Tēlniece Vera Veisa ir savas paaudzes spilgta plastiķe, kas darbojusies 20.gs. 80.gados aktīvo tēlnieku vidē ar Dagniju Nīcmani, Ligitu Ulmani, Kārli Dani, Jāni Strupuli, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Ojāru Breģi, Bruno Strautiņu, Juri Zihmani, Vilni Titānu u.c. Izstāžu darbos un kompozīcijās, kuras tika veidotas modernisma stilistikā, izskanēja mākslinieku prasība pēc formas un stilistikas brīvības un vēlme izrauties no provinciālas estētiskās radošās noslēgtības.
Vera Veisa 1966. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles (ar 1969.g. Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Produktu dizaina izglītības programma) ar diplomdarbu “Dekoratīvās grīdas vāzes”. Pasniedzēju vidū bija Rēzeknes filiāles vadītājs (1959-1968), mākslas vēstures, gleznošanas, zīmēšanas, kompozīcijas un gleznošanas pasniedzējs (1972-1996) Jānis Unda (1928-2000).
Pēc mācībām no 1967.-1968. gadam Vera Veisa turpinājusi pilnveidot plastiskās dotības pie tēlnieces Līzes Dzeguzes (1908-1992), apmeklējusi viņas vadīto Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”). Daudzi studijas dalībnieki kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, t.sk. Vija Dzintare, Kārlis Dane (1943-1982), Andris Bērziņš, Dagnija Nīcmane (1948-1982) un citi.
No 1969. gada Vera Veisa studēja T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un papildināja plastiskās prasmes pie pasniedzējiem, tēlniekiem – profesoriem Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986), LMA Tēlniecības katedras vadītāja Alberta Terpilovska (1922-2002), kā arī Valda Alberga (1922-1984), Ojāra Siliņa (1927-2003), Igora Vasiļjeva (1940-1997). 1975. gadā Vera Veisa absolvēja LMA ar diplomdarbu – “Jāņa Jansona-Brauna figurāls portrets”, kas tika novērtēts ar atzīmi teicami. Diplomdarba vadītājs bija tēlnieks, pedagogs Alberts Terpilovskis. Līdzās Verai Veisai LMA pie profesora A.Terpilovska absolvēja nākamie tēlnieki Dagnija Nīcmane ar darbu “Vingrotāja”, Svetlana Beļinska veidoja aktiera “Jevgeņija Urbanska” figurālu portretu, bet pie profesora V.Alberga absolvēja Jānis Nagliņš (1943-2011) ar darbu “Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem”,
Pēc studijām LMA Vera Veisa ar Kultūras ministrijas norīkojumu strādājusi Rīgas porcelāna rūpnīcā par tēlnieci, veidojusi sīkplastikas darbu un medaļu metus realizācijai (1966-1968; 1975-1979).
No 1981.-1982. gadam Vera Veisa darbojusies kā cehu mākslinieciskā vadītāja, bijusi atbildīga par darbu māksliniecisko sniegumu, vadījusi mākslas padomes LMS Mākslas fonda kombināta “Māksla” Tēlniecības cehā (tag. LMS Radošais kvartāls Kombināts MĀKSLA, Gaujas ielā 1,3,5,9) un koktēlniecības cehā (Satekles ielā, Rīga). Savus darbus bronzā māksliniece realizējusi MF Tēlniecības cehā pieredzējušu meistaru (Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Jānis Knāviņš (1960-1997)) vadībā.
Veras Veisas radošajā daiļradē nozīmīgi darbi tapuši bronzā, tēlniece veidojusi portretus, mazās formas darbus, kas veidoti modernisma stilistikā un izpildīti pulētās bronzas tehnikā ar perfektu detaļu modelējumu. Īpaši jāizceļ autores medaļas, plaketes, kas realizētas bronzā. Māksliniece strādājusi arī granītā, šamotā, porcelānā. Nozīmīgi tēlnieces darbi portreta žanrā: “Ernesta Hemingveja portrets” (granīts, 1972), “Pablo Neruda” (bronza, 1975, LMS muzejs), “Veras Baļunas portrets” (bronza, 1987), “Jāņa Raiņa portrets” (1990) u.c. Māksliniece radījusi dekoratīvu vides norādni ar animālijas kompozīciju “Gailis” pie bij. Rēzeknes putnu fabrikas (arhitekts Māris Ģēģeris, 1986, Rēzeknes novads), objekts šobrīd demontēts, skulptūra atrodas citviet Rēzeknes pilsētā. Tēlniece darbojusies memoriālajā tēlniecībā, veidojusi režisores Veras Baļunas kapa pieminekļa skulpturālo daļu (arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020), Rīgas Raiņa kapi, bronza, granīts, 20.gs. 80.g.).
Izstādēs Vera Veisa piedalās kopš 1971. gada, un pirmo reizi darbu eksponējusi Rēzeknes mākslinieku grupas darbu izstādē. Vēlāk piedalījusies Republikas 1. medaļu izstādē (1973), LPSR jauno mākslinieku izstādē (1974), Vissavienības 2. medaļu izstādē (Maskava, 1975), Tēlniecības kvadriennālē “Rīga-76” (1976), Republikas 2. medaļu izstādē (1976), 8 tēlnieku grupas izstādē Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē (tag. mākslas muzejs “Rīgas birža” (LNMM); kopā ar Dagniju Nīcmani, Ligitu Ulmani, Kārli Dani, Jāni Strupuli, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Ojāru Breģi, Bruno Strautiņu, 1981) u.c. Mākslinieces darbi bijuši izstādīti Latvijas simtgadei veltītajā tēlniecības izstādē “Ceļš” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018, kuratore, dizainere Ligita Breģe). Vera Veisa piedalījusies arī LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas”, “Rudens” un Jauno mākslinieku izstādēs.
Personālizstādes Vera Veisa rīkojusi Republikāniskajā Zinību namā (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle; kopā ar Ligitu Ulmani-Franckeviču un Ojāru Breģi, 1979) un Rīgas Porcelāna muzejā (“Tēlniecība, Rūpniecība. Porcelāns”, 2017).
Vera Veisa bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1975. gada. LMS biedre māksliniece ir kopš 1979. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņai izsniedza tēlnieki Valdis Albergs, Igors Vasiļjevs un tēlniece Mirdza Lukaža (1930-2014). Tēlniece tika uzņemta LMS tēlniecības sekcijā.
Vera Veisa saņēmusi Tēlniecības kvadriennāles “Rīga-76” LPSR Žurnālistu savienības balvu par darbu “Pablo Neruda” (1976), veicināšanas prēmiju starptautiskajā bērnu aizsardzības gadam veltītajā medaļu konkursā Parīzē par medaļu “Mana smilšu pilsēta. Ceļojums uz Rīgu” (Francija, 1979) un LPSR Kultūras ministrijas III godalgu PSKP 26. kongresam veltītajā izstādē-konkursā par plakešu ciklu “Veltījums bitei” (1981).
Māksliniece darbojusies mazāko klašu un pirmskolas vecuma bērnu pedagoģijā, bijusi bērnudārza audzinātāja (1991), vizuālās mākslas pedagoģe Latvijas Bērnu fonda organizētajās vasaras nometnēs (1996-2000). 2004. gadā tēlniece ieguvusi pirmskolas skolotājas kvalifikāciju Latvijas Universitātē.
Veras Veisas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.