Ingemāras Treijas ģimene ir ļoti radoša, mātes brālis – gleznotājs Fricis Zandbergs (1910-1972), savukārt māsas ir mākslinieces: Linda Treija – gleznotāja, Juta Treija – tekstilmāksliniece.
Ingemāra Treija no 1975.-1981. gadam mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji viņai bija: direktore, gleznotāja Ģertrūde Zeile, gleznotāji – Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe 1969-2015), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982) u.c. Ingemāras Treijas kursa biedri bija topošie mākslinieki: gleznotāji Gatis Blunavs, Inga Brūvere, Valdis Krēsliņš, Marta Skulme, Ieva Kalniņa, Vita Jurjāne, gleznotāja un mākslas pedagoģe Baiba Sprance u.c.
Ingemāra Treija no 1984. gada turpināja iegūt izglītību Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pasniedzēji, gleznotāji bija: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1995), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1945-1988), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1967-1999), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1964-1999), Andris Začests (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1976-1986), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Roberts Muzis (LMA Glezniecības katedrā strādāja 1978-1999), Edvards Grūbe (1935-2022; LMA Glezniecības katedrā strādāja 1979-2000), Vilis Ozols (1929-2014; Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs ?-1999), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Aleksejs Naumovs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1985-šobrīd, rektors 2007-2017) u.c. Ingemāra Treija absolvēja LMA Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu 1990. gadā ar darbu “Viļņi”, vadītājs Indulis Zariņš. Studiju laikā LMA 1989. gadā Ingemārai Treijai bija iespēja papildināt zināšanas Brēmenes Mākslas akadēmijā apgūt atšķirīgu gleznošanas uztveri un manieri, veicot lielizmēra gleznojumu (Brēmenes Universitāte, akrils, 25, 15 kvm, 1989). 2003. gadā Ingemārai Treijai tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (LMA).
Pēc LMA mākslinieces monumentālie gleznojumi un to meti tapuši Baldones skolā, Rīgas 3. vidusskolā, bij. Sporta namā “Aurora”, bij. bērnu dārzā “Saulīte” (1990, eļļa uz apmetuma, 100 kvm) u.c. Vēlāk Ingemāra Treija veidoja metu Ķekavas bērnudārza eksterjeram un interjeram (120 kvm, akrila tehnikā, 1991), gleznojumu bij. restorānam “Livonija” – “Viduslaiku Rīdzinieki” (Meistaru iela 21, Rīga, akrils, 60 kvm, 1998), SIA “Livonija” bij. restorāna interjera projektu, interjera, mēbeļu, tekstila dekoratīvos apgleznojumus (190 kvm, 1999), A/S “Diena” izdevniecības biroja telpu apgleznojumu (Mūkusalas 15, Rīga, eļļas tehnikā, 25 kvm, 2000), veikala-kafejnīcas “Mona Liza” interjera projektu ar dekoratīvu apgleznojumu (25 kvm, 2000), sienas gleznojumu “Daugava” (Pļaviņu novada tradīciju zāle “Kūlīši”, 60 kvm, akrils, 2011), sienu gleznojumu “Ziedi” (Tukums, Brīvības laukums, 2014) u.c.
Ingemāra Treija izstādēs piedalās kopš 1984. gada, pirmā izstāde – “Neatkarīgo” mākslinieku darbu izstāde (klubs “Pakavs”, 1984). Piedalījusies izstādē teātrī-klubā “Kabata” (1987), Mākslinieku grupas izstādē (Brēmene, Minstere, Štūre, Vācija, 1989), Starptautiskajā karikatūru izstādē (Jūrmala, 1990), “Jauno mākslinieku izstādē” (“Mākslinieku nams”, 1992) u.c. Ingemāra Treija piedalījusies Tukuma Mākslinieku grupas izstādēs: “30gadu pastāvēšanas izstāde” (Jūrmalas muzejs, Jelgavas Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzejs, 2014), “Mākslinieki runā” (LMS galerija, 2022, izstādes kuratore – Ingemāra Treija, piedalījās mākslinieki: Alberts Pauliņš, Ilze Pauliņa, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Kārlis Siliņš, Jānis Jansons, Mārīte Jansone, Ingemāra Treija, Nugzars Paksadze, Pēteris Laksis, Genādijs Gorohovs, Inga Brīniņa, Pārsla Vekmane, Maija Matīsa, Uldis Pauzers, Ruta Štrodaha, Linda Stujevica, Iveta Meiere, Dzintars Adienis, Toms Šlisers, Astrīda Šlisere, Lia Kiršteine, Leons Čivlis, Patrīcija Čivle, Iveta Liepiņa, Inese Auziņa, Egita Dumbre, Jolanta Baloda, Sņežana Tišlere, Eglis, Rota Bērzkalne, Inita Ruņģe, Uģis Dainis, Velga Melne, Ilze Cērpiņa, Ivonna Bredovska) u.c.
