Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) piemin mūžībā aizgājušo grafiķi Jāni Svenču.
Jānis Svenčs mācījās Somugola pamatskolā no 1943.-1947. gadam un no 1947.-1950. gadam bij. Līksnas septiņgadīgajā skolā. Interesi par tēlotāju mākslu Jānim Svenčam radīja brālēnu zīmētie dabasskati, grāmatas ar Niklāva Strunkes, Kārļa Sūniņa ilustrācijām, “Latvju rakstu” sējumi, viņš kopēja R. Zariņa grāmatu ilustrācijas un pēc skolotāju ieteikuma no 1950. gada mācījās Rīgas 17. mākslas amatniecības skolas daiļkrāsotāju nodaļā, ko 1952. gadā beidza. Skolā audzēkņi apguva dažādas profesijas: apmetumu veidotājs, sarkankoka galdnieks, veidotājs-modelētājs, daiļkrāsotājs u.c., un veica darbus, piemēram, bij. Rīgas Nahimova vārdā nosauktajā skolā (tag. Kara muzejs), milicijas klubā (Septītās dienas adventistu baznīca, Baznīcas ielā, Rīgā), Speciālajā šūšanas skolā Nr. 7, Partijas izglītības namā (Skolas ielā 6, Rīgā, tika veidoti sienu un griestu gleznojumi, skulptūru veidojumi, rotājumi zālēs un mācību kabinetos, ēdamistabā un klasēs).
Jānis Svenčs 1952. gadā tika uzņemts Daugavpils Daiļamatniecības / Lietišķās mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļas 3. kursā un vēlāk pēc skolas reorganizācijas mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). RLMV pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), tēlnieki – Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), gleznotāji – Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953), arhitekts Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959) u.c. Jānis Svenčs beidza RLMV Pedagoģijas nodaļu 1955. gadā ar diplomdarbu, gleznu “Zemnieku sacelšanās Skrīveros 1905. gadā”. Pēc RLMV beigšanas Jānis Svenčs strādāja par zīmēšanas, rasēšanas skolotāju Novosibirskas apgabala Pihtoskas ciemā (Krievija).
Pēc dienesta PSRS Bruņotajos spēkos 1958. gadā Jānis Svenčs izlēma studēt Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989; Grafikas katedras pedagogs 1945-1989), Riharda Zariņa audzēknis, oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975; Grafikas katedras pedagogs no 1945, vadītājs 1945-1952,1962-1975), Gundega Vaska (1917-2005; Grafikas katedras pedagoģe no 1950, vadītāja 1957-1962), Pāvels Ļubomudrovs (1916-1984; Grafikas katedras pedagogs 1951-1957), Alberts Goltjakovs (1924-2016; Grafikas katedras pedagogs no 1961-1999), plakāta mākslas veidotājs Latvijā Maigonis Osis (1929-1988; Grafikas katedras pedagogs 1960-1988) un gleznotāji Valdis Dišlers (1922-2011), Uga Skulme (1895-1963), Leo Svemps (1897-1975). Jānis Svenčs no LMA 2. kursa specializējās grāmatu ilustrācijā pie Pētera Upīša, veidoja ilustrācijas V. Lāča romānam “Zītaru dzimta”. Mākslinieks absolvēja LMA Grafikas nodaļu 1964. gadā ar diplomdarbu “Ilustrācijas Mihaila Šolohova stāstam “Cilvēka liktenis”, 12 ilustrācijas un vāks linogriezuma tehnikā”. Grāmata – Mihails Šolohovs “Cilvēka liktenis”, tulkojis Valdis Grēviņš, mākslinieks Jānis Svenčs, iznāca izdevniecībā “Liesma” 1965. gadā. Līdzās Jānim Svenčam LMA Grafikas nodaļu pie vadītāja Maigoņa Oša absolvēja topošā grafiķe Inga Kambala (1938-1992) ar diplomdarbu, plakātu sēriju “Jaunība”.
Pēc LMA absolvēšanas no 1964.-1967. gadam Jānis Svenčs kopā ar dzīvesbiedri, gleznotāju Dagmāru Staprēnu darbojās Altaja novada, Barnaulas pilsētā, KPFSR (tag. Krievija), KPFSR Mākslas fonda grafikas darbnīcā un izdevniecībā.
No 1974.-1979. gadam Jānis Svenčs dzīvoja un strādāja Pļaviņu pilsētā un darbojās Daugavpils LMS organizācijā. Daugavpils pašvaldības vadītājs no 1968.-1977. gadam bija mākslas entuziasts Vladislavs Azāns (1928-2006), un viņa pārraudzībā pilsētā būvēja un piešķīra māksliniekiem darbnīcas, veidoja pasūtījumu politiku. Radošās kopas pamats bija 20.gs. 70. gadu LMA absolventi, kursa un studiju biedri, kā tēlnieki – Indulis Folkmanis, Jeļena Volkova (1949-2019), metālmākslinieks Mārtiņš Kupcis (1947-1980; Daugavpils galvenais mākslinieks 1968-1975), gleznotāji – Valda Mežbārde, Mārtiņš Lapiņš, Mārtiņš Zitmanis, Mārcis Stumbris (1942-2014), Kārlis Dobrājs (Daugavpils LMS organizācijas dibināšanas rosinātājs un vadītājs 1975-1977) un Inta Dobrāja (1940-2020), interjeristi – Uģis Auziņš (Daugavpils LMS organizācijas priekšsēdētājs 1977, Daugavpils galvenais mākslinieks, 1975), Ausma Auziņa, Mārīte Kluša u.c.
