No 6. līdz 28. februārim Latvijas Mākslinieku savienības galerijas “Prezidentu zālē” apskatāma izstāde “Elpa. Дихання. Suum”. Izstādē eksponēti Latvijas fotogrāfa Andreja Strokina un Japānas fotogrāfa Jadžimas Cukasas (Yajima Tsukasa) darbi. Desmit lielformāta fotoportreti un audio stāsti atklāj vienpadsmit sieviešu dzīvesstāstus – par sāpēm, cerību, cīņu, apņēmību, izmisumu un optimismu. Izstādes
Maruta Zeberiņa ir pazīstama ar darbiem, kas veidoti dažādos materiālos kā šamots, māls, porcelāns. Mākslinieces darbi ir ieturēti modernisma un asociatīvās tēlainības stilistikā. Maruta Zeberiņa (Stalbova, Kalniņa) no 1957.- 1965.gadam mācījās bij. Rīgas 22. astoņgadīgajā skolā un sākot ar 1965.gadu izglītību turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un
Andris Vārpa savos mākslas darbos izkopis tēlniecības modernisma stilistiku un stabilu formveides valodu. Andra Vārpas daiļrade sabalsojās ar starptautiskām mākslas aktivitātēm, kas kļuva par aizsākumu tēlniecības plenēru plašākai izplatībai Latvijā 20.gs.beigās. Tieši tēlniecības plenēri paplašināja un darīja pieejamu skatītājam skulpturālā tēla izpratni, kas nolasāma Andra Vārpas stilizētajos, figurālajos pieminekļos, pilsētvides
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par nozīmīgā dizainera Mintauta Kārļa Lāča aiziešanu mūžībā. Mintauts Kārlis Lācis ir viens no pirmajiem profesionālo izglītību guvušiem dizaineriem, kas izvērsis plašu darbību un veidojis atpazīstamus Latvijas dizaina zīmolus kā elektrisko kafijas dzirnaviņu “Straume” dizainu (1970) un grafiskā dizaina logotipus: rūpnīcai “Straume” (1968), Rīgas Sporta
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par gleznotājas Dagmāras Staprēnas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Dagmāras Staprēnas dzīves gājums aizsācies pasaules traģisko notikumu kontekstā, Otrā pasaules kara laikā, kad Latvija atradās PSRS un Vācijas Trešā reiha perioda okupācijas zonās. 1943. iestājās Rīgas Franču licejā, 1944. gada rudenī, kad tuvojās PSRS karaspēks, Dagmāras Staprēnas ģimene,
Dzintras Regīnas Jansones daiļrade ir atpazīstama ar Latvijas vēstures personu atveidiem Jelgavas Driksas tilta noformējumā: Jelgavas dibinātāja Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna un Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona stilizētiem portretiem (2001, Driksas tilts, Jelgava, betons, izpildītājs Sandris Skribnovskis). Māksliniece radoši strādājusi gan monumentālā memoriālajā tēlniecībā, gan mazo
Māksliniece Ilze Glavāne ir daudzpusīga ādas plastikas māksliniece, kura atpazīstama ar tās veidotajiem ādas plastikas grāmatsējumiem un dekoratīvo kārbu grupām. Māksliniecei raksturīga unikāla pieeja ādas mākslai, kas apvieno tradicionālo ādas apstrādi ar mūsdienīgu dizainu. Viņas darbi izceļas ar atturīgu krāsu toņu paleti. Ilze Glavāne (dzim. Bandere, vēlāk Pastore) 1970. gadā iestājās
Oskars Jansons no 1957. līdz 1965.gadam mācījies Rēzeknes internātskolā (tag. Rēzeknes internātpamatskola – attīstības centrs), izglītību turpinājis un 1968.gadā absolvējis Rēzeknes 1. vidusskolu (tag. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija). Oskars Jansons 1970.gadā pēc obligātā dienesta PSRS Bruņotajos spēkos iestājies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvā noformējuma nodaļā (tag. Rēzeknes Dizaina un
Rita Šmagre-Žigure no 1959.-1968.gadam mācījās Cēsu 1.vidusskolā (tag. Cēsu Valsts ģimnāzija) un pēc skolas absolvēšanas uzsāka studijas P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē (tag. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte), taču 1970.gadā studijas pārtrauca. Rita Šmagre-Žīgure 1971.gadā uzsāka studijas T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā
Latvijas Mākslinieku savienība sēro par stikla mākslinieces, pedagoģes Māras Kārkliņas aiziešanu mūžībā. Mākslinieces Māras Kārkliņas daudzveidīgajā daiļradē īpaša nozīme ir Zvārtavas pils (Smiltenes novads) vestibila kupola vitrāžai bez kuras neogotikas stilistikā ieturētais pils interjers nav iedomājams. Mārai un visai Kārkliņu ģimenei Zvārtavas pils ir bijusi nozīmīga vieta kopš 1981. gada.
