Jānis Anmanis no 1950. gada mācījās Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1.ģimnāzija), un jau piektajā klasē viņa sacerētie stāsti tika publicēti laikrakstā “Pionieris”. Pēc septītās klases beigšanas 1959. gadā Jānis Anmanis iestājās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pedagogi tolaik bija: direktori – grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), Elza Stalaža (JRRMV direktore 1961-1979), gleznotāji – Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs 1946-?), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946-?), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Jānis Zemītis (1940-2008; JRRMV pedagogs 1965-1981), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Pēteris Postažs (JRRMV pedagogs 1965-1971), kā arī Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c. Jānis Anmanis JRRMV beidza 1963. gadā, un viņam līdzās absolvēja nākamie mākslinieki: interjera mākslinieks Uģis Auziņš, grafiķes Maija Dragūne, Kira Voitkāne (Liede), Aina Lubgāne (1944-2008), tekstilmāksliniece Sarma Eglīte, medaļu mākslinieks Mārtiņš Kupcis (1945-1980), gleznotāji Imants Melderis (1944-2001), Valdis Opmanis (1944-2018), Egils Skuja, arhitekts Juris Enriko Soroko u.c.
1964. gadā Jānis Anmanis uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnodaļa), kurā pasniedzēji bija tēlnieki, kas bija nolēmuši veidot no akadēmisma atšķirīgu un laikmetam atbilstošu formveidi – Tālivaldis Gaumigs (1930-2016; LMA Rūpn.m.katedras pedagogs 1964-2016), Arvīds Drīzulis (1934-2019; LMA Rūpn.m.katedras pedagogs 1965-2019), arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020; LMA Rūpn.m.katedras pedagogs 1970-1986), grafiķis Aleksandrs Dembo (1931-1999; LMA Rūpn.m.katedras pedagogs 1964-1987) u.c. Studējot LMA 2. kursā, Jānis Anmanis kopā ar studiju biedru Laimoni Kivlenieku izveidoja vasaras praksi – Salacgrīvas vasaras “zīmēšanas skolu” bērniem (1966).
Jānis Anmanis 1969. gadā absolvēja LMA Rūpnieciskās mākslas katedru ar diplomdarbu “Sienas gleznojums LMA ēdnīcai” vai “Kafejnīca – šautuve”, vadītājs Aleksandrs Dembo. Līdzās Jānim Anmanim LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu pie vadītāja Aleksandra Dembo absolvēja Laimonis Kivlenieks (1936-1995), Juris Indriksons, Anatolijs Vasiļjevs (1939-2017), savukārt, pie vadītāja Ivara Bumbiera absolvēja Gunārs Glūdiņš (1939-2020) ar darbu “Sacīkšu motocikla ārējais veidols”. LMA Mākslinieciskās konstruēšanas trīsgadīgos kursus beidza dizainers Teofils Dreimanis (1917-2011) u.c.
Vēl studējot LMA un pēc absolvēšanas, no 1969.-1970. gadam Jānis Anmanis darbojās “Rīgas kinostudijā” un bija galvenā mākslinieka asistents spēlfilmai “Stari stiklā” (1969, rež. Imants Krenbergs (1930-2005), mākslinieks Uldis Pauzers (1933-1982), scenārijs Lija Brīdaka (1932-2022), komponists Romualds Kalsons, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa) un spēlfilmai “Šauj manā vietā” (rež. Jānis Streičs, māksliniece Ināra Antone, mūzikas autors Ģederts Ramans (1927-1999), kostīmu mākslinieki Natālija Šaporina (1915-2003), Jānis Laimonis Matīss (1917-1971).
Jānis Anmanis bija scenogrāfs un kostīmu mākslinieks bij. J.Raiņa akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris) uzvedumiem: Augusta Gailīša komēdijai “Tomass Nipernadijs” (1970, dekorāciju mets), Leonīda Rahmanova lugas iestudējumā “Nemierīgais vecums” (1971, režisore Irmgarde Mitrēvice (1909-1994)).
No 1976. gada Jānis Anmanis turpināja neformālās izglītības pedagoģisko praksi, kuru aizsāka LMA ar vasaras “zīmēšanas skolu”, un kā pedagogs piedalījās LPSR Izglītības ministrijas rīkotajās tēlotājas mākslas olimpiāžu nometnēs kopā ar keramiķi Māru Linkaiti (1945-2016). 2007. gadā Jānis Anmanis izveidoja Latvijas jauno talantu meistarklasi glezniecībā, 2008. gadā nodibināja Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu. 2013. gadā māksliniekam tika piešķirta Margaritas Stārastes medaļa.
