Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā no 27. janvāra līdz 12. februārim ir skatāma izstāde “Mandala – slepenās tantras templis”. Izstādē ir apskatāmas ar budismu saistītu priekšmetu fotogrāfijas un budisma rituālu skulptūras no Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzeja (mongoļu val. Чойжин ламын сүм музей). Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejs atrodas Ulanbatorā, Mongolijā, un izstādi piedāvā Latvijā akreditētā Mongolijas vēstniecība Polijā, lai iepazīstinātu Latvijas skatītājus ar Mongolijas kultūras mantojumu.
Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejs ir nozīmīgs Mongolijas arhitektūras, vēstures, reliģijas un kultūras mantojuma piemineklis. Tempļu komplekss tika veidots uz Zuu tempļa drupām no 1904. līdz 1908. gadam kā Tibetas garīgās aristokrātijas pārstāvja Čojžinas lamas Luvsankhaidava (Чойжин лам Лувсанхайдавт, 1872-1918) rezidence, kurā uzturējās praktizējošie mūki. Tas darbojās kā budisma reliģisko ceremoniju vieta līdz 1937. gadam. Tempļu kompleksa būvniecībā piedalījās mongoļu arhitekts Ombogijns, kas piecu tempļu būvju stilistiku ieturēja Ķīnas tradicionālās arhitektūras garā, un kompleksam tika izlietotas ap divām tonnām sudraba. Tempļu apgleznošanā piedalījās Mongolijas glezniecības pamatlicējs Baldugijns Šaravs (1866-1939).
Laikposmā no 1935.-1939. gadam, kad norisinājās Mongolijas Tautas Republikas premjerministra Agdanbūgijna Amara un viņa vietnieka, militārā virspavēlnieka, maršala Horlogijna Čoibalsana personības kults un masu represijas, templis tika slēgts saskaņā ar valsts valdības ieturēto stingro antireliģisko politiku, bet netika iznīcināts. Tomēr 1940. gadā Čojžinas lamas tempļu komplekss tika nodots Mongolijas Zinātņu institūtam pētniecības un izstāžu vajadzībām un ieguva muzeja statusu. Plašākai sabiedrībai Čojžinas lamas tempļu komplekss tika atvērts 1961. gadā.
Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejs bija iekļauts Mongolijas Nacionālajā muzejā, vēlāk Reliģijas vēstures muzejā, bet 2000-tajos gados administratīvi kļuva par neatkarīgu kultūras organizāciju. Muzejā ir veikti atjaunošanas darbi un ekspozīcijas izvidotas atbilstoši Čojžinas lamas Luvsankhaidavas laikam, tur atrodas Budas Šakjamuni 18.gs. figūra, budistu Kangjura kanona 108 sējumu kopijas u.c. Krājumā ir vairāk kā 6000 ar Mongolijas-Tibetas budisma tradīcijām saistītu vērtīgu priekšmetu. Muzeja krājumā īpaši jāatzīmē nozīmīgas personības Mongolijas budisma vēsturē Čingizīdu pēcteča Halhas Augstā valdnieka (mongoļu val. Өндөр гэгээн I) Zanabazara (1691-1723) daudzveidīgais devums. Zanabazars bija politiķis, zinātnieks, arhitekts, gleznotājs, tēlnieks, bronzas rituālo figūru un portretu autors, “Sojombo” (“Соёмбо”) rakstības veidotājs un daudzu skolnieku skolotājs.
Izstāde “Mandala – slepenās tantras templis” veido nelielu ieskatu Čojžinas lamas tempļu kompleksa muzejā. Fotoreprodukcijās uz auduma var vērot Budas statujas, budistu tekstus, mūzikas instrumentus, budistu čamu deju 18.-19. gs. rituālās maskas un tērpus, kā arī tempļu kompleksa arhitektūru.
Izstāde “Mandala – slepenās tantras templis” ir apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības galerijā līdz 12. februārim.
Izstādi rīko biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” un Latvijā akreditētā Mongolijas vēstniecība Polijā.
Iekārtojuma dizaina autors – Jānis Purcens.