Miervaldis Polis mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) no 1959.-1966. gadam. JRRMV pedagogi tolaik bija: direktore Elza Stalaža, Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1962), Marta Urbāne, Silvija Jēgere (1921-2008), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981). Miervalža Poļa klasesbiedri bija nākamie mākslinieki: dizaineri – Jānis Ancītis, Dorisa Kleina, gleznotājas: Baiba Vegere, Ieva Spalviņa, Irēna Lūse, Ausma Danemane, tekstilmākslinieki: Egils Rozenbergs, Ausma Eglīte u.c. Dotības paplašināt mākslas izpratni Miervaldim Polim radās mācoties JRRMV, kad 1965. gada skolas vasaras praksē Tukumā, notika pirmais Miervalža Poļa iniciētais hepenings. Tajā piedalījās visi astoņi klases zēni: Jānis Ancītis, Indulis Graudiņš, Māris Lielmanis, Raimonds Līcītis, Egons Lūsis, Miervaldis Polis, Jānis Riekstiņš un Egils Rozenbergs. Tika izveidots simbolisks skolotājai Hildai Blunavai veltīts altāris, ko rotāja Miervalža Poļa zīmētā skolotājas svētbilde – skolotājas profils ar zelta zobu un čūskas mēli. Tā priekšā noklāja melnu drapēriju, iededza sveces. Par “upuri” skolotājai tika izvēlēts Raimonds Līcītis.
No 1967.-1969. gadam Miervaldis Polis tika iesaukts obligātajā dienestā PSRS bruņotajos spēkos. Pēc dienesta, 1969. gadā uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas pedagogi bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995, vadītājs 1953-1989), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA rektors 1988-1997, Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997), Rita Valnere (1929-2015; LMA Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1964-1999), Pēteris Postažs (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1971-2019), Imants Vecozols (LMA Glezniecības katedras pedagogs 1967-1999) u.c. Miervaldis Polis 1975. gadā absolvēja LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie gleznotāja Induļa Zariņa ar diplomdarbu “Absolventi”. Līdzās Miervaldim Polim LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie Induļa Zariņa absolvēja Andris Začests ar darbu “Sienas gleznojums “Anrī Barbiss un viņa literārie varoņi”, Līga Purmale ar darbu “Sienas gleznojums “Parīzes Komunas atcerei” abi realizēti A.Barbisa Rīgas 11.vidusskolas interjerā (tag. Rīgas Franču licejs), savukārt pie Eduarda Kalniņa LMA Glezniecības nodaļu absolvēja Elita Svikle ar darbu “Aronijas”, Ilze Strekavina (1948-2020) ar darbu “Šahisti” u.c.
Miervaldis Polis izstādēs piedalās kopš 1974. gada, studējot LMA, pirmā izstāde – Mākslas dienu glezniecības izstāde, savukārt pirmo personālizstādi rīkojis kopā ar dzīvesbiedri, gleznotāju Līgu Purmali (bij. Poligrāfiķu Centrālajā klubā, 1974).
Miervaldis Polis ir viens no fotoreālisma aizsācējiem Latvijā. Ārzemēs, īpaši ASV jau 20.gs. 60.gadu vidū mākslā aizsākās fotogrāfijās fiksētā realitātes pārnešana uz audekliem, un informācija par norisēm pasaulē ienāca galvenokārt no poļu žurnāla “Projekt”. Latvijā ar šajā stilistikā sāka darboties: Imants Lancmanis, Guntis Strupulis (1933-1974), Līga Purmale, Miervaldis Polis u.c.
Fotogrāfiskās realitātes radīšanai, Miervaldim Polim palīdzēja jau bērnībā no tēva apgūtā kartīšu pārzīmēšanas prasme, kā arī pielietotā trompe l’oeil tehnika, kas optiski rada realitātes ilūziju, un uz neliela formāta darbiem veiksmīgi tika “iegleznotas” reālas fotogrāfijas. Tehniski virtuozi tika uzgleznotas fotogrāfijas ar apbružātām maliņām, stūrīšu stiprinājumi radīja īsta foto attēlojumu. Tā bija jauna reālisma izpausme, kas mūsu mākslas izglītībā, kur tika popularizēta gleznošana no dabas, tika noliegta, bet M.Poļa izpratnē gleznošana no fotogrāfijas bija daudz iespaidīgāka un pārāka. Mākslinieka Bruno Vasiļevska iedvesmots, viņš gan uz kādu brīdi pievērsās gleznošanai no dabas, bet vēlāk atkal labprāt atgriezās pie gleznošanas no fotogrāfijas.
20.gs. 80.gados Miervaldis Polis pievērsās portreta žanram – visvairāk attēlojot nozīmīgus Latvijas radošās inteliģences pārstāvju portretus: rakstnieku Jāņa Poruka, Viļa Plūdoņa, komponista Emīla Dārziņa arī dzīvesbiedres, gleznotājas Līgas Purmales u.c.). Gleznojums tika veidots plāns, gluds bez triepiena un smalkai detalizācijas metodei tiek izmantota fotogrāfija.
