Mārītes Šulces daiļradi raksturo radošums un darba spējas, māksliniece ļaujas aicinājumam tieši un ar pārliecību darbos attēlot dziļi personīgas sajūtas. Akvarelis mākslinieces sapņojuma pilnajos darbos ir plūstošs un uzrunājošs, viņa emocijas pauž, veidojot klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas.
Mārīte Šulce ir māksliniece no ģimenes ar radošu ievirzi: tēvs Laimonis Šulcs -pašdarbības mākslinieks, māte Velta Šulce – skolotāja, māsa – māksliniece Signe Šulce (Pansova).
Mārīte Šulce jau pirmskolas vecumā uzrādīja spējas zīmēšanā, kas ģimenē tika attīstītas – 1965. gadā viņas zīmējumi ieguva 1.vietu LTV zīmēšanas konkursā, zīmējums “Lai arvien būtu saule” tika iekļauts starptautiskajā bērnu zīmējumu izstādē “Mana zeme – mana māja” (1966, Maskava, Krievija), viņa piedalījās PSRS bērnu zīmējumu izstādē Itālijā, kā arī viens no zīmējumiem tika publicēts laikrakstā “Komunisma Ceļš” (1966, Bauska).
No 1966. gada Mārīte Šulce mācījās Bauskas 1.vidusskolā, kurā skolotāji bija: mamma Velta Šulce, zīmēšanas skolotāja Marija Dāboliņa, direktors Laimonis Rācenājs, direktora vietniece mācību darbā Zina Baļčūne, direktora vietniece Astrīda Pavasara, matemātikas skolotāja Līvija Hammere, mākslas vēstures skolotājs Laimonis Liepa (1933-1975; Rundāles pils muzeja pirmais direktors), Mirdza Purva, Elza Lasmane, Zenta Bērziņa, Inta Dzelzskalēja, Miervaldis Reķis, fiziskās audzināšanas skolotāji Rita Lakstīgala, Harijs Vīgants, Valdis Šekavs u.c.
Skolotāja Marija Dāboliņa veicināja audzēkņu radošās dotības, un ar zīmējumiem Mārīte Šulce piedalījās bērnu zīmējumu konkursā “Mūsu Dzimtene” (1967), pašdarbības mākslinieku izstādē (1970, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs), autores zīmējumi tika publicēti arī žurnālā “Zīlīte” (1967, 1969, 1970).
Mārīte Šulce no 1970. gada turpināja iegūt izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV J. Rozentāla mākslas vidusskola). JRRMV pasniedzēji bija: direktores – Elza Stalaža, pēc tam Silvija Lāce, gleznotāji Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999; JRRMV pedagoģe), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe u.c. Mācību laikā JRRMV Mārītes Šulces darbi tika publicēti laikrakstā “Komunisma Ceļš” (1973). Mārīte Šulce beidza JRRMV 1977. gadā, un viņas kursa biedri bija nākamie mākslinieki, pedagogi: Laila Balode, Alda Lielā, Artis Bute, Jeļena Akopjana, Vilnis Heinrihsons, Helga Jaksone, Agris Liepiņš, Ilze Neilande, Kārlis Siliņš, Guntars Vāgners, Juris Utāns (1959-2022).
Pēc JRRMV beigšanas Mārīte Šulce bija māksliniece-noformētāja tēva darbavietā bij. Bauskas PMK-7.
