Ausma Krūmiņa (Lūse) 1949. gadā beidza Rīgas 21. septiņgadīgo skolu un līdzās mācībām apmeklēja bij. LPSR Pionieru pils Tēlotājas mākslas studiju. Šīs studijas vadītāji bija gleznotāji Jānis Skučs (1908-1998; Pionieru pils studijas pedagogs 1944-1951), Oskars Vīndedzis (1911-2002; Pionieru pils studijas pedagogs 1947-1959) un Auseklis Baušķenieks (1910-2007; Pionieru pils studijas pedagogs 1949-1962), kurš vadīja veidošanas nodarbības.
Pionieru pils direktore bija Helēna Klestrups un studijā bija iespēja attīstīt spējas vizuālajā mākslā un iepazīties ar pasaules nozīmīgo mākslas meistaru radošo daiļradi. Ausma Krūmiņa no 1949. gada mācības vizuālajā mākslā turpināja J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1927-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji – Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980) u.c. Ausma Krūmiņa mācības JRRMV nebeidza, jo izstājās no 4. kursa 1952. gadā. JRRMV audzēkņi tolaik bija nākamie mākslinieki: scenogrāfs Uldis Pauzers (1933-1982), gleznotāji Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Uldis Zemzaris (1928-2022), tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (1934-2017), grafiķis Gunārs Krollis.
Ausma Krūmiņa no 1956.-1959. gadam bija māksliniece bij. rūpnīcā “VEF”, savukārt no 1959.-1961. gadam viņa strādāja bij. viesnīcas “Rīga” (1954, arh. Sergejs Antonovs (1884-1956)) restorānā “Rīga”, kas tika atvērts 1957. gadā.
Vēlāk, no 1961. gada Ausma Krūmiņa sāka strādāt bij. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Noformēšanas cehā, kas atradās “Mākslinieku nama” 2.stāvā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā. Kombināta “Māksla” Noformēšanas cehā tolaik darbojās gleznotājs Igors Korti (1922-1986) un Noformēšanas ceha brigādes vadīja mākslinieki, gleznotāji Kurts Fridrihsons (1911-1991), Bruno Aide (1913-1994) u.c.
Ausma Krūmiņa izstādēs piedalās kopš 1962. gada. Pirmās izstādes, kurās māksliniece piedalījās: Republikāniskā Jauno Mākslinieku izstāde (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM, ar akvareļiem un grafikām piedalījās: Pauls Duškins (1928-1996), Edvīns Andersons (1929-1996), Gunārs Krollis, Jānis Riekstiņš (1928-1982), Rihards Skrubis (1928-1995), Aleksandrs Junkers (1899-1976)), LOSR-45 veltītā izstāde (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), LPSR-25. gadadienai veltītā izstāde (1965).
Ausmas Krūmiņas darbi bijuši eksponēti I Vispārīgajā latviešu mākslas izstādē (1990, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM), Baltijas valstu akvareļu triennālē (1997, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, kuratore Vizma Kuka, piedalījās Jānis Spalviņš, Ieva Spalviņa, Paulis Liepa, Dainis Gudovskis u.c.), “Mākslas meistari pavasarim” (2001, Dailes teātris) u.c.
Ausmas Krūmiņas darbi bija iekļauti PSRS MF mākslas darbu izstāžu-pārdošanas kolekcijās, kuras tika eksponētas Rumānijā, bij. Dienvidslāvijā, Čehoslovākijā (1966), Austrijā (1975) u.c.
Ausma Krūmiņa rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ausmas Krūmiņas akvareļu un Modesta Trepša ādas plastikas darbu izstāde” (1971, bij. MF salons “Māksla”, Padomju bulvāris 20, Rīga), “Ausma Krūmiņa. Akvareļi” (1976, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts, tag. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca), “Pavasaris” (1977, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Pārvērtību saskaņa” (1979, bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”, Rīga) “Ausma Krūmiņa. Akvareļi” (1985, “Mākslinieku nams”), “Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde” (1986, bij. Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, direktors Vilnis Stinkulis (1933-1998)), “Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde” (1987, bij. kolhoza “Ezerciems” veikala izstāžu zāle, Rīga), “Ausmas Krūmiņas izstāde” (1988, Toronto Latviešu centra galerija, Kanāda), “Ausma Krūmiņa. Skata un dvēseles priekam” (2000, LZA), “Vidzemes ceļos” (2007, LZA) u.c.
Māksliniece bijusi vizuālās mākslas plenēru pedagoģe Latvijas skolu skolēnu vasaras nometnēs “Varavīksne”, “Gauja-79”. Nodarbības (1978, 1979, 1981) kopā ar Ausmu Krūmiņu vadīja mākslinieki un mākslas zinātnieki: Vizma Krieviņa, Māra Linkaite (1945-2016), Ojārs Bērziņš, Jānis Anmanis, Vilis Vizulis (1952-2017).
Lai kļūtu par LMS biedri, Ausma Krūmiņa sākotnēji no 1966. gada tika uzņemta par LMS biedres kandidāti ar gleznotāja Igora Korti, gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993), grafiķa Gunāra Kroļļa rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora, tēlnieka Meijera Furmana (1921-1973) izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Henrija Klēbaha (1928-1998) parakstītu ieteikumu, LMS valdes atbildīgā sekretāra, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes balsojums 7/17. PSRS MS apstiprināja Ausmas Krūmiņas LMS biedres kandidātes statusu 1966. gadā.
LMS biedre Ausma Krūmiņa ir kopš 1969. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieka, gleznotāja Roma Bēma, gleznotāju Jāņa Skuča, Kārļa Sūniņa (1907-1979) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas Akvarelistu apakšsekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Jurķeļa (1910-1978) parakstītu ieteikumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu.
Ausmas Krūmiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Ausma Krūmiņa “Noskaņa”, akvarelis, papīrs, 37×52 cm, 1965, LMS muzeja arhīvs