Māra Genere (Kārkliņa) dzimusi radošā ģimenē. Tēvs – tēlnieks Hermanis Kārkliņš un māte-keramiķe Velta Kārkliņa. Hermanis Kārkliņš bija latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona skolnieks LMA, LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” akmeņkalis, piedalījies nozīmīgo pieminekļu tapšanā Latvijā kopš 1938.gada kopā ar Romualdu Griņeviču, Jāzepu Kurpnieku (1913-1986), Ernestu Golovenko, Dmitriju Golovčenko, Ivanu Golovenko, Maksimu Ņikonovu, Heinrihu Ozoliņu (1896-?) u.c.
Māra Genere kopš 1958.-1962.gadam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV; tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija keramiķes Milda Brutāne (1903-1979; RLMV pedagoģe, Keramikas nodaļas vadītāja 1942-1965), Rita Einberga (1921-1979; RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1948-1971), Irēna Megne (1921-2006; RLMV pedagoģe 1957-1967), Ausma Žūriņa (RLMV Keramikas nodaļas pedagoģe 1954-1989), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), keramiķis un tekstilmākslinieks Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948-1961) u.c. Līdzās Mārai Generei RLMV Keramikas nodaļu beidza Solvita Zāle ar darbu “Ziedu trauks”, Anita Mīlbreta (Jukeviča) u.c.
Eduards Geners pēc Liepājas Lietiškās mākslas vidusskolas un Māra Genere pēc Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas beigšanas bija norīkoti bij. Jelgavas daudznozaru rūpniecības kombināta māla trauku cehā un kopā darbojās pie jaunas formas limonādes servīzes un dekoratīvo vāžu izgatavošanas (1962).
Māra Genere turpināja izglītību (1963-1968) LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) pie pasniedzējiem: LMA profesora, Latvijas profesionālās keramikas pamatlicēja Rūdolfa Pelšes (1880-1942) darbnīcas audzēkņa, keramiķa Georga Kruglova (1905-1984; LMA prorektors 1944-1945, 1947-1967, Keramikas nodaļas / apakšnozares vadītājs 1944-1974), keramiķes Sarmītes Ozoliņas (1929-1994; LMA Keramikas apakšnozares pedagoģe 1958-1994), Margitas Melnalksnes (1909-1989; LMA Keramikas nodaļas asistente 1945-1949, pedagoģe 1949-1965), Ritas Einbergas (1924-1979; LMA Keramikas nodaļas porcelāna apgleznošanas pedagoģe), Staņislavs Lazdovskis (1912-2004; LMA Keramikas mācību meistars, tēlnieks modelētājs kopš 1947- ?) gleznotāja Leo Svempa (1897-1975; Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas glezniecības pedagogs 1954-? , LMA rektors 1961-1975), tēlnieka Emīla Meldera (1889-1979; LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas pedagogs 1940-1941, 1944-1979), Kārļa Jansona (1896-1986; LMA pedagogs 1937-1972, Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas veidošanas un anatomijas pedagogs) u.c. Darbu realizācijā palīdzēja LMA Keramikas mācību meistars, tēlnieks modelētājs Staņislavs Lazdovskis un kurinātājs Vasilijs, abi bija RPF darbinieki, kuri pārzināja malkas krāsns keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju u.c. Māra Genere LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari 1968. gadā ar diplomdarbu “Dekoratīvs panno “Latviešu tautas dziesma””, fajansa flīžu virsglazūras apgleznojums, vadītājs Georgs Kruglovs. Līdzās Mārai Generei LMA Keramikas apakšnozari pie Georga Kruglova absolvēja Māra Linkaite (1945-2016) ar darbu ”Dekoratīvā keramika” (šamots, māls), Sarmīte Munde ar darbu “Sienas noformējums mednieku atpūtas mājas interjeram”, Solvita Zāle – “Porcelāna kafijas servīze”, Edīte Zvagule (1937-2022) -“Dekoratīva šamota figūra apstādījumiem”, pie Sarmītes Ozoliņas LMA Keramikas apakšnozari absolvēja Māra Ranka (Ruņģe) ar darbu “Dekoratīva dārza keramika” šamota materiālā. LMA Grafikas nodaļu pie Artura Apiņa absolvēja nākamais keramiķis Māris Ozoliņš (1943- 2013) ar ofortu “Nākotnes vārdā”.
