Mārīte Lapiņa (Pogele) no 1954. līdz 1962. gadam mācījusies Rīgas 42. vidusskolā, 1962. gadā – Rīgas N. Draudziņas 7. vidusskolā (tag. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola) un no 1963. gada bij. Rīgas 23. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā, to beidzot 1965. gadā.
Līdzās mācībām Mārīte Lapiņa no 1963. līdz 1964. gadam strādājusi bij. A.Popova Rīgas radiorūpnīcā (RRR) un no 1964. līdz 1975. gadam bij. Rīgas Pusvadītāju aparātu rūpnīcā “Alfa” (RPAR, vēlāk ražošanas tehniskā apvienība “Alfa”). RPAR tolaik darbojās arī dizainers Egons Garklāvs (RPAR darbinieks 1970-1981).
1973. gadā Mārīte Lapiņa uzsāka studijas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes apakšprogrammas Mākslas vēstures un teorijas specialitāte).
LMA pedagogi tolaik bija mākslas zinātnieki: Eduards Kļaviņš (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-šobrīd), Tatjana Kačalova (1915-2010; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe no 1959.g.), Genoveva Tidomane (1927-2006; LMA 1961-1967, Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1979, informācijas centra zinātniskās laboratorijas darbiniece 1979-1992), Emīlija Jaunzeme (1925-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1999), Pēteris Zeile (1928-2020; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagogs 1962-1998), Gundega Ivanova-Andersone (1928-2017; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1965-1984, pēc 1984.g. lietišķās mākslas vēstures kursa pedagoģe), Jurģis Skulme (1928-2015; LMA darbinieks 1961-1977), Romis Bēms (1927-1993; LMA Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagogs no 1961), Renāte Bļodone (1933-2018; LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1967-1982), Herberts Dubins (1919-1993; LMA pedagogs 1958-1987), Laima Reihmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1978), Elita Grosmane (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe kopš 1977, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece), Silvija Grosa (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja), Laila Bremša (LMA Mākslas zinātnes katedras pedagoģe 1983-šobrīd), gleznotājs Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.
1982. gadā Mārīte Lapiņa absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu ar diplomdarbu “Latviešu padomju tēlotāja māksla 40.-50. gados”, vadītājs, mākslas zinātnieks, gleznotājs Romis Bēms (1927-1993). Līdzās Mārītei Lapiņai LMA Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļu pie vadītāja Roma Bēma absolvēja Ruta Lapiņa ar diplomdarbu “Rīgas XVI – XIX gs. grafikā”, Patrīcija Šverste ar diplomdarbu “Cēsu novada mākslinieku gleznu kolekcija Cēsu vēstures un mākslas muzejā”. Pie vadītāja Eduarda Kļaviņa absolvēja Vita Banga ar diplomdarbu “Historisms sabiedrisko celtņu interjeros Rīgā 19. gadsimta 2. pusē”, Gunārs Dzenis ar diplomdarbu “16.-18. gadsimta koka baznīcas Kurzemē un Vidzemē”, pie vadītājas Gundegas Ivanovas absolvēja Aīda Krēsliņa ar diplomdarbu “Tradīciju izmaiņas problēmas latviešu padomju tautas mākslā”, Daina Prauliņa ar diplomdarbu “Kombināta “Māksla” tekstilijas”, Ieva Praznicāne ar diplomdarbu “Vidzemes podniecība (13.gs.-20.gs.)”, pie vadītājas Laimas Reihmanes absolvēja Anda Mjurka (Brinerberga) ar diplomdarbu “Litogrāfija latviešu padomju stājgrafikā”, Ivanova Ruņģe ar diplomdarbu “Gruzīnu mūsdienu monumentālā tēlniecība”, pie vadītāja Herberta Dubina absolvēja Maija Sileniece ar diplomdarbu “Grafiskā dizaina vieta un loma republikas estētiskajā kultūrā”, pie vadītājas Tatjanas Kačalovas absolvēja Aneta Svike “Nīderlandes XVI gs. ainavu glezniecības attīstība”.
Pēc studijām LMA, no 1975. līdz 1976. gadam Mārīte Lapiņa strādājusi LPSR Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu pārvaldē, kur tolaik strādāja arī mākslas zinātniece Rūta Brāķere (1925-1990; KM Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes inspektore, Māksla ekspertu komisijas locekle 1953-1964, 1968-1980). Kultūras ministrs tolaik bija Vladimirs Kaupužs (1925–2020; LPSR Kultūras ministrs 1962–1986).