Miervalža Poļa 20.gs. 80.gados mākslā parādās arī konceptuālisma idejas un postmodernisma tendence – vecmeistaru darbu citēšana: attēli, kas paņemti no žurnāliem tiek iekomponēti gleznās, kurās bieži vien autors attēlo arī sevi. Mākslinieks PSRS notiekošo “Perestroikas” procesu laikā nodibināja “Ego centru” (1986) un radīja performances “Bronzas cilvēks” (1987) vai kā pats sauca “spontānais” vai “fantomu teātris”, kur paša seja un tērps bija nokrāsots bronzas krāsā un pastaigā pa Rīgas vecpilsētu viņu interesēja, kā reaģēs apkārtējie. Viņa performatīvās darbības vai akcijas gandrīz vienmēr norisinājās publiskā telpā, un vēlāk tās izvērsās kā kolektīva ubagošana Brēmenē (1989, Vācija) un citur, tikšanās ar “Balto cilvēku” Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošanas akcija ar mākslinieku Vilni Zāberu (1963-1994) pie Rīgas Laimas pulksteņa (1991) u.c.
Sākot ar 20.gs. 90.gadiem Miervaldis Polis aktīvi darbojās pasūtījuma portreta žanrā, radot Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunta Ulmaņa (1996, audekls, eļļa) un Vairas Vīķes-Freibergas (2003, audekls, eļļa), Rīgas pilsētas mēru Māra Purgaiļa (1947-2022), Andra Ārgaļa (2002, audekls, eļļa) portretus, tādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku kā politiķa Kārla Leiškalna, uzņēmēja Raimonda Gerkena, viņu ģimeņu portretus u.c.
Miervaldi Poli vienmēr ir saistījusi realitātes atspoguļošana un, glezniecībā, attēlojot perfektu priekšmetu materialitāti, radījis skatītājam optisku ilūziju. Miervaldis Polis glezniecībā strādājis dažādās tehnikās: eļļas, temperas, akrila un akvareļa, bet līdzās tam darbojies arī plakāta mākslā, grāmatu, preses grafikā, radījis pastmarkas un veidojis dažādas akcijas.
Miervalža Poļa personālizstādes notikušas galerijās: “Rīgas Galerija” (“Miervalža Poļa Memoriālā istaba”, 1995), Ivonnas Veihertes galerijā (“Baltazara van der Asta ziedi. Gleznojis Miervaldis Polis”, 1997), galerijā “Daugava” (“Miervalža Poļa darbu izstāde”, 2002), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (“Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”, 2016) u.c.
Mākslinieka darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Mākslinieki zvejniekiem” (1975), LPSR Jauno mākslinieku darbu izstādē (1975), Jauno mākslinieku grupas izstādē Organiskās sintēzes institūtā (1976), Otrajā un trešajā Starptautiskajā britu zīmējumu biennālē (1975, 1977), PSRS TSSI LPSR “Ziedu paviljonā” (1976), izstādē “Kopā būt” (bij. Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zāle, LNMM, 1987).
1984. gadā Miervaldis Polis piedalījās Latvijas mākslā nozīmīgajā LMS “Mākslas dienas” izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984, ideja – gleznotājs Ojārs Ābols (1922-1983)).
1986. gadā Miervaldis Polis piedalījās izstādē “Tērps” bij. LPSR Mākslas fonda Izstāžu zālē “Ķīpsala”, kurā ironiska tērpa tēmas apspēlēja atšķirīgu jomu mākslinieki: Inese Jakobi, Baiba Zvaune, Guntars Gabranovs, Zaiga Putrāma, D.Dzērve, G.Kaļķe, Velga Lukaža, Laima Kaugure, Marta Skulme (veidoja darbu “Sieviete melnos cimdos”), tēlnieki Arta Dumpe, Aivars Gulbis, Oļegs Skarainis veidoja darbu “Romeo un Džuljeta-86”. Inguna Zariņa, Miervaldis Polis un Atis Ieviņš radīja kopdarbu “Boksa cimdi”, eksponēti tika arī bij. “Rīgas modeļu nama” mākslinieču Guntas Vīcupes un Ingrīdas Drāznieces, kā arī Beatrises Dunskas tērpu ansambļi u.c.
Miervalža Poļa darbi tika eksponēti izstādē “Riga – Lettische Avantgarde” 1988.-1989. gadā (kuratore Barbara Štraka, Vācija), rīkošanā piedalījās LMS pārstāvji Džemma Skulme (1925-2019), Maija Tabaka, Inese Riņķe, kā arī Jānis Borgs, Pēteris Bankovskis, Helēna Demakova). Izstādē norisinājās un tajā piedalījās Barbaras Štrakas izvēlēti autori pēc stilistiskā iedalījuma, mākslinieki: gleznotāji – Auseklis Baušķenieks (1910-2007), Ivars Poikāns, Miervaldis Polis, Aija Zariņa un Ieva Iltnere; postmoderno objektu veidotāji – Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Andris Breže un Kristaps Ģelzis; instalāciju mākslinieks Oļegs Tillbergs; konceptuālais mākslinieks Leonards Laganovskis; performanču mākslinieki: Andris Grīnbergs, arhitekts Hardijs Lediņš (1955-2004) un viņa izveidota hepeninga grupa NSRD “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca”.
