Vija Strupule (dz. Ulmane) no 1964.gada mācījās Jūrmalas 4.vidusskolā un līdzās mācībām apmeklēja Jūrmalas bērnu mūzikas skolas Klavieru nodaļu. 1974. gadā Vija Strupule nolēma turpināt iegūt izglītību prestižajā Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, izvēloties klavieru klasi (tag. MIKC Emīla Dārziņa mūzikas skolas Taustiņinstrumentu spēles izglītības programma). EDMV pedagogi tolaik bija: komponisti Ģederts Ramanis (1927-1999; EDMV kompozīcijas pedagogs no 1961) un Imants Zemzaris (EDMV mūzikas teorijas nodaļas pedagogs no 1976), pianisti Ieva Arāja (1929-2015; EDMV direktore 1962-1990) un Nikolajs Fedorovskis (1927-2016; EDMV klavierspēles pedagogs no 1954), mākslas zinātniece Laima Slava (EDMV mākslas vēstures pedagoģe) u.c. Vija Strupule beidza EDMV klavieru klasi 1978.gadā. Mācības EDMV veicināja Vijas Strupules pārliecību bāzēt radošo izvēli noturīgās un nemainīgās vērtībās, kas izpaudās turpmāk kultūras mantojuma izpētes darbā.
Vija Strupule mākslas zinātnieces, pedagoģes Laimas Slavas rosināta, pēc EDMV beigšanas 1978.gadā strādāja par laboranti bij. Mākslas muzeju un izstāžu apvienotās direkcijas (MMIAD) LPSR Valsts Mākslas muzejā (VMM, tag. Latvijas Nacionālās mākslas muzejs). MMIAD tolaik strādāja mākslas zinātnieces: Ināra Ņefedova (1930-2022; MMIAD direktora vietniece no 1967, direktore 1975-1987), Māra Lāce (MMIAD zinātniskā līdzstrādniece no 1973 un šobrīd ir LNMM vadītāja kopš 2001), Dace Lamberga (MMIAD Tēlniecības un Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja 1976-1979, Latviešu padomju mākslas nodaļas vadītāja 1979-1990), Ausma Belmane (1925-1989; MMIAD Aizrobežu mākslas muzeja (AMM) līdzstrādniece 1963-1980, direktora vietniece 1980-1982, direktore 1982-1988) u.c.
Vija Strupule no 1979.gada studēja T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa). LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lasīja kursus par lietišķo mākslu), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1978), Elita Grosmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvija Grosa (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Laila Bremša (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd) u.c. Vija Strupule, studējot LMA, veica pētījumu par dažādu tēlnieku daiļradi un laikmetīgās tēlniecības formveides problemātiku. Mākslas zinātnieces L. Slavas aicināta Vija Strupule apmeklēja LMS Tēlnieku sekcijas sēdes un viņas redzeslokā bija tolaik jauno tēlnieku daiļrade: Ligitas Ulmanes, Ojāra Breģa (1942-2022), Ojāra Feldberga, Jura Zihmaņa, Bruno Strautiņa, Veras Veisas, Jāņa Strupuļa, Dagnijas Nīcmanes (1948-1982), Viļņa Titāna (1944–2006), Kārļa Danes (1943-1982) u.c, kā arī Jura Mauriņa (1928-1993), Jāņa Karlova un Artas Dumpes darbi. Vija Strupule, lai veicinātu LMA studējošo tēlnieku erudīciju, angļu valodas studiju ietvaros pārtulkoja Herberta Rīda grāmatu “Modernā tēlniecība” (“Thames & Hudson”, 1964; nepublicēts). Studiju laikā, no 1981. gada Vija Strupule publicēja rakstus par tēlniecības, glezniecības autoriem un norisēm: “Pēc brauciena uz Klaipēdu” (“Literatūra un Māksla”, 1981, par LMS Tēlnieku sekcijas apmaiņas brauciena atziņām), “Daudzveidībā vienoti” (“Padomju Jaunatne”, 1981, par 8 jauno tēlnieku grupas izstādi bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē), “Tēlniecība ir darbs” (“Padomju Jaunatne”, 1982, par tēlnieku Albertu Terpilovski), “Tēlniecība man ir domāšanas veids” (“Padomju Jaunatne”, 1983, par tēlnieku Ojāru Feldbergu) u.c. Vija Strupule 1984. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu “Mazo formu tēlniecība. Daži attīstības aspekti latviešu mākslas attīstībā”.