Māksliniece aktīvi rīko personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ingemāras Treijas darbu izstāde” (bij. Republikāniskais Zinību nams, 1985), “Ingemāra Treija un Ieva Muzikante. Gleznas” (Smiltene, 1992), “Atspīdumi” (kopā ar Friča Zandera darbiem, bij. Ārzemju mākslas muzejs, LNMM, 1992), “Ūdens, Karstais avots. Aukstais malks” (bij. galerija “M6”, 2002), “Madonna” (bij. “IK Putniņas galerija”, 2003), “Pilsēta Tava un mana, šeit un visur” (Daugavas muzejs, Salaspils novads, Dole, 2006), “Uz jumta kores” (Tukuma muzejs, 2008), “Skatiens, kas vieno” (galerija “Istaba”, 2010), “Mirklis un mūžība” (Jūrmalas muzejs, 2013), “Saules meitas” (Jūrmalas muzejs, 2015), “Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku” (kopā ar keramiķi K.Lazdānu, galerija “Durvis”, Tukums, 2017) u.c.
Nozīmīgu radošā mūža daļu māksliniece ir veltījusi pedagoģijai, piemēram, Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolā (kopš 2000). Skolā dažādos laikos strādājuši mākslinieki, pedagogi: keramiķes Māra Muižniece (1950-2006; skolas direktore 1986-2002), Dace Pētersone (1944-2021), Agnese Staģe, gleznotāji Kārlis Siliņš, scenogrāfs Aleksandrs Busse, fotogrāfs un gleznotājs Mārtiņš Krūmiņš, grafiķe un gleznotāja Ieva Maurīte, dizaineri Anna Žūriņa, Agris Dzilna (skolas logo autors) un Juris Krūmiņš, tēlnieki Anda Poikāne un Gļebs Panteļejevs, kinorežisore Maruta Jurjāne, jauno mediju mākslinieks Kaspars Podnieks u.c. Šobrīd Ingemāra Treija skolā darbojas līdzās pedagogiem: gleznotājiem Vilnim Heinrihsonam, Ivetai Laurei, Ievai Kalniņai, Viktorijai Kosenko, Līvai Blūmfeldei, grafiķiem Svetlanai Narkevičai, Egilam Bormanim, Viktoram Ļedovskim, keramiķēm Maijai Avotai, Irēnai Vipulei, Kristīnei Zānai u.c.
Ingemāra Treija bijusi pedagoģe arī Ekonomikas un kultūras augstskolā (2008-2014), šobrīd vada Tukuma mākslas studiju “Krāsmute” (kopš 2009) u.c.
Ingemāra Treija ir LMS biedre kopš 1992. gada un tika uzņemta ar gleznotāju Jāņa Anmaņa, Helēnas Heinrihsones, mākslas zinātnieces Lailas Reihmanes rekomendācijām, LMS valdes priekšsēdētāja, grafiķa Jura Petraškeviča parakstītu lēmumu. Māksliniece piedalās LMS “Mākslas dienu” izstādēs (kopš 1985) un izstādēs “Rudens” (kopš 1992). Māksliniece ir biedrības “Tukuma Mākslinieku grupa” valdes priekšsēdētāja (kopš 2009).
Ingemāras Treijas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu novada muzejā, Jūrmalas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Ingemāra Treija “Dzīvības spēks. Diena”, audekls, eļļa, 45×45 cm, 2020, LMS muzejs