Skaidrīte Riņķe studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes (tag. Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultāte) Mākslas zinātnes nodaļā no 1948.-1950. gadam. Mākslas zinātnes nodaļa 1950. gadā tika slēgta un no trešā kursa Skaidrīte Riņķe turpināja mācības fakultātes Žurnālistikas nodaļā, ko absolvēja 1953. gadā.
Pēc studijām LU Skaidrīte Riņķe strādājusi ziņu dienesta iestādē “Latvijas telegrāfa aģentūra” par korespondenti (1953-1955), bijusi literārā līdzstrādniece laikrakstā “Rīgas Balss” (1959-1960) un Rīgas Radiorūpnīcas laikrakstā “Radiotehniķis” (1960-1962), vēlāk strādājusi par atbildīgo sekretāri un redaktori Rīgas Politehniskā institūta (tag. Rīgas Tehniskā universitāte) laikrakstā “Jaunais Inženieris” (1962-1969).
Skaidrīte Riņķe veidojusi publikācijas Latvijas un arī ārzemju preses izdevumos, referātus semināriem un konferencēm, sagatavojusi televīzijas pārraides un radioraidījumus par aktuāliem mākslas notikumiem. Mākslas zinātnieces radošās darbības sfērā ietilpst pētījumi par latviešu glezniecību, lietišķo grafiku, plakātu, latviešu karikatūru.
Skaidrītes Riņķes pirmā publikācija par mākslu bija “Edgars Iltners” 1958. gadā laikrakstā “Padomju Jaunatne” par gleznotāja daiļradi. Publikācijas par vizuālo mākslu un tās aktualitātēm mākslas zinātniece veidojusi vairāk kā 25 laikrakstos un žurnālos, t.sk. “Padomju Jaunatne”, “Cīņa”, “Rīgas Balss”, “Liesma”, “Zvaigzne”, “Literatūra un Māksla”, “Karogs”, “Skola un Ģimene”, “Sestdiena” u.c.
Skaidrīte Riņķe piedalījusies katalogu veidošanā izstādēm, t.sk. Republikas 3. plakātu izstādei (1971) un Republikas 4. plakātu izstādei (1973). Mākslas zinātniece ir teksta autore izdevumam “Lietišķās mākslas kombināts “Māksla”” (redaktore, mākslas zinātniece Renāte Bļodone (1933-2018), “LPSR Mākslas fonds”, 1983). Sagatavojusi plašas publikācijas par latviešu plakāta mākslu, izceļot Georga Smeltera (1942-2014), Gunāra Kirkes (1926-1993), Laimoņa Šēnberga, Jāņa Reinberga, arī Gunāra Zemgala (1934-2018), Ojāra Pētersona, Jura Putrāma, Ivara Mailīša u.c. sniegumu un lietišķo grafiku, almanaham “Latviešu tēlotāja māksla”, laikrakstiem “Diena”, “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, “Dzimtenes Balss”, žurnāliem “Karogs”, “Zvaigzne” u.c.
Skaidrīte Riņķe veidojusi scenāriju dokumentālajai filmai “Dzīves kolorīts” no sērijas “Māksla pieder tautai” (“Telefilma-Rīga”, 1974), ko komentē gleznotājs, profesors Indulis Zariņš (1929-1997). Filmas režisore Skilla Pinne-Rikarde, operators Rodrigo Rikards (1941-2014), veidošanā piedalījās Maruta Jurjāne, Vladimirs Voitinskis, Kārlis Rudzītis, Juris Ābols, Ilze Salmiņa, Ruta Čaupova, Gunta Strautmane, Konstantīns Romanovskis. Skaidrīte Riņķe piedalījās “Telefilma-Rīga” filmu veidošanā par LMS rīkotājām “Mākslas dienām” to tradīcijām un norisi, kā arī veidojusi Latvijas Radio raidījumus: “Meklētājs. Georga Kruglova jaunrade” (1970), “Viesos pie scenogrāfa Pāvila Šenhofa” (1970), “Raidījums par tekstilmākslinieci Ēriku Iltneri” (1971), “Dekors – interjers 71” (1971), “Baltijas republiku plakātu izstāde Viļņā” (1971), “Profesoram Leo Svempam-75” (1972), “Tikšanās ar karikatūristu Imantu Melgaili” (1973), “Jaunas iezīmes karikatūristu darbos” (1973) u.c.
Skaidrīte Riņķe ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada, un tika uzņemta Mākslas zinātnieku sekcijā ar mākslas zinātnieču Rasmas Lāces (1923-2008), Rutas Čaupovas, plakāta mākslinieka Gunāra Kirkes rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. LMS Mākslas zinātnieku sekcijā 1975. gadā uzņēma Ausmu Balcerbuli (1927- 2010), Svetlanu Hajenko (1941-2013) un Skaidrīti Riņķi.
20.gs. 70.-80. gados Skaidrīte Riņķe veikusi nozīmīgu ieguldījumu LMS darbībā. No 1969. gada mākslas zinātniece strādāja LMS par radošo sekciju vadītāju, bija aktīva LMS rīkoto “Mākslas dienu” komisijas locekle. Piedalījusies dažādu mākslas padomju un komisiju darbā, kā arī “Vissavienības konferences “Telpa un mēs”” rīkošanā (1986). Skaidrīte Riņķe darbojusies LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” (MF LMK) kā galvenā māksliniece, nomainot amatā tekstilmākslinieci Anitu Celmu. Skaidrīte Riņķe strādāja MF LMK no 1979.-1982. gadam, vēlāk nododot amatu stikla māksliniecei Ārijai Ēmanei. Mākslas zinātnieces pienākumos ietilpa LMK lietišķās mākslas un monumentālās mākslas padomju sasaukšana, kvalitātes un stilistikas kritēriju apstiprināšana, mākslas salonā realizējamo lietišķās mākslas darbu atlase u.c. Skaidrīte Riņķe sadarbojās ar LMK padomi un bija jāstrādā ar Lietišķās mākslas padomes priekšsēdētāju, metālmākslinieku Arnoldu Naiki (1908-1991), māksliniecēm Irisu Blumati, Martu Krastu, Tēlniecības mākslas padomes priekšsēdētāju, tēlnieci Artu Dumpi, tēlniekiem Kārli Baumani (1916-2011), Zezostru Ķēdi (1936-2000), Tautas mākslas padomes vadītāju, tekstilmākslinieci Ritu Blumbergu (1925-2008) un Aiju Baumani (1943-2019) u.c.
No 1982.-1986. gadam Skaidrīte Riņķe veikusi LMS Mākslas zinātnieku sekcijas locekles pienākumus, veidojusi kontaktus ar Igaunijas un Lietuvas mākslas zinātniekiem. No 1981.-1987. gadam Skaidrīte Riņķe bija LMS sabiedriskās redkolēģijas sekretāre, un ar mākslas zinātnieces līdzdalību tika sagatavoti izdošanai un publicēti daudzi izdevumu manuskripti, viņa attīstīja aktīvu sadarbību starp mākslas zinātniekiem un redakcijām. Par ieguldījumu LMS darbā vairākkārt saņēmusi LPSR Mākslinieku savienības un LPSR Mākslas fonda pateicības un Goda rakstus.
20.gs. 90. gados Skaidrīte Riņķe darbojusies Dundagas pils atdzimšanas fondā kā mākslas lietu direktore.
