Jānis Aivars Karlovs kopš 20.gs. 60.gadu beigām Latvijas tēlniecībā iedibināja jaunu plastiskās formveides paradigmu. Mākslinieks savā daiļradē turpina modernisma stilistikas profesionālās tradīcijas, sakņotas stingrā kompozīcijas uzbūvē, formas un radošās domas tīrībā. Autors kā pedagogs to iekļāva paša izstrādātajā modernisma pasniegšanas metodē. Modernisma formveides tēlniecības apguve tolaik bija iespējama pašdarbniekiem VEF Kultūras pils tēlniecības studijā “Doma” (1967-2009) un profesionāli Radošā nama “Dzintari” (bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams “Dzintari”) Mazās formas tēlniecības grupu darbā (1969-1992).
Jānis Aivars Karlovs no 1947.-1953. gadam mācījās Suntažu vidusskolā un Rīgas 3. pamatskolā. 1953. gadā iestājās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas / Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma). Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas pedagogi bija: gleznotājs Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), tēlnieki Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Leons Tomašickis (1904-1996; RLMV pedagogs 1953-1967, 1974-1977), Ella Leimane (1910-2004; RLMV pedagoģe 1948-1965), gleznotāji Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945-1977), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), arhitekte Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), metālmākslinieki Džems Bodnieks (1910-1987; RLMV pedagogs 1942-1944, 1946-1951), Jānis Alfrēds Zibens (1909-1967; RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes pedagogs 1944-1955), Raimonds Kazmers (RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes pedagogs) u.c. Būtisks ieguldījums Jāņa Aivara Karlova radošajā izglītībā RLMV un modernisma izpratnes veicināšanā bija Martai Staņai.
Līdzās mācībām RLMV Jānis Aivars Karlovs apmeklēja LPSR Arodbiedrību Centrālās padomes Kultūras nama tēlniecības studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”) pie vadītāja, tēlnieka Harija Fišera (1918-1989). Studijas audzēkņi tolaik bija tēlnieki pašdarbnieki Bērtulis Buls (1923-2005), Aleksandra Sakša-Fišere u.c.
Jānis Aivars Karlovs beidza RLMV Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļu 1958. gadā un viņam līdzās beidza J. Vilkārsis, Z. Dūdums, kuram diplomdarbā bija iecere veidot strūklaku Komunāru laukumam (tag. Esplanāde, Rīgā) u.c.
No 1958.-1964. gadam Jānis Aivars Karlovs studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi tolaik bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1937-1972, vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Igors Vasiļjevs (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997) u.c. 1961. gadā vasaras praksē pie Kārļa Jansona Cēsīs, “Siļķēs” Jānis Aivars Karlovs apguva akmens kalšanu un trešajā kursā granītā veidoja Emīla Dārziņa portretu.
Mākslinieks LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja 1964. gadā ar darbu “Linards Laicens” bij. LPSR Revolūcijas muzejam, vadītājs Emīls Melderis. Līdzās Jānim Aivaram Karlovam LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Emīla Meldera absolvēja Arvīds Drīzulis (1934-2019; RLMV, LMA Rūpnieciskās mākslas katedras un plastiskās anatomijas ilggadējs pedagogs) ar darbu figurālu kompozīciju “Raža”, Zigrīda Džoana Rapa (1936-2024) ar diplomdarbu “Bertas Rūmnieces portrets”.
Pēc LMA absolvēšanas 1964. gadā Jānis Aivars Karlovs kopā ar māksliniekiem, LMA studentiem Maiju Kalksoni un Olafu Muižnieku Celtnieku vienības sastāvā darbojās Ruzajevkas ciemā, Kokčetavas apgabalā, Kazahstanā, veidoja cilni ēku ugunsmūrī un pieminekli laukumā.
Tēlnieks piedalījies pieminekļu konkursos kopš 1967. gada, t.sk. konkursos: pieminekļa Latviešu sarkanajiem strēlniekiem izveidē, Rīgā (kopā ar Vilni Raudzepu, arhitektiem Jāni Purgali un Viktoru Rimšu, 3.prēmija), Bulduru Brāļu kapu Memoriālā ansambļa konkursā (1967, Jānis Aivars Karlovs, arhitekti Kārlis Alksnis, Aleksandrs Voļatovskis (1937-2011)), Alūksnes Brāļu kapu memoriāla konkursā (trešā prēmija tēlnieka Jāņa Aivara Karlova un ainavu arhitekta Alfona Ķišķa (1910-1994) projektam ar devīzi “56930”, 1972), konkursā “Piemineklis komunistiskā terora upuriem” (1994, par projektu ar devīzi “Karavīru kalns” kopā ar arhitektu Kārli Alksni, 1.prēmija), metu konkursā par akmens strūklakas izveidi Jelgavā (2010) u.c.
