Baiba Vegere mācījās Rīgas 45. vidusskolā un 1959. gadā iestājās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), Marta Urbāne, Silvija Jēgere (1921-2008), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981). Baibas Vegeres klasesbiedri bija nākamie mākslinieki: dizaineri Jānis Ancītis, Dorisa Kleina, gleznotāji Miervaldis Polis, Irēna Lūse, Ieva Spalviņa, Raimonds Līcītis, Ausma Danemane, tekstilmākslinieki Egils Rozenbergs, Astrīda Bērziņa, Ausma Eglīte u.c.
Baiba Vegere no 1966. gada studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi bija: Edvards Grūbe (1935-2022; Pedagoģijas nodaļas pedagogs 1971-1973 un katedras vadītājs 1973-1979), Valentīna Hibnere (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1959-1973), Lidija Grasmane (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe 1964-1973), Dagmāra Villeruša (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagoģe), Valdis Villerušs (LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogs no 1970), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997) u.c. Baiba Vegere absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļu 1971. gadā ar diplomdarbu “Vasara”, eļļas tehnikā, vadītājs Eduards Kalniņš. Līdzās Baibai Vegerei LMA Pedagoģijas nodaļu absolvēja Egils Jānis Brūns (1938-2015), Fricis Makstnieks (1936-1994), Osvalds Zvejsalnieks (1944-2022) ar darbu “1905. gads” u.c.
Pēc LMA absolvēšanas Baiba Vegere strādāja Rīgas 6. vidusskolā par zīmēšanas skolotāju. Nozīmīgs ir Baibas Vegeres kā mākslas pedagoģes ieguldījums topošo mākslinieku izglītībā, kopš 1977. gada viņa ir JRRMV pedagoģe, pasniedz zīmēšanu, kompozīciju un gleznošanu. Viņas audzēkņi ir Latvijā un starptautiski pazīstami mākslinieki: Ieva Jurjāne, Kristīne Jurjāne, Linda Lūse, Linda Daņiļevska, Harijs Brants, Kristiāna Ābele, Anna Ancāne u.c. Baiba Vegere kā Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas absolvente (1966) turpina skolas tradīcijas gan mūsdienīgā mākslas pedagoģijas procesā, gan tās sabiedriskajās aktivitātēs. Audzēkņi viņu raksturo kā prasīgu un stingru skolotāju, kurai svarīgi ir iemācīt precīzu zīmējumu un studēt dabu.
Nozīmīgs Baibas Vegeres ieguldījums Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas (tag.PIKC NMV JRMS) darbībā ir struktūrvienības “Mazā Mākslas skola” vadīšana (1999-2004), kur profesionālās mākslas ievirzes programmā no 5.-9. klasei audzēkņi apguva zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, veidošanu, mākslas valodu un lielākā daļa no viņiem iestājās Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā.
Savai mākslinieces karjerai Baiba Vegere ir izvēlējusies pasteļtehniku, kurai viņa pievērsusies jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. Pirmais impulss radās, kad mākslinieces rokās nonāca pirmie pasteļu krītiņi un pēc tam saskaroties ar Felicitas Pauļukas portretiem un Jaņa Rozentāla pasteļu ainavām. Baibas Vegeres daiļrade ir unikāla ar to, ka viņa ir viena no mazāk par desmit pazīstamajiem latviešu pasteļa māksliniekiem. Tas ticis novērtēts arī iekļaujot Baibas Vegeres daiļradi izstādē „Mūsdienu pasteļu māksla Eiropā” (2002, 2003). Tā kā šajā izstādē piedalījās mākslinieki arī no citiem kontinentiem, izstāde aptvēra pasaules pasteļmākslas kopainu. Baibas Vegeres virtuozums izpaužas, apvienojot gleznieciskumu ar precīzu zīmējumu. Neatkarīgi no objekta masīvuma, kopiespaids ir pasniegts ļoti delikāts un smalks. Viņas radošajā daiļradē visnozīmīgākie ir portreti, kur tiek akcentēta cilvēka būtība, kas tiek radīta ar pasteļa krītiņiem uz audekla. Tēla atklāsmē būtiska ir poza, acu skatiens un rokas kā visbūtiskākais elements. Baibas Vegeres portretos rodama emocionāla saikne māksliniekam ar modeli, katrs no modeļiem – gan tuvinieks ģimenē, gan draugs vai kāda sabiedrībā nozīmīga persona – ir attēlots, analizējot personību ar īpašu iejūtību. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir viņas darinātie mākslinieku portreti – “Jura Jurjāna portrets” (1985), “Gleznotājas Sandras Krastiņas portrets” (1987), “Aijas Jurjānes portrets” (1985-1987), “Gleznotājas Ineses Siliņas portrets” (1988), kas ir ne tikai izcili glezniecības darbi, bet arī nozīmīga Latvijas kultūras vēstures daļa. Īpaša viņas daiļrades daļa ir savi pašportreti, kuros atklājas mākslinieces dažādās emocijas, rakstura nianses un spēja izspēlēt “lomas”.
Latvijas mākslas kopainā Baibas Vegeres veidotie portreti pasteļtehnikā izceļas ar akadēmiski precīzu zīmējumu, iedvesmotu no renesanses meistariem, bet autores rokraksts tos pārvērš klasiskā modernisma stilistikas valodā, kur jūtamas laikmeta iezīmes.
Baiba Vegere, studējot LMA, no 1970. gada sāka piedalīties izstādēs, pirmā izstāde – Republikas ainavu izstāde (LNMM, 1970). Piedalījusies Republikas jauno mākslinieku izstādēs (LNMM, 1974, 1975), Republikas pasteļu un zīmējumu izstādē (LNMM, 1976), organizējusi gan personālizstādes, gan piedalījusies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Pēdējā personālizstāde notikusi 2014. gadā – „Garāmgājēji”, galerijā „Daugava”, Rīgā, kad tika izdots arī retrospektīvs darbu katalogs (Baiba Vegere, galerija “Daugava”, sast. A.Treija, 2014), bet pēdējā grupas izstāde bija “Glezniecības nianses” Sanktpēterburgā, Krievijā 2019. gadā.
Māksliniece vairākkārt saņēmusi Kultūras ministrijas diplomus par audzēkņu izciliem sasniegumiem starptautiskos konkursos, bet 2017. gadā Baibai Vegerei pasniegts Kultūras Ministrijas Atzinības raksts par ilggadēju pedagoģisko darbu un ieguldījumu jauno mākslinieku izaugsmē.
Baiba Vegere bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre Baiba Vegere ir no 1978. gada un tika uzņemta ar pasteļgleznotājas Felicitas Pauļukas (1925-2014), gleznotāju Maijas Tabakas, Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) rekomendācijām, JRRMV direktora, mākslinieka Jāņa Borga raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Ojāra Ābola (1922-1983) ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 2/45. PSRS MS apstiprināja LMS valdes lēmumu ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu.
Baiba Vegere no 1993. gada bija arī Starptautiskās asociācijas B13 biedre.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Baiba Vegere “Figūra telpā”, 1980, audekls, pastelis, 65×50 cm, LMS muzejs