No 1976.-1989. gadam Mārīte Lapiņa darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas A.Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā (LZAVLI, tag. LU Latviešu valodas institūts). LZAVLI strādāja literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis (1931-2023; LZAVLI darbinieks 1957-2023, direktors 1983-1999), nozīmīgas mākslas zinātnieces: Rasma Lāce (LZAVLI vadītāja 1975-1988, pētniece 1988-1992), Elita Grosmane, Dzidra Skaidrīte Blūma (1936-2011), Laila Bremša (LZAVLI pētniece 1982-1983), Ruta Čaupova (1939-2025; LZAVLI pētniece 1972-2002) u.c
1989. gadā Mārīte Lapiņa uzsāka darbu bij. Latvijas Mākslas muzeju apvienībā (LMMA, tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM). Mārītei Lapiņai bija bij. Ārzemju mākslas muzeja (tag. LNMM filiāle Rīgas Birža) direktore (1989-1995). LMMA darbinieki tolaik bija – mākslas zinātnieces Māra Lāce (LMMA zinātniskā līdzstrādniece no 1973; LNMM vadītāja 2001-2026), Edvarda Šmite (LMMA/LNMM darbiniece 1972-2015, Tēlniecības fondu glabātāja no 1975), Lilita Jēkabsone (LMMA tēlniecības fondu glabātāja).
Latvijas Mākslas muzeju apvienībā 20. gs. 2. pusē ietilpa bij. Latvijas Valsts Mākslas muzejs (Māra Lāce līdzstrādniece no 1963, vadītāja 1989-2000), bij. Ārzemju mākslas muzejs (ĀMM, Mārīte Lapiņa ĀMM vadītāja no 1989-1995, Daiga Upeniece no 1995), bij. G.Šķiltera memoriālais muzejs (vadītāja Ilga Skujeniece no 1973), bij. T.Zaļkalna memoriālais muzejs (past. 1976-1994; Irēna Bužinska vadītāja no 1984), bij. izstāžu zāle “Latvija” (vadītāja Aneta Sviķe no 1988-1998), bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs (vadītāja Aīda Krēsliņa), Mākslas muzejs “Arsenāls”, Kultūras muzejs “Dauderi” (vadītāja Dzintra Andrušaite, direktore no 1991-2006).
Mārīte Lapiņa 1991. gadā piedalījās “Vispasaules latviešu zinātnieku kongress” rīkošanā Rīgā. Tika organizēta mākslas zinātnes konference (1991, bij. PSRS Mākslas fonda T.Zaļkalna Jaurades nams, Dzintari, Jūrmala). Kongresā piedalījās mākslinieki, mākslas kritiķi, mākslas zinātnieki: Juris Soikāns (1920-1995; Vācija), Marks Švēde, Eleonora Šturma, Maija Meirāne-Šlesere (ASV), Maija Ruta Bišmane (Kanāda), Irēna Bužinska, Dace Lamberga, Imants Lancmanis, Elita Grosmane, Eduards Kļaviņš, Ināra Ņefedova (1930-2022), Zigurds Konstants (1932-2026), Ojārs Spārītis, Rihards Pētersons u.c.
ĀMM stratēģijā ietilpa aktīva starptautiska integrācija un kontaktu dibināšana ar ASV, Izraēlas, Zviedrijas u.c. valstu māksliniekiem, kas veicināja ārzemēs dzīvojošu latviešu mākslinieku izstāžu tapšanu. Mārīte Lapiņa veidoja izstāžu anotācijas un publikācijas presē par zviedru mākslinieces Maijas Eiziņas gleznu izstādi (1993, ĀMM, sadarbībā ar Britu padomi), izstādi “Henrija Mūra litogrāfijas” (1992, ĀMM), Toneta firmas krēslu izstādi (1992, ĀMM), ĀMM tika izvietotas Starptautiskās Tēlniecības kvadrinnāles ekspozīcijas (1992).
Mārīte Lapiņa darbojusies arī kā pedagoģe Latvijas Kultūras akadēmijā.