Jānis Aivars Karlovs ir veidojis darbus pilsētvidē un ainavā: Kaparāmura Brāļu kapos (1968, atjaunošana, Kaparāmuri, Tīnūžu pagasts, Ogres novads), “Dzīvības šūpulis” (1970, tufs, 2,2×2,2×2 m, Erevāna, Armēnija), piemiņas akmeni Teodoram Nettem (1972, arhitekts Kārlis Alksnis, granīts, pie Ikšķiles stacijas, tapa sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla”), Bulduru Brāļu kapu Memoriāla ansambli (1967-1978, arhitekti Kārlis Alksnis, Aleksandrs Voļatovskis, šūnakmens, h-3,3 m, tapa sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla”), dekoratīvo skulptūru “Loka šāvējs” (1981, arhitekts Aivars Bērziņš (1936-2016), kapara kalums, h-5,5 m, Rīgas TEC II, tapis sadarbībā ar LPSR MF kombinātu “Māksla”). Mākslinieks veidojis pieminekli Otrā pasaules kara notikumiem (1981, tēlnieks Jānis Aivars Karlovs, arhitekts Kārlis Alksnis, šūnakmens, granīts, h-2 m, Glāznieki, Suntažu pagasts, Ogres novads, tapis sadarbībā ar LPSR MF kombinātu “Māksla”), piemiņas akmeni Ikšķiles 800 gadiem (1985, arhitekts Kārlis Alksnis, granīts), piemiņas akmeni “Atmodai” (1988, granīts), “Austras koks” – piemineklis Andrejam Pumpuram un eposa “Lačplēsis” 100. gadadienai (1988-1991, arhitekte Ingūna Rībena, bronza h-0,8 m, travertīns h-5,5 m, Birzgales pagasts, Ogres novads, tapa sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla”), pieminekli “Svešumā dzītajiem 1941-1949” (1992, arhitekts Ēriks Cērpiņš, slīpēts granīts, h-2 m, Suntaži), kapa pieminekli tēlniecei Lea Dāvidovai-Medenei “Gaismas ceļš” (1997, Saldus, Čāpātāju kapi), altāri Sv. Meinarda salā (1999, granīts, Ikšķile), Ogres Sv.Meinarda baznīcas dārza altāri (2001, granīts, Ikšķile), “Varoņu altāris” (2005, granīts, veltījums latviešu strēlnieku 1917. gada cīņu piemiņai, Tīnūži, Tīnūžu pagasts, Ogres novads), pieminekli “Ēna” pie “Baltajiem krustiem” (2006, arhitekti Marta Daugaviete, Tatjana Kotoviča, Laimonis Šmits, granīts, h-5 m, Rīgas Meža kapi), pieminekli komunistiskā terora upuriem “Bārenīte” (2006, arhitekts Kārlis Alksnis, granīts, h-2,2 m, Pils laukums, Rīga), skulptūru – strūklaku “Trīsvienība” (2010, granīts, h-1,7 m Jelgava), “Baltā Cielava” (2013, granīts, 2,1 m, Ogre) u.c.
Jānis Aivars Karlovs piedalās izstādēs kopš 1967. gada, pirmās izstādes – bij. Rīgas Skulptūru dārza ekspozīcija (1967) un 8. Republikāniskā Jauno mākslinieku izstāde (1968). Tēlnieks piedalījies izstādēs: 9. Republikāniskajā Jauno mākslinieku izstādē (1972), “Dekoratīvās tēlniecības izstāde” (1973, Mākslinieku nams), “Cilvēks un daba” (1982, bij. kolhoza “Ezerciems” konkursa izstāde, pirmo prēmiju piešķīra Jānim Aivaram Karlovam par skulptūru “Cilts”, medaļas saņēma Indulis Ranka (1934-2017) par skulptūru “Ai, zaļā līdaciņa”, Aivars Gulbis (1933-2024) par “Jūras balsi” un Ojārs Breģis (1942-2022) par skulptūru “Mums vienas asinis”, Inciems, Siguldas novads) u.c. Jāatzīmē, ka Jānis Aivars Karlovs 20.gs. 70.-90. gados iekārtoja nozīmīgu izstāžu tēlniecības ekspozīcijas un radīja tēlniecības eksponēšanas kultūru un metodi.
