Latvijas Mākslinieku savienība sēro par aktrises Regīnas Razumas (22.09.1951. – 14.05.2023.) aiziešanu mūžībā. Regīnas Razumas vitālais raksturs ietekmēja Latvijas mākslinieku dzīvi un daiļradi – dzīvesbiedrs, mākslinieks Uldis Razums (1944-2019), bija viens no Latvijas grafiskā dizaina jomas aizsācējiem. 20.gs. 80.gados Regīna Razuma bija gleznotājas Maijas Noras Tabakas iedvesmas personība, kas palīdzēja
Atis Kļaviņš pēc skolas Rūjienā beigšanas no 1956.-1958. gadam uzsāka studijas bij. Latvijas Valsts Universitātes (LU) Inženiertehniskās fakultātes Arhitektūras nodaļā, kurā pedagogi bija arhitekti Pēteris Bērzkalns (1899-1958; LU Arhitektūras katedras vadītājs 1956-1958), Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), Arnolds Krastiņš (1902-1971), Alberts Vecsīlis (1903-1988), Alberts Bajārs (1912-1993) u.c. Sakarā ar LPSR izglītības sistēmas
Laimutis Šiurna 1976.-1982. gadam mācījies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija: direktore, gleznotāja Ģertrūde Zeile, gleznotāji – Imants Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgās keramiķes, pedagoģes Ausmas Žūriņas (11.06.1926. – 14.03.2023.) aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Ausmas Žūriņas radošā darbība bija nozīmīga Latvijas mākslā 20.gs. 2. pusē, kas cieši saistīta ar mākslas izglītības procesu un viņas dzīvesbiedru Imantu Žūriņu, scenogrāfu, ilggadējo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. MIKC Rīgas Dizaina
2023. gada 6. martā mūžībā devusies nozīmīgā gleznotāja, pedagoģe Daina Riņķe. Māksliniece Daina Riņķe glezniecībā pavēra jaunu paradigmu, kurā izmantoti ikdienišķi sadzīviskie sižeti, arī nosacīti attēlojot retu sižetu Latvijas mākslā – satiksmes negadījumu ainas. Mākslinieces meistarība bija “būvēt” skatītāja emocijas, izmantojot un rosinot gleznas vērotājā labestību un spēju līdzpārdzīvot.
2023. gada 25. februārī mūžībā devies nozīmīgs Latvijas grafiķis un pedagogs Vladislavs Grišins. Vladislava Grišina pirmā saskare ar vizuālo mākslu notika gleznotāja Jāņa Skuča (1908 –1998) vadītajā bērnu mākslas studijā bij. Rīgas Pionieru pilī. Vēlāk Vladislavs Grišins apmeklēja gleznotāja un restauratora L. Rešotova studiju un strādāja par retušas meistaru “Meteoroloģisko
2023. gada 23. februārī mūžībā devusies scenogrāfe, vides māksliniece Ludmila Leite-Plaude. Ludmila Leite-Plaude (Leitis) mācījās Rīgas 2. vidusskolā un pēc skolas beigšanas 1966. gadā strādāja “Modes ateljē” par individuālo tērpu šuvēju. 1967. gadā Ludmila Leite-Plaude uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina
2023. gada 21. janvārī mūžībā devusies nozīmīga Latvijas tēlniece Valentīna Helmūte, viena no radoši visilgāk strādājošajām māksliniecēm, kura studējusi un apguvusi prasmes pie nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, kopusi un turpinājusi modernisma tēlniecības tradīcijas. Valentīna Helmūte (dz. Selga) sākotnēji, no 1936. gada mācījās Rīgas Teodora Zeiferta 17. pamatskolā Pārdaugavā, kur pedagogi bija:
7. novembrī mūžībā devies nozīmīgs gleznotājs, pedagogs Osvalds Zvejsalnieks. Osvalda Zvejsalnieka daiļradi raksturo stabila modernisma kompozīcija un spēcīgs, plašs triepiens. Mākslinieks darbos veidojis ekspresīvas ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas. Jāatzīmē mākslinieka lietotā vēso sudrabzaļo, balto krāsu toņu saspēle veidotajos darbos, kuros ir jūtams autora precīzs Latgales dzīves tvērums. Osvalds Zvejsalnieks
Mūžībā devies scenogrāfs, pedagogs Andris Freibergs. Mākslinieks Andris Freibergs veidojis scenogrāfijas un kostīmu metus vairāk kā 200 iestudējumiem teātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Vācijā, Polijā, Venecuēlā, Krievijā, Armēnijā u.c., dibinājis kontaktus ar radošām personām un veidojis Latvijas teātra mākslas starptautisku atpazīstamību. Andris Freibergs savā daiļradē panāca scenogrāfijas paradigmas maiņu, kas