Studējot LMA Māra Genere ar dzīvesbiedru, keramiķi Eduardu Generi (1940-2020) izgatavoja etnogrāfiska rakstura formas ornamentētus galda traukus alus bāram “Sēnīte” (Rīgas melnajam balzamam, gan pelēkajiem zirņiem, gan garšvielām-krūkas, kausi, bļodas, māls, glazūra). Restorāns un bārs atradās bij. Rīgas rajona patērētāju biedrību savienības ēkā bij. Rīgas – Pleskavas šosejas 38. km (projektēšanas institūts “Centrsojuzprojekt”, arhitekts Linards Skuja (1935-2019), inž. Andris Bite (1920-2002)). LPSR Mākslas fonda (MF) kombināts “Māksla” veica ēdināšanas uzņēmuma “Sēnīte” noformēšanas darbus eksterjeram – fasādes sienas dekors Kurta Fridrihsona (apmetums, 1911-1991) mets, interjeru, gaismas un stikla objekti (lietais stikls , Arnolds Vilbergs (1934-2020)); sienas dekors, kaltie svečturi, gaismas lukturi un kamīns ar piederumiem (tērauds, kalums, Laimonis Kivlenieks (1936-1995), Gunārs Zāģeris (1932-2006), Juris Indriksons, Džems Bodnieks jun.) u.c. Vēlāk ar Eduardu Generi un sadarbībā ar MF kombinātiem veidoja ārtelpas dekoratīvu kompozīciju “Veltījums” (šamots, sāļi, Novokuzņeckas metalurģiskais kombināta profilaktorijs, Krievija, 1984), dekoratīvu kompozīciju “Latgale” (šamots, glazūra, bij. Daugavpils gaļas kombināta ēdnīcas interjers, 1989) u.c.
20.gs. 80.gados pēc autoru un LMS iniciatīvas Jūrmalas pilsētvidē ar pilsētas arhitekta Leonīda Alkšņa, galvenās mākslinieces Līvijas Pavlovskas atbalstu tika izvietoti šamota vides objekti. Lielākoties tie bija tapuši PSRS Mākslas fonda (MF) T.Zaļkalna Jaunrades namā Dzintaros, Jūrmalā, kur keramikas darbnīcas vadītāja, konsultante un tehnoloģe no 1968.-1981. gadam bija keramiķe Edīte Zvagule (1937-2022). Jūrmalā pie bij. sanatorijas “Jaunķemeri” (tag. “Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri”) atradās keramiķes Edītes Zvagules veidotie dekoratīvie šamota kubi, pie bij. viesnīcas “Jūrmala” izvietota Māras un Eduarda Generu trīs daļu kompozīcija (tag. “Hotel Jūrmala SPA”, šamots, glazūra), Andreja Ķiģeļa kompozīcija bija pie bij. sanatorijas “Baltija”.
Pēc LMA absolvēšanas nozīmīgs Māras Generes daiļrades posms kopš 1969.-1973.gadam saistīts ar darbu bij. Rīgas Porcelāna fabrikas (RPF) Mākslinieciskajā laboratorijā Lēdurgas ielā 3, Rīgā. Fabrikas galvenais mākslinieks tolaik bija Ēriks Ellers (1924-1994) un mākslinieciskās laboratorijas vadītājs Jevgenijs Prozors, tehniskās kontroles nodaļas vadītāja I. Āboliņa, un tajā darbojās mākslinieki: Zinaīda Ulste (1928-2005), Beatrise Kārkliņa, Levons Agadžanjans (1940-1999), Latvīte Medniece (1924-2018), Maija Zagrebajeva (1929-2010) , Ilga Dreiblate, Ilona Priedkalne (1933-2012), Regīna Karkunova, Aina Mellupe (1925-1994), Ilga Vanaga (1928-2013), Taisija Poliukeviča, Sarmīte Munde u.c. Mākslinieciskās laboratorijas vadītājas bija arī keramiķes Vera Fjodorova, Elizabete Gegello (1904-1999).