Mākslinieks rīkojis personālizstādes “Jāņa Karlova skulptūru izstāde” (1984, bij. Siguldas novadpētniecības un vēstures muzejs, tag. Turaidas muzejrezervāts), “Nepakļaušanās” (2022, LNMM) u.c. 1969. gadā tika rīkota izstāde “Aivara Gulbja, Jāņa Karlova, Jura Mauriņa skulptūru izstāde” (Mākslinieku nams), kas ieguva toreizējā LMS valdes sekretāra, tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) u.c. mākslinieku, mākslas funkcionāru nosodījumu un netika atklāta, jo mākslinieku sniegums bija drosmīgs gan formveidē, gan tēlu izteiksmībā. Kā novitāte šajā ekspozīcijā tika uztverta Jāņa Karlova pretestības gara pilnais darbs “Jūgā” (1963-1969, patinēts ģipsis, 179x160x90 cm) un Aivara Gulbja kinētiskajai mākslai tuvinātā, iespaidīgā, trīs figūru kompozīcija “Perpetuum mobile” (1960-1969, sārti patinēts ģipsis).
1967. gadā Jānis Aivars Karlovs uzsāka darbu pedagoģijā kā VEF Kultūras pils (tag. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studija “Doma”) Tautas tēlniecības studijas vadītājs. Jānis Aivars Karlovs kļuva par studijas vadītāju, nomainot tās dibinātāju, tēlnieku Hariju Fišeru.
20.gs. 70.-90. gados studijas “Doma” darbība bija modernisma formveides ziņā alternatīva LMA konservatīvajai domāšanai. Studijā “Doma” darbojās Aija Dauvarte, Maija Aldersone, Pēteris Mellis, Vilis Ansavs, Kārlis Seisums, Valentīns Enders (1945-2014) u.c., kas studijā pilnveidoja veidošanas prasmju konstruktīvo valodu. Studijas tēlnieki koka materiālā veidoja lielizmēra eposa “Lāčplēsis” tēlus: Kangaru, Lielvārdi, Spīdalu, Laimdotu, Lāčplēsi, Melno bruņinieku. Studijas audzēkņi bijuši arī Latvijas tēlnieki: Laimdota Griķe, Pauls Jaunzems, Genādijs Stepanovs, Ausma Neretniece (1959-2006), Igors Dobičins u.c. Jānis Aivars Karlovs studiju vadīja līdz 2009.gadam.
2008. gadā, novērtējot Jāņa Aivara Karlova devumu Latvijas tēlniecībā un kultūrā, māksliniekam tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira. 1982. gadā tēlnieks tika apbalvots ar LMS “Mākslas dienu” medaļu.
Ar autora daiļradi iespējams iepazīties Rutas Čaupovas monogrāfijā “Jānis Aivars Karlovs. Nepakļaušanās un uzbūves spēks tēlniecībā” (2022, “Neputns”). 2006. gadā Jānim Aivaram Karlovam tika piešķirta VKKF mūža stipendija.
Jānis Aivars Karlovs ir LMS biedrs kopš 1973. gada un tika uzņemts ar tēlnieku Lea Dāvidovas-Medenes, Emīla Meldera, Gaidas Grundbergas (1928-2021) rekomendācijām, VEF Kultūras pils direktora Nikolaja Kardašova (1922-1997) parakstītu raksturojumu, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 2/38. Pēc LMA absolvēšanas Jānis Aivars Karlovs LMS Tēlniecības sekcijā bija atbildīgs par darbu ar jaunajiem māksliniekiem. No 1969. gada mākslinieks piedalījās bij. T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades nama “Dzintari” Mazās formas tēlniecības grupu darbā. Jānis Aivars Karlovs bija iecelts arī LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisijā (1984).
Tēlnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Jānis Aivars Karlovs “Sargātājs”, granīts, 86x61x59 cm, 1988, LMS muzejs