Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin mūžībā aizgājušo tēlnieci Margaretu Ilonu Siliņu.
Margareta Ilona Siliņa (Valka) mācījās Rīgas 24. vidusskolā (tag. Rīgas Purvciema vidusskola) un mācības turpināja Rīgas 9.vidusskolā, ko beidza 1946. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas no 1946.-1947. gadam mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV; tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). 1946. gadā Rīgas Mākslas skolai tika piešķirts gleznotāja Jaņa Rozentāla vārds. Skolā (Lāčplēša iela 55, Rīga) bija iespēja mācīties mākslas pedagoģiskajā, telpu dekoratīvās noformēšanas un tēlniecības nodaļās. JRRMV pasniedzēji tolaik bija: direktors, gleznotājs Elerts Treilons (1899-1961; JRRMV pedagogs un direktors 1944-1948), Alfrēds Barons (JRRMV pedagogs), Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; JRRMV portretu gleznošanas pedagogs 1946-1948), Eduards Jurķelis (1910-1978; JRRMV gleznošanas pedagogs 1945-1953), Kārlis Sūniņš (1907-1979; JRRMV kompozīcijas pedagogs 1944-1953), Raimonds Auniņš (1907-1960; JRRMV pedagogs 1946-1949), tēlnieki Eduards Klēbahs (1899-1967; JRRMV dekoratīvās tēlniecības nodaļas pedagogs 1946-1949), Romualds Griņevičs (1909-1972; JRRMV pedagogs) u.c.
1947. gadā Margareta Ilona Siliņa iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības specialitāte). Pasniedzēji LMA Tēlniecības nodaļā bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950) u.c.
Margareta Ilona Siliņa absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar darbu “Jaunā aitkope”, vadītājs Teodors Zaļkalns. Līdzās Margaretai Ilonai Siliņai LMA Tēlniecības nodaļu pie Teodora Zaļkalna absolvēja Pārsla Zaļkalne (1927-1993) ar diplomdarbu “Diriģents Arvīds Jansons”, Rute Svile (1927-2013) ar darbu “Absolvents”, Rimma Pancehovska (1928-2023) ar diplomdarbu “Vadoņa jaunība”.
Margareta Ilona Siliņa izstādēs piedalījās kopš 1955. gada, pirmā izstāde – Latviešu kultūras dekāde LPSR-15 (1955, Maskava, Krievija). Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: Republikāniskā 6.Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam veltītā izstāde (1957, Rīga), 6.Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla izstāde (1957, Maskava, Krievija), Baltijas republiku tēlniecības izstāde (1958, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), 3.Jauno mākslinieku izstāde (1959, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM, līdzās Mārtiņa Zaura (1915-1998), Ēvī Upenieces, Meijera Furmana (1921-1973), Līvijas Rezevskas (1926-2004), Zentas Zvāras (1924-2001), Rimmas Pancehovskas darbiem), Baltijas republiku mākslas izstāde (1960, Maskava, Krievija), Republikāniskā tēlotājmākslas izstāde “LPSR-20” (1960, Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Republikāniskā tēlotājmākslas izstāde “LPSR-25” (1965, LPSR Mākslas muzejs), Republikāniskā tēlotājmākslas izstāde “LOSR-50” (1967, Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Republikas 2.tēlotājmākslas izstāde “Miera sardzē” (1967), Republikas tēlotājmākslas izstāde (1969, Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikas tēlotājmākslas izstāde (1970, Valsts Mākslas muzejs, LNMM), “Mazās formas tēlniecības izstāde” (1974, Mākslinieku nams, piedalījās Aleksandra Briede (1901–1992), Lūcija Otīlija Žurgina (1908-1999), Elza Švalbe-Matvejeva (1903-2004), Rimma Pancehovska, Valda Zēvalde (1922–1997), Mārtiņš Zaurs, Lea Novožeņeca (1921-2012), Leons Tomašickis (1904–1996), Līze Dzeguze), “Baltā izstāde” (2005, bij. LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”) u.c.
Margareta Ilona Siliņa darbojusies PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā “Majori” keramiķu grupā un piedalījusies grupas izstādē (1955, Jūrmala).
Tēlniece strādājusi LPSR Mākslas fonda (MF) tēlniecības darbnīcās: “Mākslinieku nams” (11.novembra krastmala 35, Rīga), LMS Tēlniecības darbnīcā (Duntes iela, Rīga) no 1960. gada un kombināta “Māksla” (Gaujas iela 1, 5, 9, Rīga) darbnīcās kopš 1965. gada, kopā ar tēlniekiem: Elfrīdu Aldoniju Poli-Āboliņu (1921-2010), Ruti Svili, Zentu Zvāru, Valēriju Mickeviču (1921-2008), Rasmu Bruzīti (1919-2001), Laimoni Blumbergu (1919-2014), dzīvesbiedru Ojāru Siliņu (1927-2003), Inesi Krūmiņu (1931-2021) u.c. Jāatzīmē, ka “Mākslinieku nama” 1.stāva tēlniecības darbnīcā Margareta Ilona Siliņa 20.gs. 60. gados strādāja līdzās tēlniecei Betijai Strautniecei (1930-2022). Savukārt, darbnīcā Gaujas ielā 5, 1.stāva 3.telpā māksliniece 20.gs. 70.-80. gados strādāja un veidoja sīkplastikas darbus līdzās tēlniecei Vijai Mikānei (1937-2004). Turpat 2.stāva, 5.telpā darbojās mākslinieces Rute Svile un Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa. Mākslinieču darbus realizēja bij. MF kombināta “Māksla” salonā “Māksla” (bij. Padomju bulvārī 20, Rīgā, tag. Aspazijas bulvaris 20). Margaretas Ilonas Siliņas dzīvesbiedrs, tēlnieks Ojārs Siliņš radoši strādāja un veidoja pieminekļu metus darbnīcā Gaujas ielā 5, 2.stāva 3.telpā.
Darbnīcās Gaujas ielā 5 atšķirīgā stilistikā tēlniecības darbus veidoja Juris Mauriņš (1928-1993), Arta Dumpe, Aivars Gulbis (1933-2024) u.c. MF kombinātā “Māksla” darbus tēlniekiem palīdzēja realizēt pieredzējušie kaparkalšanas meistari, kā Voldemārs Bružuks (1940-2018), Dzintars Šmalcs (1939-2000), Tēlniecības ceha vadītāja Regīna Ozere, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997) u.c.
Margareta Ilona Siliņa bija LMS biedres kandidāte no 1956. gada un tika uzņemta ar tēlnieču Lea Novožeņecas, Ellas Leimanes (1910-2004) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētājas, tēlnieces Lea Novožeņecas parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Lapiņa (1911-1983) parakstītu lēmumu. PSRS MS lēmumu apstiprināja 1956.gadā. 1959. gadā, atbilstoši tolaik pastāvošiem noteikumiem, Margareta Ilona Siliņa tika uzņemta par LMS biedri ar tēlnieku Lea Dāvidovas-Medenes (1921-1986), Līzes Dzeguzes, Ļeva Bukovska (1910-1984) rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas p.i., tēlnieka Egona Zvirbuļa (1907-1986) parakstītu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu.
Margaretas Ilonas Siliņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Tēlniece Margareta Ilona Siliņa apbedīta ģimenes kapavietā Baltezera kapos, Ādažu novadā, Ādažu pagastā.
Margareta Ilona Siliņa “Pavasaris”, porcelāns, glazūra, zeltījums, 5x5x25 cm, 1956, LMS muzeja arhīva foto