No 1978. gada Mārīte Šulce studēja LPSR T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis, grafiķis, ksilogrāfijas meistars, kompozīcijas pedagogs Pēteris Upītis (1899-1989; LMA Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), grafiķis, litogrāfijas tehnikas pedagogs Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs 1960-1999), oforta tehnikas pedagogs, grafiķis Gunārs Krollis (LMA Grafikas katedras pedagogs 1974-1999), plakāta mākslas pedagogi, grafiķi Jānis Reinbergs (LMA Grafikas katedras pedagogs 1977-1999), Maigonis Osis (1929-1988; LMA Grafikas katedras pedagogs 1960-1988), gleznotāji Aleksandrs Stankevičs (1932-2015; LMA pedagogs no 1962, Grafikas katedras vadītājs 1975-1999), zīmēšanas pedagogs, gleznotājs Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA pedagogs no 1972), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA pedagogs no 1953, rektors 1976-1986). Studiju laikā LMA Mārīte Šulce ar grafikas un akvareļa darbiem piedalījās: 13. Jauno Mākslinieku darbu izstādē (1980, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), studentu grupas izstādēs kopā ar Grafikas nodaļas kursa biedriem Lailu Balodi, Intu Bērenti-Strengu, Inesi Nātriņu un Tēlniecības nodaļas studentiem Zigmundu Bieli un Zigurdu Galūnu (1981, Bauskas muzejs; vēlāk ar Lailu Balodi, Intu Bērenti-Strengu, Inesi Nātriņu 1982, Alūksne; 1983, Cēsis, bij. Kinoamatieru biedrība, Rīga), “VĻKJS 19. kongresa izstādē” (1982, Maskava), akvareļgezniecības plenēros Cēsīs (no 1983. līdz 1993.g.), 6. Baltijas republiku akvareļu izstādē (1983, izstāžu zāle “Latvija”, LNMM) u.c.
Mārīte Šulce LMA Grafikas nodaļu absolvēja 1984. gadā ar diplomdarbu “Zemgales svīta” (grafikas darbu, triptihu oforta tehnikā un triptihu akvareļa tehnikā), vadītājs Gunārs Krollis. Līdzās Mārītei Šulcei LMA Grafikas nodaļu pie Gunāra Kroļļa absolvēja Laila Balode ar diplomdarbu “Grafikas cikls “Kāzas”, akvareļu triptihu “Lauku darbi””, Inta Bērente-Strenga ar darbu cikliem “Latviešu teātra vēsture” oforta tehnikā un “Monologs” akvareļa tehnikā, Nele Zirnīte (Žukauskaite) ar ofortu ciklu “Zemes noskaņas”, pie vadītāja Pētera Upīša absolvēja Inese Nātriņa ar darbu “Ilustrācijas V. Majakovska poēmai “Labi”” litogrāfijas tehnikā, pie vadītāja Jāņa Reinberga LMA absolvēja Dainis Bekmanis ar diviem plakātu triptihiem, kas veltīti Padomju Latvijas atbrīvošanai no vācu-fašistiskajiem iebrucējiem, kā arī Republikas Dziesmu un deju svētkiem u.c.
Vēlāk Mārīte Šulce studēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistrantūrā (1994-1995).
Pēc LMA absolvēšanas Mārīte Šulce sākotnēji strādāja par inženieri Bauskas rajona Tautas deputātu padomes Izpildu komitejas (TD PIK) arhitektūras ražošanas grupā (1984-1987).
Mārīte Šulce rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Lailas Balodes, Intas Bērentes un Mārītes Šulces akvareļu izstāde” (1984, bij. Rīgas Politehniskais institūts, Azenes iela 16; 1985, Ventspils kultūras nams “Jūras vārti”; 1986, Alūksnes muzejs, Madonas muzejs; 1987, Valkas muzejs; 1990, LMS galerija), “Mārīte Šulce” (1989, Preiļu sakaru mezgla zāle), “Mārītes Šulces akvareļu izstāde” (1990, Bauskas muzejs), “Mārītes Šulces akvareļu un Signes Šulces grafikas izstāde” (1991, bij. “Žurnālistu nams”, Mārstaļu iela, Rīga) “Mārītes Šulces akvareļu izstāde “Sarkanā līnija”” (2022, Bauskas MMS Mākslas nodaļas izstāžu zāle) u.c. Māksliniece pēc LMA absolvēšanas piedalījusies Republikas akvareļu izstādēs (1984-1988, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM).