Jānis Anmanis izstādēs piedalās kopš 1966. gada, pirmās izstādes – 6. jauno mākslinieku darbu izstāde (1966, Mākslinieku nams, piedalījās: Māra Kažociņa (1936-1992), Iraida Zariņa (1939-1967), Silvija Šmidkena, Valentīna Zeile, Indulis Ranka (1934-2017), Andris Merkmanis (1943-2006), Guntis Strupulis (1933-1974), Rūsiņš Rozīte (1943-1978), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Aivars Gulbis), izstāde “Sports mākslā” (1966, bij. LPSR Valsts Mākslas muzejs, LNMM), Republikas 6. akvareļu glezniecības izstāde (1969, bij. LPSR Valsts mākslas muzejs, LNMM, iekārtoja Jānis Anmanis, Antons Megnis (1907-1982)) u.c. No 1973. gada Jāņa Anmaņa darbi tika iekļauti PSRS Mākslas fonda Mākslas eksporta salona kolekcijās, kas tika paredzētas realizācijai izstādēs ārzemēs.
Jānis Anmanis rīkojis personālizstādes: “Jānis Anmanis gleznas” (1970, bij. Jūrmalas Vēstures un mākslas muzeja filiāle, Majori), “Gleznotājs Jānis Anmanis. Darbu izstāde” (1972, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM), “Jānis Anmanis. Gleznu izstāde” (1980, 1984, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM, katalogi), “Jānis Anmanis” (1987, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, katalogs), “Jānis Anmanis” (1989, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Anmanis 100” (2008, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM ), “Sentiments” (2009, Jūrmalas muzejs), “Ar Dieva zīmi plaukstā” (2018, Jaunmoku pils), “Dievzemīte” (2018, LMS galerija) u.c.
Jānis Anmanis publicējis attēlus un tekstus žurnālā “Zīlīte”. Strādājis grāmatu grafikā, veidojis noformējumu izdevumiem: Arvīda Griguļa dzejoļu krājumam “Sarkanais pīlādžkoks līkst pāri straumei” (“Liesma”, 1975), Ernests Dinsbergs, Mārcis Reinbergs “Rīga jeb ziņge par Rīgu un viņas dzīvi” (“Liesma”, 1975), Rabindranata Tagores “Lirika” (“Liesma”, 1976), Marģera Zariņa “Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata” (“Liesma”, 1973), Andra Vējāna “Uh – cik labi” (“Liesma”, 1978), Oskars Vailds “Uzticīgs draugs” (“Liesma”, 1979) u.c. Mākslinieks ir autors izdevumam “222 haiku par mīlestību, mākslu, zemi, visumu un sievieti” (“Zvaigzne ABC”, 2000) u.c.
Jānis Anmanis ir LMS biedrs kopš 1970. gada, un tika uzņemts ar gleznotāju Oļģerta Jaunarāja (1907-2003), Aleksandra Stankeviča (1932-2015), mākslinieka, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993) rekomendācijām, “Rīgas kinostudijas” direktora vietnieka parakstītu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) izsniegtu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 1/26.
Jānis Anmanis bija ievēlēts un aktīvi darbojās LMS valdē (1972, 1977, 1982), tika nozīmēts LMS dzīvokļu komisijā (1972) un LMS jauno mākslinieku komisijā (1972). Mākslinieks bija nozīmēts tolaik jaundibinātās LPSR LĻKJS CK radošās jaunatnes apvienības padomes tēlotājas mākslas sekcijā (1974), kurā priekšsēdētājs bija tēlnieks Igors Vasiļjevs (1940-1997).
Vēlāk Jānis Anmanis tika iekļauts LPSR Kultūras ministrijas ekspertu komisijā (1977), bija LMS valdes prezidija loceklis (1977, 1982), LMS akvarelistu apakšsekcijas priekšsēdētāja vietnieks un “Mākslas dienu” rīcības komitejas priekšsēdētājs (1977, 1984).
Jānim Anmanim par nozīmīgu sniegumu mākslā un ieguldījumu “Mākslas dienu” rīkošanā piešķirti apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (1998), Taivānas starptautiskais draudzības ordenis (2003), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1986), LPSR KM un Latvijas arodbiedrības centrālās padomes (LACP) Goda raksts (1982, 1983), LĻKJS prēmija Literatūrā, Mākslā, Žurnālistikā, Arhitektūrā (1978), VĻKJS prēmija (1979). Jānis Anmanis apbalvots ar LPSR MP Goda rakstu (1982).
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Jūrmalas muzejā, Bauskas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā, Liepājas muzejā, Ventspils muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Jānis Anmanis “Klusā daba ar tranzistoru”, kartons, eļļa, 68,5×99 cm, 1970, LMS muzejs