Piektdien, 21. februārī plkst. 17.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atklāta tēlniecības izstāde PILSĒTA PASAULEI. Izstāde ar savu tematisko ievirzi ir veltīta Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai.
Izstāde apskatāma līdz 23. martam, tā notiek sadarbībā ar Latvijas Tēlnieku centru.
Pilsēta pasaulei – šeit un tagad. Ir pienācis mūsu laiks atmosties un atvērt pilsētas vārtus pasaulei, atvērt tos mūsu draugiem.
Šī izstāde mums ir īpaša, jo veltām to Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, gribam parādīt mūsu pilsētu, zemi un cilvēkus savā, mākslinieciskā skatījumā. Izstādītajās medaļās un mazās formās redzam vēsturiskas atsauces par Rīgu, tās senatnīgo tēlu un notikumiem (Jāņa Strupuļa, Ģirta Burvja, Aivara Gulbja un Zigmunda Bieļa darbi). Ir interesanti aplūkot Latvijas ievērojamo cilvēku portretus, arī mūsu līdzgaitniekus (Andra Bērziņa, Edgara Grīnfelda, Vijas Dzintares medaļas).
Iekļaujoties pasaules daudzveidīgajā mākslā, vēlamies parādīt gan mūsu tēlniecības atšķirīgās iezīmes, gan pasaulei kopīgo, vispārcilvēcisko vērtību atspoguļojumu mūsu radītajos darbos.
Dabas neatkārtojamais skaistums vienmēr ir mākslinieku redzes lokā, vai tas būtu vienkārša dabas daļa, kas tēlnieka skatījumā pārtop mākslinieciskā formā (Aivara Gulbja, Andra Abiļeva, Genadija Stepanova, Ievas Muzikantes darbi), vai latviešu iemīļotais kumeliņš, kas spilgti iemiesojies Mirdzas Lukažas, Ritvara Kalniņa un Ligitas Franckēviāas darbos.
Mākslā vienmēr nemainīgi centrā ir bijis cilvēks, viņa skaistums un jūtu pasaule. Arī mūsu izstādē izskan šī tēma plastiskos torsu un figūru veidojumos(Viktorija Pelše, Klāvs Veinbahs, Viktors Suškēviās, Vineta Kurzemniece, Tālivaldis Muzikants, Matiass Jansons, Māra Kalniņa) . Īpaši gribas izcelt Ēvī Upenieces darbu “Asnāte”.
Iepriecina nezūdošo kultūras vērtību mantojums– tautas deja un dziesma, ko saturīgi un izcili savos darbos atklājusi Marina Veilande.
Lai gan Sv.Pētera baznīcas harmoniskā noskaņa nevedina uz asiem sižetiem, tomēr mākslinieki nevar neizpaust savu kritisko attieksmi pret sabiedrības negatīvajām iezīmēm (Zigurda Galūna “Kailais karalis”, Vinetas Kurzemnieces “Vērotāji”).
Iepriecinoša ir mūsu tēlniecības vecmeistaru piedalīšanās izstādē ar augstvērtīgiem, formā bagātiem un idejiski piesātinātiem tēlniecības darbiem – Oļegs Skarainis, Ēvī Upeniece, Laimonis Blumbergs, Arta Dumpe, Mirdza Lukaža, Olita Nigule, Aivars Gulbis un Betija Strautniece.
Jauno tēlnieku paaudzi šoreiz pārstāv Agnese Rudzīte Kirillova, Ligita Breģe un Zane Elerte.
Izstāde sniedz iespēju ielūkoties mūsu tēlniecības tradīcijās, novitātēs un māksliniekus interesējošā problēmu lokā. Mākslā mēs izsakām savu, latvisko redzējumu, bet Eiropa ir mūsu kopējās mājas, kur mēs runājam vienā– mākslas valodā.