Jānis Svenčs darbojies izdevniecībā “Liesma” (1970-1973) kā mākslinieciskais redaktors, izdevniecībā “Avots” (1980-1983), no 1983. gada – Galvenajā enciklopēdiju redakcijā un no 1992. gada strādājis Latgales Kultūras centra izdevniecībā, Rēzeknē. 1970. gadā mākslinieks saņēma izdevniecības “Liesma” diplomu par mākslinieciskā redaktora darbu pie izdevuma – J.Rainis “Krauklītis”, mākslinieks Gunārs Krollis (1971, “Liesma”).
Jānis Svenčs noformējis izdevumus “Dzejas dienas – l971” (1971, sast. Imants Ziedonis (1933-2013), “Liesma”), Jurijs Воrevs (1925-2019) “Estētika” (1972, “Liesma”), Rūta Venta “Slāņojums” (1973, “Liesma”), Emilis Melngailis (1874-1954) “Raksti” (1974, sastādītāja Silvija Stumbre (1925-1987), “Liesma”), Regīna Ezera (1930-2002) “Dzilnas sila balāde” (1973, “Liesma”), Ojārs Vācietis (1933-1983) “Gamma” (1976, “Liesma”), Imants Auziņš (1937-2013) “Tālā balss” (1981, “Liesma”), Arturs Heilijs (1920-2004) “Lidosta” (1980, “Liesma”), Katrīna Krišane “Saule miglā” (1990), Aleksis Rubulis (1922-2015) “Ar nāvi uz Tu” (1993, Latgales Kultūras centra izdevniecība, Rēzekne), Tadeušs Puisāns (1922-2006) “Vēstures mozaīka” (1997, Latgales Kultūras centra izdevniecība), Alberts Spoģis “Gaismas brīži” (2004, Latgales Kultūras centra izdevums), Jānis Svenčs “Dienas pie Daugavas” (2015, Latgales Kultūras centra izdevniecība), Jānis Svenčs “Gadu ritumā” (2019, Latgales Kultūras centra izdevniecība) u.c.
Jānis Svenčs izstādēs piedalījās no 1964. gada, sākotnēji ar darbiem linogriezuma tehnikā, pirmās izstādes bija – “Sociālistiskā Sibīrija” (1964, Novosibirska, Krievija), ceļojošā “Sibīrijas mākslinieki” (1965), 14. Barnaulas novada mākslas izstāde (1966, Barnaula, Krievija), 1. Barnaulas novada jauno mākslinieku izstāde (1966, Barnaula, Krievija), PSRS jauno mākslinieku izstāde (1966, Maskava, Krievija), “Padomju Krievija. LOSR-50” (1967, Maskava, Krievija). Latvijā Jānis Svenčs izstādēs piedalījās no 1968. gada. Mākslinieka darbi bija eksponēti izstādēs: Republikāniskā Tēlotājas mākslas izstāde “VĻKJS-50” (1968, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikāniskā Tēlotājas mākslas izstāde “Padomju varai Latvijā-50” (1969, LNMM), 2. Daugavpils mākslinieku izstāde (1973, Daugavpils), 6. Daugavpils mākslinieku izstāde (1977, Daugavpils), “Dzimtenes sardzē” (1978, bij. Valsts mākslas muzejs, LNMM), “No kongresa līdz kongresam” (1981, Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs, kopā ar Dzidru Ezergaili (1926-2013), Kārli Cīruli (1925-1994), Lolitu Zikmani, Zigurdu Zuzi (1929-2003), Daini Rožkalnu (1928-2018), Valentīnu Ozoliņu (1927-2024) un Arturu Ņikitinu (1936-2022)).
Mākslinieks rīkojis personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Jānis Svenčs un Guntars Zvaigzne gleznas” (1986, Štučkas kultūras nams), “Latviešu sarkanie strēlnieki” (1987, Pļaviņu kultūras nams) u.c.
1978. gadā Daugavpils pionieru nama atjaunošanā piedalījās mākslinieki Kārlis Dobrājs, Valda Mežbārde, savukārt, Dagmāra Staprēna un Jānis Svenčs apgleznoja pasaku istabu (eļļas uz apmetuma tehnikā, tag. Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”). Mākslinieks saņēmis bronzas godalgu PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādē 1969. gadā par darbu ciklu “Latviešu sarkanie strēlnieki” litogrāfijas tehnikā.
Jānis Svenčs publicēja dzejoļus no 1968. gada žurnālā “Liesma”, “Zvaigzne”, veidojis dzejoļu krājumu Jānis Svenčs “Dienas pie Daugavas” (2015, Latgales Kultūras centra izdevniecība Rēzeknē).
Jānis Svenčs bija uzņemts KPFSR Mākslinieku savienības (MS) biedra kandidāta statusā 1964. gadā. KPFSR MS Altaja nodaļas biedrs bija no 1967. gada ar tās valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Semjona Černova (1924-1988) parakstītu lēmumu. Jāņa Svenča pārcelšanu uz Latvijas MS akceptēja KPFSR MS Altaja nodaļas valdes locekļi: grafiķis Jurijs Kabanovs (1938-2019), tēlnieks Vladimirs Dobrovoļskis (1929-2002), gleznotājs Mihails Budkejevs (1922-2019), Semjons Černovs 1968. gadā. Jānis Svenčs uzņemts LMS 1968. gadā ar LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. 1980. gadā ar LMS valdes priekšsēdētāja p.i., gleznotājas Džemmas Skulmes parakstītu lēmumu Jānis Svenčs un Dagmāra Staprāne pārcelti no Daugavpils LMS nodaļas uz Rīgas LMS nodaļu.
Jāņa Svenča darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā “Braki”, Baltinavas novada muzejā, Antona Rupaiņa muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Skrindu dzimtas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Jānis Svenčs “Darbnīcā”, 1977, audekls, eļļa, 92×92 cm, LMS muzejs