Miervalža Poļa darbi bijuši iekļauti izstādēs: “23 mākslinieki no Latvijas” (galerija “Sala Millares”, Madride, Spānija, 1996), izstādē “Personīgais laiks. Māksla no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. 1945-1996” (Latvijas ekspozīcijas kuratore Helēna Demakova, Varšava, Polija un Sanktpēterburga, Krievija, 1996), “Māksla uz papīra” (izstādes rīkotājs – Heinrihs Vorkals (1946-2018), LMS galerija, 1997), “70.gadi. Lietas un cilvēki” (LMS galerija, 1998), “Esības prieks” (LNMM, 1999), “Gleznot Rīgu” (LMS galerija, 2001), “Maska” (kuratore Frančeska Kirke, galerija “Bastejs”, 2001), “Atspulgi. Mākslinieka portrets un pašportrets” (izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2004), “Robežpārkāpēji” (izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2005), “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (LNMM, 2023).
1975. gadā mākslinieks piedalījās filmas “Zelta sietiņš” veidošanā (režisore Roze Stiebra, mākslinieki Dzintra Aulmane, Maija Špalte, komponists Imants Kalniņš, bij. “Telefilma-Rīga”).
Miervaldis Polis ir autors pilsētvides tēlniecības objektam “Piemineklis Krišjānim Valdemāram” (kopā ar tēlnieku Kārli Alaini, aktieri Rolandu Zagorski, bronza, 2000).
Nozīmīga bijusi Miervalža Poļa dalība LMS virsglazūras apgleznošanas simpozijos LMS muzejā Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Smiltenes novadā (2000-2001). Simpozijos piedalījās mākslinieki: Kristiāna Dimitere, Aija Zariņa, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Sandra Krastiņa, Vija Zariņa, Aija Jurjāne, Kristaps Zariņš, Tatjana Krivenkova, Ieva Iltnere, Miervaldis Polis, Māris Subačs, Jānis Mitrēvics, Andrejs Ameļkovičs, Ilgnese Avotiņa, Inga Brūvere, keramiķu Ineses Brants un Sergeja Sokolova (Krievijas Imperatora porcelāna fabrika, Sanktpēterburga) vadībā. Simpoziju darbi ir pamats LMS muzeja porcelāna kolekcijai, kas eksponēta Zvārtavas pilī (Smiltenes novads).
Miervaldis Polis darbojies arī kā pedagogs LMA – bijis pasniedzējs LMA Sagatavošanas kursos (1979-1983, 1985-1986), līdzās kuros pedagogi bija: gleznotāji Irēna Lūse (LMA Sagatavošanas kursu gleznošanas pedagoģe 1972-1992), Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA Sagatavošanas kursu pasniedzējs 1962-?), Daina Riņķe (1945-2023; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1978- ?), grafiķis Arturs Ņikitins (1936-2022; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1975-1992), Ilzi Krūmiņu-Karlsoni, Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1972-?), Lija Būmane (1940-1990; LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Inta Celmiņa (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1970-1990), Ivars Heinrihsons (LMA Sagatavošanas kursu pedagogs 1973- ?) un Helēnu Heinrihsoniem (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1973- ?),), Anitu Melderi (LMA Sagatavošanas kursu pedagoģe 1974-?) u.c. LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā (1983-1984) un LMA Zīmēšanas katedrā (1984-1985).
Mākslinieka daiļrade ir novērtēta un 2018. gadā Miervaldim Polim tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira un viņš iecelts par ordeņa virsnieku. Kopš 2013. gada gleznotājs saņem Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju. Miervaldis Polis apbalvots ar Rīgas Fotokluba diplomu un medaļu par darbu kolekciju personālizstādē bij. Poligrāfiķu centrālajā klubā (1974), Latvijas Mākslinieku savienības diplomu (1977), laureāta diplomu Taurenes plakātu konkursā (1986), Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda rakstu (1986).
Par mākslinieka daiļradi izdota monogrāfija “Miervaldis Polis” (autore Eimija Brizgela, “Neputns”, 2015).
Miervaldis Polis no 1975. gada bija Jauno Mākslinieku apvienībā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1978. gada un tika uzņemts ar gleznotāju Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Jāņa Anmaņa rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Ojāra Ābola ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Miervaldis Polis bija LMS Dzīvokļu un darbnīcu sadales komisijā un LPSR Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomes loceklis. Mākslinieks piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” no 1974. gada un “Rudens” no 1976. gada.
Miervalža Poļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Tukuma muzejā, Rutgersa Universitātes Zimmerli Mākslas muzejā (Ņūdžersija, ASV) un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Attēlā: Miervaldis Polis “Kurzemniece, jumis, puce”, 1981, kartons, eļļa, 65×96 cm, LMS muzejs