandrs Busse ir LMS biedrs kopš 1986. gada un uzņemts ar scenogrāfu Ilmāra Blumberga (1943-2016), Andra Freiberga, Gunāra Zemgala rekomendācijām, Dailes teātra galvenā režisora Arnolda Liniņa izsniegtu raksturojumu, LMS Scenogrāfu sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Ilmāra Blumberga parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 37/2.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Aleksandrs Busse “Okeāna komplekss”, kartons, akrils, eļļa, 160×120 cm, 160×120 cm, 160×120 cm, 1995-1996. LMS muzeja arhīvs