Mārītei Šulcei nozīmīga bijusi dalība 17. Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (1985, Rīgas Sv. Pētera baznīca) un 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla Latvijas jauno mākslinieku izstādē Latvijas kultūras centra paviljonā (arhitekts Andrejs Ģelzis, Juris Poga, Gorkija parks, Maskava, Krievija). Latvijas pārstāvniecību festivālā organizēja LĻJKS vadītāji: Ivars Vīķis, Māris Gailis, Baiba Brigmane, propagandas un kultūras masu darba nodaļas vadītājs Mihails Medvedjevs, keramiķe Māra Muižniece (1950-2006). Izstādēs piedalījās mākslinieki: Laima Kaugure, Andris Vēzis, Atis Kampars, Astrīda Riņķe, Kristaps Zariņš, Valda Batraks, Jānis Mitrēvics, Mārīte Šulce u.c. Latvijas ekspozīciju iekārtoja dizaineri Uldis Bergs, Mārtiņš Heimrāts, scenogrāfs un mākslinieks Indulis Gailāns (1962-2012), norišu režisori: Miervaldis Mozers (1953-2021) un Lūcija Ločmele, Viesturs Alksnītis. Kristaps Ģelzis festivāla dalībniekiem un viesiem prezentēja vides mākslas objektus “Veltījums Leona Paegles dzejai”, “Alegorija”, “Deja”, “Džezs” (kopā ar Induli Gailānu (1962-2012), polihroms saplāksnis). Līdzās Gorkija parkā dīķī atradās arī mākslas objekts “Strūklaka”, kuru veidoja gleznotāji Vladislavs Rubulis un Vita Jurjāne. Inta Amoliņa veidoja dekoratīvus karogus, kas iezīmēja festivāla norises vietas (4 gabali, 8×2 m, tekstilmozaīkas tehnikā). Laima Kaugure Maskavā eksponēja telpiskus objektus: “Lielais Zarainis” (kopā ar dizaineru Uldi Bergu, 3x3x3 m, gobelēns, lins, vilna, koks, 1985) un “Trīs ceļi vasarā” (audekls, gobelēns, 1984). 500 m2 plašo ekspozīciju akcentēja Aivara Riekstiņa, Ojāra Kalniņa un Jura Leitāna augstais masts ar latviskā ornamentā rotātiem dekoratīviem audumiem. Gorkija parkā darbojās jauno mākslinieku, gleznotāju, grafiķu, tekstilmākslinieku radošās darbnīcas. Viesturs Bērziņš (1954-2019) veidoja telpisku gobelēnu “Svētku skatuve”.
Mārīte Šulce piedalījusies arī izstādēs: “Jauno latviešu mākslinieku izstādē” (Brisbena, Austrālija, 1993), Baltijas valstu akvareļglezniecības triennālē (izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM, 2001), “Tikšanās Cēsīs. B 11” (Cēsu pils kompleksa Izstāžu nams, 2019) u.c.
Nozīmīgs kopš 1990. gada ir Mārītes Šulces pedagoģes darbs Bauskas mākslas skolā (BMS), bijusi arī direktore no 1995. gada. 2022. gadā Bauskas novada Izglītības nodaļas apbalvojumus saņēma BMS pedagogi: Mārīte Šulce, Signe Pansova, Lāsma Kondrāte, Olita Dzelzkalēja, Aija Ušerovska, Svetlana Rājeva, Ineta Rozentāle, Ikars Ruņģis, Lauris Krasņikovs un skolas direktore Anita Velmunska.
Mārīte Šulce bija Jauno Mākslinieku apvienībā no 1982. gada. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1986. gada un tika uzņemta ar gleznotāja Jāņa Anmaņa, akvareļgleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993), grafiķa Gunāra Kroļļa rekomendācijām, Bauskas rajona TDPIK priekšsēdētāja Z.Metlāna izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 3/43. PSRS MS LMS lēmumu apstiprināja ar vecākās instruktores S.Ivanovas parakstu 1986. gadā.
Mārītes Šulces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Mārīte Šulce “Dziesma”, papīrs, akvarelis, 75×56 cm, 1988, LMS muzejs