Nadežda Hmeļova dzimusi Tomskas apgabalā, Krievijā, māte bija latviešu pārceļotāju pēctecese, un sākotnēji profesionālo izvēli veikusi pedagoģijā. Pēc Pedagoģijas skolas (Stavropole, Krievija, 1947) beigšanas strādājusi par audzinātāju bērnunamā (bij. Ļeņingradā, 1948), kur apjauta dotības mākslā, gatavojot aģitācijas un informatīvās izkārtnes (sienas avīzes).
No 1949.-1955. gadam Nadežda Hmeļova studējusi un absolvējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). Pēc trešā kursa specializējusies profesora Pāvela Ļubomudrova (1916-1984) stājgrafikas darbnīcā. Māksliniece absolvējusi LMA ar diplomdarbu “Padomju jaunatne”, jauniešu idealizētu portretu inscenētas, impresionistiskas kompozīcijas ar interjera detaļām, tušas mazgājuma tehnikā uz papīra, 75×70 cm. Diplomdarba vadītājs bija Pāvels Ļubomudrovs un tas tika novērtēts ar atzīmi izcili. Nadeždas Hmeļovas pasniedzēji LMA bija mākslinieki – grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989; str. Grafikas katedrā 1945-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; str. Grafikas katedrā no 1945, vadītājs 1945-1952, 1962-1975), gleznotāja, grafiķe Gundega Vaska (1917-2005; str. Grafikas katedrā no 1950, vadītāja 1957-1962), Pāvels Ļubomudrovs (str. Grafikas katedrā no 1951-1957, vadītājs 1952-1956) un gleznotāji Valdis Dišlers (1922-2011), Uga Skulme (1895-1963), Leo Svemps (1897-1975). Līdzās N. Hmeļovai pie P. Ļubomudrova absolvēja Valentīns Ozoliņš ar ogles zīmējuma metu A.Sakses romānam “Darba cilts”. LMA Glezniecības nodaļu pie gleznotāja, pedagoga Eduarda Kalniņa (1904-1988) absolvēja gleznotājs, grafiķis Gunārs Cilītis (1927-2007) ar darbu “Pie grāmatu galda”.
Pēc LMA māksliniece kā portretiste izpildīja Kultūras ministrijas pasūtījumus, veidoja reālistiskas, inscenētas darba cilvēku kompozīcijas ciklam “Darba māte”: “Krāsotāju brigadieris Martinsons” (sietspiede, 90×73 cm, 1961), “Nopelniem bagātais cūkkopis Bārtulis” (sietspiede, 87×73 cm, 1961), “S/H 1.Maijs. Nopelniem bagātā slaucēja Zenta Ozola” (sietspiede, 76×68 cm, 1961), “Vijolnieks” (linogriezums, 63×83 cm, 1960) u.c. Māksliniece darbojās arī grāmatu grafikā, ilustrēja mācību grāmatas (LPSR Valsts izdevniecība, 1961-1965).
Nadežda Hmeļova 1955. gadā iesniedza LMS biedra kandidātes pieteikumu ar LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa M.Ozoliņa ieteikumu, LMA rektora p.i., keramiķa Georga Kruglova (1905-1984) raksturojumu un LMS valdes un tās priekšsēdētāja Artura Lapiņa (1911-1986) lēmumu, tomēr PSRS MS to noraidīja.
Māksliniece kļuva par LMS biedres kandidāti 1961. gadā ar grafiķu Pētera Upīša, Artura Apiņa, Gundegas Vaskas, LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Marģera Vītoliņa (1911-1996) ieteikumu un LMS valdes un tās priekšsēdētāja Leo Svempa (1897-1975) lēmumu. Nadežda Hmeļova bija izteikusi velmi kļūt LMS biedre 1964. gadā ar grafiķu Pētera Upīša, Zigurda Zuzes (1929 – 2003), gleznotāja Mihaila Korņecka (1926-2005) un LMS valdes un tās priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa lēmumu, tomēr autore lūdza lēmumu atlikt aizņemtības dēļ radošajā darbā bij. Gorkijā, Krievijā. Māksliniece tika uzņemta LMS biedra statusā 1970. gadā ar gleznotāja, karikatūrista Uģa Mežavilka (1929-1998), grafiķa Jāņa Riekstiņa (1928-1982), gleznotāja Mihaila Korņecka un Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Daiņa Rožkalna (1928–2018) ieteikumiem, LMS valdes un tās priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) lēmumu. Nadežda Hmeļova tika uzņemta LMS Grafikas sekcijā. Mākslinieces aktīvā darbība LMS tika novērtēta ar pateicību (1959) un viņa bija nozīmēta par LMS un Rīgas 55. vidusskolas sadarbības (šefības) kultūrā koordinatori.
Nadežda Hmeļova izgatavoja koka objektus, dekorus intarsijas tehnikā, kurus eksponēja izstādēs “Sports mākslā” (“Akvalangisti”, koks, intarsija, 250×80 cm, 1966), “Senā Rīga” (koks, intarsija, 67×60 cm, 1966), Lietišķās mākslas izstādē “Senā Rīga” (koks, intarsija, 2×4 m, 1976). Intarsijas tehnikā māksliniece veica stilistiskas izmaiņas personīgajā daiļradē, norisinājās iepriekš piekoptā “skarbā stila” pārvērtēšana “krievu luboka” modernisma traktējumā. Darba “Ņižņijnovgoroda” (viesnīcas “Ņižņijnovgoroda” ēdamzālē, koks, intarsija, 6×12 m, bij. Gorkija, Krievija, 1965, tapis sadarbībā ar KPFSR Mākslas fondu) sižetam izmantots tolaik populārs viduslaiku pilsētvides tēlojums, lietojot apgrieztās perspektīvas metodi. Māksliniece intarsijās pielietoja vairāku koku šķirņu finieri, kas bagātināts ar grafisko zīmējumu.
Izstādēs Nadežda Hmeļova piedalījās no 1956. gada, kad viņas diplomdarbs tika iekļauts PSRS mākslas augstsskolu ceļojošā ekspozīcijā. Māksliniece kopš 1957. gada piedalījās izstādēs, eksponējot portretu kompozīcijas – ogles zīmējuma, sietspiedes, linogriezuma, oforta tehnikas. Piedalījusies izstādēs, kā “Mākslinieku/Mākslas dienas” (1968, 1969, 1970, 1971, 1972), Tēlotājmākslas izstādēs, kas veltītas PSKP 22.kongresam (kopā ar tolaik jauniem grafiķiem Edvīnu Andersonu (1929-1996), Izoldi Bebri (1929-2019), Paulu Duškinu (1928-1996), Josifu Elgurtu (1924-2007), LNMM, Rīga, 1961), VĻKSM-45 (kopā ar grafiķiem Gunāru Krolli, Paulu Duškinu, Rihardu Skrubi (1928-1995), Edvīnu Andersonu, Daini Rožkalnu, Aleksandru Dembo (1931-1999), LNMM, Rīga, 1963), LPSR-20, 25 (Rīga, 1957, 1965), PSRS Estampa izstādē (Baku, 1965), Republikas portretu izstādē (MN, 1965), Republikas Estampa izstādē (1969) u.c.
Nadeždas Hmeļovas darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā u.c.
