Maija Brašmane (Zunde) dzimusi radošā ģimenē, māte Mirdza Zunde bija ādas apstrādes māksliniece, māsa – keramiķe Māra Muižniece (1950-2006). Maija Brašmane kopš piecu gadu vecuma apmeklēja klavierstundas un 1966. gadā uzsāka mācības Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, Čella klasē (tag. MIKC Emīla Dārziņa mūzikas skola), tomēr izstājās un no 1967.-1971. gadam mācījās Rīgas 36. vidusskolā. Līdzās mācībām vidusskolā Maija Brašmane apmeklēja J.Mediņa mūzikas skolas Stīgu instrumentu spēles nodaļas Čella klasi.
Maija Brašmane izglītību iegūt turpināja mākslas jomā un no 1971. gada uzsāka mācības J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC J. Rozentāla mākslas vidusskola). JRRMV pedagogi bija: direktores Elza Stalaža, Silvija Lāce, gleznotāji Imants Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Aija Jurjāne (1944-2015; JRRMV pedagoģe no 1969-2015), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), Ivars Heinrihsons (JRRMV pedagogs 1972-1973), Līga Bokaldere (1946-1999; JRRMV pedagoģe), Uno Daņiļevskis (1945-2007; JRRMV pedagogs 1971-1982), Daina Riņķe (1941-2023; JRRMV pedagoģe), plakāta mākslinieks Gunārs Lūsis (JRRMV pedagogs 1971-1974) u.c. Maijas Brašmanes JRRMV kursa biedri bija nākamie mākslinieki, pedagogi Uldis Lielpēteris, Inta Bērente-Strenga, Inese Nātriņa, Dainis Bekmanis, Ainis Jansons, scenogrāfi Rauls Zitmanis (1959-2015), Aleksejs Neilands, Kira Saveļjeva u.c.
Maija Brašmane kā JRRMV audzēkne piedalījusies Vissavienības skolēnu “Zinātnes un Tehnikas nedēļā”, sekcijā “Jaunie tehniķi – lauksaimniecībai” (1978, Maskava, Krievija). Beigusi JRRMV ar teicamu vērtējumu par darbu linogriezuma tehnikā “Tautasdziesmu kalendārs”.
Pēc JRRMV beigšanas Maija Brašmane bija metodiķe bij. Centrālajā jauno tehniķu stacijā (tag. Rīgas Jauno tehniķu centrs, 1978-1979), vēlāk darbojās kā māksliniece LPSR Republikāniskā kinofilmu iznomāšanas kantora Reklāmas nodaļā un sagatavoja iespiešanai tipogrāfijā publicitātes materiālu oriģinālus (1979-1985). No 1985.-1986. gadam bija māksliniece bij. kinoteātrī “Komjaunietis”, kur veidoja publicitātes afišas un plakātus ārtelpai un iekštelpām.
Maija Brašmane no 1986.-1988. gadam, līdzās darbam laikrakstā “Rīgas Viļņi” mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmija) Mākslinieciskās konstruēšanas trīsgadīgajos vakara kursos. LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursu pedagogi bija: grafiķi – Valdis Villerušs (LMA kursu pedagogs no 1970), Arturs Ņikitins (1936-2022; LMA kursu pedagogs 1975-1992), Aleksandrs Dembo (1931- 1999; LMA kursu pedagogs 1962-1992), gleznotāja, pedagoģe Dagmāra Villeruša (LMA pedagoģe, Vakara kursu vadītāja no 1979), Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA Sagatavošanas kursu pedagogs no 1972), Aleksandrs Stankevičs (1932-2019; LMA pedagogs 1962-1999), arhitekti – Oļģerts Ostenbergs (1925-2012; LMA pedagogs kopš 1976), Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA vakara kursu pedagogs 1963-1986), arhitekte, gleznotāja Maija Elizabete Meņģele (LMA kursu Stilu mācības pedagoģe), tēlnieki – Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA pedagogs 1961-2015), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA pedagogs 1965-2018), dizaineri – Ilze Krūmiņa-Karlsone (LMA kursu pedagoģe 1977-1992), Gunārs Glūdiņš (1938-2020; LMA pedagogs kopš 1964), Alnis Mitris (LMA kursu pedagogs kopš 1975), lekcijas bionikā lasīja biologs Māris Kundziņš (1936-2018), mākslas zinātniece Edīte Bērziņa (LMA vakara kursu tehniskas estētikas pedagoģe) u.c.