Māras Genere darbojoties RPF veidoja zīmējumu metus ar kāzu tematiku tējas servīzei “Rīga” (1970, formas autors Levons Agadžaņans), vāzes rotājumi ar latviešu folkloras un etnogrāfijas motīviem, kurus mākslinieciskā padome pieņēmusi ar izcilu vērtējumu. Māksliniece izstrādāja šķīvju apgleznojumus – “Trīs jaunas māsas”, “Tautiešam apsolīju raibus cimdus vakarā” (porcelāns, formēts, virsglazūras apgleznojums,1969), izgatavoja apgleznojuma metu RPF servīzei: kanna – 19xØ12cm, tasīte – 5xØ9 cm, apakštasīte Ø14 cm, krējuma trauks h-10 cm, cepumu trauks Ø20 cm, cukurtrauks h-10 cm (liets porcelāns, dekols, zeltījums, 1970), bērnu trauku komplekts (forma Taisija Poluikeviča 1964, liets porcelāns, dekols, zeltījums, 1969), trauku komplekts „ABC”, forma Taisija Poluikeviča un Levons Agadžaņans, liets porcelāns, dekols, zeltījums, 1968), kafijas servīze “Vasara” (forma Taisija Poluikeviča, liets porcelāns, virsglazūras krāsas klājums, zeltījums, 1969) u.c. Māras Generes grafisko kompozīciju modernisma stilistiskie risinājumi un aplikatīvie rotājumi bija piemēroti 20.gs. 60-70. gados aktuālai zīdspiedes dekolu tehnoloģijai, ko porcelāna rūpnīcā ieviesa Elmārs Kalniņš. Mākslinieces izstrādātos zīmētos dekolus izmantoja masveida RPF produkcijas tirāžai, trauku formu autori bija Taisija Poluikeviča un Levons Agadžaņans.
Māra Genere izstādēs piedalījās kopš 1963.gada, vēlāk apgleznotus šķīvjus eksponēja 7.Republikas jauno mākslinieku darbu izstādē (bij. LPSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejs, 1970), Republikas dekoratīvi lietišķās mākslas skate (bij. Jūrmalas izstāžu zāle, Dzintaros, 1980), 7. Republikāniskā dārza keramikas izstādē (bij. LPSR Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzs, Siguldā, 1981, piedalījās Valentīna Aksjonova, Dace Grīnberga, Imants Klīdzējs, Dace Pētersone (1944-2021), Maruta Zeberiņa, Skaidrīte Cihovska, Andrejs Ķiģelis, Silvija Šmidkena, Leons Lukšo (1930-1984) u.c.). Māra Genere pievērsās arī lielizmēra šamota objektu veidošanai ar Eduardu Generi, piemēram “Trijatā” (šamots,1987, LMS muzejs).
Māra Genere un Eduards Geners veidoja kopizstādes – (bij. LPSR Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzs, Sigulda, 1992), vēlāk “Māras Generes un Eduarda Genera keramika” (LMS salons “Māksla”, 1995, vad. Maiga Rozenberga), “Kā dziesmā” (Rīgas Porcelāna muzejs, 2019, kuratore Ieva Nagliņa).
Māra Genere ir LMS biedre kopš 1973.gada un uzņemta LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera parakstītu lēmumu kopā ar lietišķās mākslas māksliniekiem: Jāni Dimzu-Dimmi (1937-2020), Ritu Eglīti, Māru Generi, Juri Gustsonu, Helgu Melnbārdi-Krisbergu (1944-2022), Ingeborgu Pamovsku, Ingridu Preisu, Egilu Rozenbergu, Zigfrīdu Rozenbergu, lldu Sīlis, Paulu Spridzānu un Jordisu Vilsoni.
Māra Genere daiļradē apliecināja spēju darboties keramikas materiālos: porcelānā, mālā, šamotā, aktīva arī šobrīd un tā norisinās sadarbībā ar meitu Ievu Zvejnieci.
Mākslinieces darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā un citos muzejos un privātkolekcijās.
Attēlā: Māra Genere un Eduards Geners, grupa “Bļodiņas ar ornamentiem”, 5 vienības- 1.-13xØ37cm, 2.-13xØ36 cm, 3.-12xØ31cm, 4.-11xØ29cm, 5.-11xØ27cm; māls, angoba, 1987, LMS muzejs