Mākslas zinātniece ir izstrādājusi zinātniskos darbus: raksts “Cīņā un mākslā nodzīvots mūžs” krājumam “Latviešu Tēlotāja māksla”(1985,sastādīja Skaidrīte Cielava, izdevniecība “Liesma”); personu rādītājs un ilustrāciju saraksts izdevumam “Latviešu Tēlotāja māksla. 1860-1940” (1986, atbildīgā redaktore Skaidrīte Cielava, autori Dzidra Blūma, Ruta Čaupova, Skaidrīte Cielava, Veronika Kučinska, Rasma Lāce, Velta Lapačinska, Ināra Novadniece, Zenta Kuple, izdevniecība “Zinātne”); raksts “Latviešu mākslinieki Lielā Tēvijas kara frontē un aizmugurē” LZAVLI nerealizētam izdevumam “Latviešu padomju tēlotājā māksla. 1940-1985”; raksts “Par dažām B.Vipera konceptuālām mākslas atziņām” krājumam “Laikposmi un mākslas vērtības. Daži latviešu tēlotājmākslas jautājumi 16.-20. gs.” (1988, sastādīja Skaidrīte Cielava, izdevniecība “Zinātne”); krājumam “Doma”.
Mākslas zinātniece veidojusi publikācijas žurnālos: “Rosme” (“Latviešu strēlnieka tēls mākslā”, Nr.11 (1984.)); “Karogs” (“Daži vārdi jubilejas reizē” par Ansi Artumu, Nr.2 (01.02.1978.)); “Māksla” (“Ieva Kundziņa” Nr.3 (01.03.1992.); “Māksla laiku lokos”, “Toneta princips Rīgas pilī”, Nr.2-3 (01.02.1993); Nr.10 (01.10.1993.); “Jeruzāleme mākslā”, Nr.6 (01.06.1994.); “No Renesanses līdz jūgendstilam”, Nr.8 (01.08.1994.); “Es nāku no Parīzes”, “Konventa sēta gleznās un grafikās”, Nr.1-2 (01.01.1996.); “Aug bērziņš koka kastītē…”, Nr.3 (01.07.1996.); “Mākslas dienas ’96”, Nr.4 (01.09.1996.)). Publikācijas laikrakstos: “Rīgas Balss” (“Somu mūsdienu grafika Rīgā”, Nr.22 (31.01.1990.)); “Diena” (“Henrija Mūra litogrāfijas Ārzemju mākslas muzejā”, Nr.43 (07.03.1992.); “Lakati un māla podi Rīgas pils velvēs”, Nr.20 (30.01.1993.); “Baroka laikmeta māksla”, Nr.118 (12.06.1993.)); “Izglītība un Kultūra” (“Latvijas Ārzemju Mākslās muzejs. Forma. Tēls. Krāsa”, Nr.30 (18.08.1994.); “Kultūras nekad nav par maz”, Nr.49 (07.12.2000.)); “Literatūra un Māksla” (“Jāzepa Pīgožņa personālizstāde Maskavā”, Nr.50 (16.12.1989.)); “Cīņa” (“Darba cilvēks mākslā” (25.08.1975.)).
Mārīte Lapiņa ir autore izdevumiem: Mārīte Lapiņa, Vera Bartoševska, Daina Blūma, Ligita Zitāne “Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām” 10.-12. klasei (1998, 1. sējums, izdevniecība “RaKa”); Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Ligita Zitāne “Jaunāko laiku kultūras vēsture vidusskolām” (1999, 2.sējums, izdevniecība “RaKa”); Mārīte Lapiņa “Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40.-80. gadi” (2002, izdevniecība “RaKa”); Mārīte Lapiņa “Ierosmes mācību priekšmeta “Kulturoloģija” apguvei: metodiskais materiāls” (2009, izdevējs “Izglītības satura un eksaminācijas centrs”).
Mārīte Lapiņa ir LMS biedre kopš 1987. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieču Rutas Čaupovas, Laimas Reihmanes, gleznotājas Ritas Valneres (1919-2015) rekomendācijām, izdevniecības “Zinātne” redaktores J.Saveļjevas parakstītu izziņu, LZAVLI institūta direktora Viktora Hausmaņa pizsniegtu raksturojumu, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas priekšsēdētāja vietnieces, mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 40/7.
Romis Bēms “Saruna”, 1969, papīrs, akvarelis, 54×38 cm, LMS muzejs