Pēc mācībām LMA Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos Maija Brašmane studēja LMA Pedagoģijas nodaļas neklātienē. LMA Pedagoģijas nodaļas pedagogi bija: grafiķis Valdis Villerušs, gleznotāji Juris Jurjāns (1941-2023; LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1988-1992), Inta Celmiņa, Ivars Heinrihsons (LMA Pedagoģijas katedras pedagogs 1973-1992), Īra Rozentāle (LMA Pedagoģe 1992-1994). Maija Brašmane absolvēja LMA Pedagoģijas nodaļas bakalaura programmu 1994. gadā ar diplomdarbu, gleznu “Divi” un teorētiskajā darbā veica pētījumu par grafiķa Sigismunda Vidberga (1890-1970) devumu lietišķajā mākslā – trauku apgleznošanā.
1997. gadā Maija Brašmane izstrādāja LMA maģistra programmas teorētisko darbu “Ieskats Baltijas 18.gs. un 19.gs. sākuma portreta glezniecībā” un praktisko darbu, gleznu “Elīzes fon der Rekes (1754-1833) portrets” (1995, audekls, eļļa, 100×80 cm, Jaunpils muzejs). Maijas Brašmanes radošo interešu lokā bija vācbaltu kultūra Latvijā. Elīze fon der Reke bija vācbaltu muižniece ar literātes statusu un viņas dzīves gājums bija saistīts ar Jaunmoku pili. Darbs tapa ar gleznu restauratores Dzintras Temerovas ieteikumu. Strādājot pie maģistra darba, Maijai Brašmanei veidojās kontakti ar vācbaltiešu piederīgajiem ārzemēs, sadarbības gaitā ir tapuši vairāki portreti: “Artūra Cercila von Vangenheima portrets” (2002), “Tisa fon der Rekes (1495-1580) portrets” (1999, audekls, eļļa, 72×59, Jaunpils muzejs) u.c.
Maija Brašmane izstādēs piedalās kopš 1980. gada, pirmā izstāde – Jauno Mākslinieku ceļojošā izstāde (1980). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: “Republikāniskā 8. plakātu izstāde” (1982, Latvijas PSR Mākslas muzejs, LNMM), “Republikāniskā 9. plakātu izstāde” (1985, Valsts mākslas muzejs, piedalījās: Maija Brašmane ar darbu “Latviešu tautas mīklas III”, Juris Dimiters, Pēteris Čivlis, Visvaldis Asaris, Indulis Kalniņš, Andris Breže, Gunārs Lūsis, Dmitrijs Lūkins (1944-2021), Ojārs Pētersons, Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Gunārs Kirke (1926-1993), Vilnis Piķis, Juris Putrāms u.c.), “Baltijas plakāts ’87” (1987, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikāniskajā izstādē “Rudens 89” (1989, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), 11. Republikāniskajā plakātistu darbu izstādē (1990, piedalījās: Egils Vītols, Indulis Kalniņš, Kristiāns Šics, Osvalds Dinvietis (1929-2016), Visvaldis Asaris u.c.), Pirmajā Baltijas valstu plakātu triennālē (1990, Viļņa, Lietuva) u.c.
Maija Brašmane rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Intas Bērentes akvareļu un Maijas Zundes plakātu izstāde” (1982, Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), “Maijas Brašmanes darbu izstāde” (1993, Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”, Kurzemes prospekts 132), “Logi” (1995, Maija Brašmane, Inese Gūtmane, Inta Vītoliņa, bij. galerija “Fēnikss”, Jūrmala), “Sapņu īstenība” (1997, Suntažu Kultūras nams), “Gaismasspēles” (2008, Carnikavas Tautas nams “Ozolaine”) u.c.
Maija Brašmane bija LMS Jauno Mākslinieku apvienība no 1983. gada. Māksliniece ir LMS biedre kopš 1991. gada un tika uzņemta ar dizaineru, plakāta mākslinieku Ivara Mailīša, Jāņa Galdiņa, Ingas Kambalas (1938-1992) rekomendācijām, LMS Plakātistu un lietišķās grafikas sekcijas priekšsēdētāja, grafiķa Gunāra Kirkes izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Māksliniece darbojās Vissavienības plakātistu radošajās grupās bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā (1985, 1986, Dzintari, Jūrmala). Maija Brašmane aktīvi piedalās LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” (kopš 1982) un “Rudens”, t.sk. “Rudens 100” (2018, LMS galerija), “Mākslas dienas 2019. Sešdesmit” (2019, LMS galerija), “Mākslas dienas 2020. Covid-19” (2020, virtuālā izstāde), “Rudens 2020. Esošais skats” (2021, virtuālā izstāde), “Mākslas dienas 2021. LMS-80” (2021, virtuālā izstāde) u.c.
Maijas Brašmanes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Jaunpils muzejā, Aizputes novadpētniecības muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Maija Brašmane “Divas saules-divas pasaules”, 2021, digitālā grafika, 40×40 cm. No LMS muzeja arhīva