Jubileja tiek atzīmēta atpazīstamā Rīgas pilsētvides būvplastikas objekta “Atlanti” stikla globusa vitrāžu autorei Laimai Bičevskai.
Laima Bičevska beigusi Salaspils vidusskolu 1961. gadā un strādājusi bij. PSRS militārās rūpniecības uzņēmumā “Alfa”. 1963. gadā, izpētot “Padomju Jaunatne” informatīvo pielikumu, Laima Bičevska iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas stikla izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: Valija Graudiņa (1918-2017), Rūta Purmale un viens no vecākajiem Latvijas stikla mākslinieciskās apstrādes meistariem Alfrēds Lilientāls (1886-1980; Daiļamatniecības vidusskolas/RLMV stikla nodaļas dibinātājs, RLMV pedagogs 1946-1968), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), gleznotājs Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-197?) u.c. Mācību laikā Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi bija praksē Iļģuciema stikla fabrikā, kur pie pieredzējušiem meistariem apguva stikla rūpnieciskās apstrādes tehnoloģijas, liešanu, pūšanu, slīpēšanu, kodināšanu u.c.
Laima Bičevska 1966. gadā beidza Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu ar diplomdarbu, vitrāžu “Pilsēta”, vadītājs Georgs Barkāns. Līdzās Laimai Bičevskai RLMV pie Georga Barkāna beidza ebrejietes – Anna Cesvana, Cilija Blanka ar diplomdarbiem “Mozaīkas galds”. RLMV kursu nebeidza Leonilla Daniļenko, Ināra Ķelpe, Raimija Štromberga.
Pēc RLMV beigšanas, no 1967. gada Laima Bičevska strādāja LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Stikla iecirknī, Gaujas ielā 5, trešajā stāvā, kur darbojās Kārlis Freimanis (1909-1987), Egons Cēsnieks (1915-1978). Sākotnēji Laima Bičevska bija tekstu-burtu rakstītāja, piedalījās vitrāžu izgatavošanā. Mākslinieces viens no pirmajiem lielizmēra objektiem bija TSSI (bij. Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstāde) paviljona “Metalurģija” pārbūve modernisma stilistikā (arh. S. Kobeckis, 1964-1967, demontēts 1990, tag. Kazahstānas republikas paviljons, Maskava, Krievija). MF kombinātā “Māksla” vitrāžas iecirknī tolaik darbojās mākslinieki: Laima Bičevska, Nora Cēsniece, Gundega Strauta, Leontīne Vasermane, Vija Ūdre, Maija Īvāne, Maija Putniņa, Estere Bormane, Marina Čuprina, Inese Stražnova, Laima Dreimane, Ausma Gūtmane, M.Romanovska, sadarbība notika ar metālkalēju Kārli Seisumu, kas palīdzēja realizēt Teņa Graša (1925-2001), Ainas Ozoliņas, Ligitas Caunas, Jāņa Krieva (1942-2016) u.c. vitrāžas metus.
Māksliniece piedalījās monumentāla vitrāžas plafona izstrādē bij. PSRS ZA Zeļenčukas astrofizikālajā laboratorijā – Zeļenčukas observatorijas ātrija griestos. Tas bija dekorēts ar Zodiaka zīmēm un fantastisku lidotāju tēliem. Kompozīcija (160 kvadrātmetri) tika veikta klasiskajā vitrāžas tehnikā – plānais krāsainais stikls ar svina dzīslojumu (meta autors Egons Cēsnieks, arh. Andris Purviņš (1940-2010), Karačajevas – Čerkesijas autonomais apgabals, Krievija, 1969-1971). Lai realizētu šo projektu ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1975. gadā Biķeru baznīcas ēka tika nodota LPSR Mākslas fonda (MF) rīcībā un lēmumā atzīmēts, ka MF kombināts “Māksla” izmantoja baznīcu kopš 1969. gada. Biķeru (Sv.Katrīnas) baznīca būvēta 1766. gadā un ir mācītājmuižas kompleksa ēka.
Laima Bičevska turpināja darbu nodibinātajā MF Dekoratīvās mākslas kombināta Vitrāžas iecirknī pēc MF sistēmiskas reorganizācijas (1976-1993). 20.gs. 70.-80. gados māksliniece piedalījās MF DMK vitrāžas projektu realizācijā bij. PSRS areālā un ārzemēs: Laulību pils un pionieru pils interjeriem (arh. Ponomarjovs, Mongolijas mākslinieka mets, realizācija Biķeru baznīcas telpā kopā ar Agri Buteli, Mongolijas Tautas Republikā, Ulanbatorā, 1976), televīzijas centram “Ostankino” (Maskava, Krievija, 1980) u.c.
Laimas Bičevskas autordarbi tika izvietoti bij. Vissavienības eksperimentālās ārstniecības augu pētniecības stacijas ēdnīcas un banketu zāles logiem (tag. Ukrainas zinātņu akadēmijas ārstniecības augu pētniecības stacija, 1983, 22 kvm, Poltava). Māksliniece ir atpazīstamā Rīgas simbola, skulptūras “Atlanti” (tēlnieks Augusts Folcs, Teātra iela 9, Rīgā, 1904) atjaunotā kupola vitrāžu autore (10,17 kvm, 1987, kupola atjaunošanā piedalījās: Gunārs Andersons, Aivars Eniņš, Andris Pajarskis un Jānis Vaivods).
Laima Bičevska piedalās izstādēs kopš 1971. gada, pirmā izstāde – Republikāniskā vitrāžu izstāde (Rīgas Doma krusteja, 1971). Piedalījusies “Mākslinieku dienas” vitrāžu izstādē (bij. kinoteātris “Spartaks”, 1975), arī citās “Mākslinieku/Mākslas dienas” izstādēs (Valmierā-1977, Madonas novadā-1984, 1985, bij. Siguldas SCO-1986, bij. kombināta “Māksla” vitrāžas darbnīcā Biķeru baznīcā, 1986 (atjaunotais A.Folca skulptūras globuss)).
Laima Bičevska ir LMS biedre kopš 1987. gada un tika uzņemta ar mākslinieku Jāņa Krieva, vitrāžas mākslinieka Luda Bērziņa (1929-2021), Noras Cēsnieces rekomendācijām, MF DMK direktora Raimonda Pavlovska (1938-2006) parakstītu raksturojumu, LMS Dekoratīvās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Viestura Vilka ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs valdes balsojums 9/33.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Laima Bičevska, loga vitrāža Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta 1.st. foajē, Dzērbenes iela 27, Rīga, 2×4 m, 20.gs. 70.gadi, digitāls foto, LMS muzeja arhīvs