Dace Lamberga no 1955.-1963. gadam mācījās Mārupes astoņgadīgajā skolā un izglītību turpināja iegūt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļā (RLMV; tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfi Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), Valdis Treijs (1927-2002; RLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas pedagogs no 1958, vadītājs 1960-1987), Pēteris Barons (RLMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļas materiālu mācības pedagogs), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), gleznotāji Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986) u.c. Dace Lamberga beidza RLMV 1968. gadā.
Pēc RLMV beigšanas Dace Lamberga bija māksliniece – noformētāja bij. Rīgas Ļeņina rajona Tidzniecības uzņēmumā (1968-1969).
No 1970. gada Dace Lamberga studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Rasma Lāce (1923-2008; LMA mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1952-1978, katedras vadītāja 1953-1975), Jānis Pujāts (1925-1988; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1953-1963), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedrā darbojās 1967-1982). Dace Lamberga LMA mācību prakses laikā 1973. gadā veidoja materiālu “Republikas zīmējumu izstāde” tag. Latvijas Radio, radiožurnālam “Māksla” ievadu un intervijas raidījumam par Jelgavas kultūras namu un 1974. gadā bij. laikrakstam “Padomju Jaunatne” publikācijas “Ko redzam skatlogā”, “Mazo formu tēlniecība”.
Dace Lamberga 1975. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar darbu “Rīgas mākslinieku grupas glezniecība” pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Genovevas Tidomanes. Līdzās Dacei Lambergai LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu absolvēja vēlāk ar nozīmīgu devumu Latvijas kultūrā atpazīstamās mākslas zinātnieces: Laima Slava ar diplomdarbu “Plastiskās valodas daudzveidība latviešu padomju tēlniecība” (vadītājs, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš), pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Rasmas Lāces ar izcilību absolvēja Rūta Kaminska ar diplomdarbu “Folkloras estētikas vērtības un latviešu padomju stājmāksla”, Latvijas kultūras mantojuma speciāliste Dace Čoldere absolvēja pie pasniedzējas, mākslas zinātnieces Gundegas Ivanovas ar darbu “Kurzemes sudrabkaļu darbi 17. un 18. gadsimtā”, pie mākslas zinātnieka un publicista Herberta Dubina (1919-1993) Sarmīte Sīle (1945-2018) izstrādāja diplomdarbu “Dažas dizaina vēstures problēmas Latvijas PSR” un Ramona Umblija “Estētiskās vērtības un stilistiskās tendences mūsdienu latviešu lietišķi dekoratīvajā mākslā”, savukārt pie gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma Ingrīda Burāne izstrādāja darbu “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi” un absolvēja arī Daiga Freimane.
Vēlāk Dacei Lambergai tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (1994, LMA) un mākslas doktora grāds par promocijas darbu “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” (2007, LMA).
Dace Lamberga no 1975. gada strādāja bij. Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā – no 1976. gada Tēlniecības un Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja, no 1979.-1990. gadam Latviešu padomju mākslas nodaļas vadītāja. Mākslas zinātniece bija lietišķās mākslas fondu/krājuma glabātāja, veidoja zinātnisko katalogu. Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (MMIAD), tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, tolaik strādāja: Ināra Ņefedova (1930-2022; MMIAD direktora vietniece no 1967, direktore 1975-1987), Ilze Konstante (bij. MMIAD/Latvijas Mākslas muzeju apvienības ģenerāldirektore 1987-2000, LNMM), Māra Lāce (MMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973; šobrīd LNMM vadītāja kopš 2001).
No 1990. gada Dace Lamberga bija izstāžu kuratore LNMM. No 1995.-1999. gadam strādāja par pedagoģi LMA Mākslas zinātnes katedrā. LMA Mākslas zinātnes katedrā viņa darbojās līdzās pedagogiem: Laimai Reihmanei (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1978), Elitai Grosmanei (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvijai Grosai (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Lailai Bremšai (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd) u.c.
Dace Lamberga veidojusi publikācijas žurnāliem – “Māksla”, “Skola un Ģimene”, laikrakstiem – “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne” u.c. Mākslas zinātniece veidojusi izdevumus: “Kubisms Latvijas mākslā” (sast. Dace Lamberga, tekstu autori: mākslas zinātnieki Māra Lāce, Dace Lamberga, Laila Bremše, Zigurds Konstants, “Neputns”, 2002), “Jēkabs Kazaks” (“Neputns”, 2007), “Rūdolfs Pērle” (“Neputns”, 2014), “Konrāds Ubāns” (“Neputns”, 2014), “Sigita Daugule” (sast. Dace Lamberga, Laima Slava, “Neputns”, 2017), “Leo Svemps” (“Neputns”, 2021), “Egils Rozenbergs” (teksts Dace Lamberga, sast. Dita Podskočija, apgāds “VIA ARS”, 2022). Jāatzīmē Daces Lambergas nozīmīgie pētījumi – “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20.gs. sākumā” (“Neputns”, pirmo reizi izdots 2004, atkārtoti 2016) un “Latvijas māksla simbolisma laikmetā” (“Neputns”, 2019).
Mākslas zinātniece bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1976. gada un piedalījās tās biroja darbā. Dace Lamberga ir LMS biedre kopš 1979. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieču Ināras Ņefedovas, Rasmas Lāces (bij. LPSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša (ZA) Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļas vadītāja 1975-1988, līdzstrādniece 1988-1992, tag. LU Latviešu valodas institūts) un tekstilmākslinieces Ilmas Austriņas (MMIAD darbiniece 1975-1982) rekomendācijām, MMIAD direktores v.i., mākslas zinātnieces Ilzes Konstantes parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētājas, mākslas zinātnieces Laimas Reihmanes (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1978) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 5/38. PSRS MS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores L.Kozlovas parakstu 1981. gadā. Dace Lamberga bija ievēlēta LMS valdē (1982) un LMS vietējās komitejas automobiļu piešķiršanas komisijā, kā arī 20.gs. 80. gados sagatavoja referātus LMS valdes plēnumiem.
Ivars Heinrihsons “Lēciens”, 1986, audekls, eļļa, 143×125 cm, LMS muzejs