Vēlāk Vijai Strupulei tika piešķirts humanitāro zinātņu maģistra grāds par darbu “Interjera glezniecība Rīgas pilsoņu namos. 16.–18. gs.” (2003, LMA), un izstrādāja promocijas darbu “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts – 18. gadsimta 3. ceturksnis”, zinātniskā vadītāja Elita Grosmane, recenzenti: profesore Krista Kodres (PhD), Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; vadošā pētniece Rūta Kaminska (Dr.art.), tag. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; docents Ilmārs Dirveiks (Dr.arch.), Rīgas Tehniskā universitāte. Vija Strupule ieguva doktora zinātnisko grādu mākslas zinātnē (2016, LMA).
Studiju laikā Vija Strupule līdzīgi kā lielākā daļa vizuālās mākslas nozares radošās jaunatnes interesējās par Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un izpēti, kā arī kopš 1983.gada piedalījās bij. LPSR Kultūras ministrijas kultūras pieminekļu restaurācijas un projektēšanas kantora, vēlāk Restaurācijas institūta ekspedīcijās un veidoja publikāciju “Gleznojumi Vecrīgā” (“Literatūra un Māksla”, 1983). Mākslas zinātniece papildināja zināšanas bij. Tautas universitātes Arhitektūras pieminekļu aizsardzības, restaurācijas un izmantošanas fakultātē (1984–1986). Viens no pirmajiem Vijas Strupules izpētes objektiem bija Ventspils ordeņa pils aktu zāles interjers – sienu un griestu gleznojumi, gaismas ķermeņi un galdniecības izstrādājumi. Vēlāk mākslas zinātniece piedalījās arhitektoniski mākslinieciskā izpētē: Rīgas Doma klostera kolonnu zālē (18.gs. arhitekts Kristofs Hāberlands (1750–1803)), Bramberģes muižā (17.-18.gs), Dannenšterna namā (17.-19.gs., Rīga), Fitinghofa namā (18.-20.gs., Rīga) u.c.
Vija Strupule veidojusi grāmatu “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros 16.gadsimts – 18.gadsimta trešais ceturksnis” (LMA Mākslas vēstures institūts, 2023), publikācijas: žurnālam “Sovetskij Hudožņik”, šķirklī “Skulptūra dabā” (sastādīja Skaidrīte Cielava), laikrakstiem – “Dzimtenes Balss”, “Cīņa”, “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne” u.c.
Kopš 1996. gada Vija Strupule darbojas izpētes birojā “Arhitektoniskās izpētes grupa” (AIG), izstrādājot izpētes kopā ar arhitektu, AIG valdes priekšsēdētāju Artūru Lapiņu, AIG valdes locekli Baibu Eglāju, projektēšanas grupas arhitekti Liesmu Markovu, arhitekti, izpētes grupas vadītāju Daigu Lēvaldi, arhitektu, būvpētnieku Ilmāru Dirveiku. Vija Strupule ir sertificēta restauratore-vecmeistare arhitektoniski mākslinieciskās izpētes specialitātē un ir LMA Mākslas vēstures institūta (MVI) pētniece. LMA MVI institūta direktore ir Dr. Kristiāna Ābele, darbojas mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš, Elita Grosmane, Stella Pelše, Daina Lāce, Anna Ancāne, Sniedze Kāle u.c.
Vija Strupule bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1984.gada, LMS biedre kopš 1988.gada un uzņemta ar mākslas zinātnieču Rutas Čaupovas un Laimas Slavas, tēlnieka Ojāra Feldberga, arhitekta, restaurācijas speciālista Pētera Blūma rekomendācijām, bij. LPSR Kultūras ministrijas Restaurācijas institūta direktora Jāņa Bokta parakstītu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja, mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 5/36. Vija Strupule kopā ar interjeristi, būvju pētnieci Rutu Taurenu veica LMS muzeja Zvārtavas pils logu krāsojuma izpēti (2018, AIG).
Līdzās Vijai Strupulei ir bijis radošs radu loks: dzīvesbiedrs Bens Strupulis, nozīmīgā gleznotāja Gunta Strupuļa (1933-1974) dēls, un radinieki tēlnieki Ligita Ulmane, Jānis Strupulis, dizainere Ligita Breģe, LMS biroja vadītāja Elīna Eglīte.
Grāmatas vāks Vijas Strupules grāmatai “Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16 gadsimts – 18.gadsimta trešais ceturksnis” (LMA Mākslas vēstures institūts, 2023)