27. martā Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sveic jubilejā tēlnieku Zigmundu Bieli!

Zigmunds Bielis strādā portreta, mazās formas un memoriālajā tēlniecībā, sākotnēji modernismā, vēlāk postmodernisma stilistikā. Tēlnieks ir iecienījis un radošajam darbam izmanto dažādus materiālus – bronzu, arī koku, granītu, metālu, betonu, ledu un citus materiālus. “Par savas darbības galveno mērķi uzskatu cilvēka ķermeņa skaistuma reabilitāciju mākslā,” ir tēlnieka radošais moto.

Zigmunds Bielis no 1961.-1969. gadam mācījās Rīgas 55.vidusskolā (tag. Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola), kur pedagogs bija Genehs Špungins (direktors no 1960-1972). Pēc astotās klases beigšanas, no 1969. gada Zigmunds Bielis mācības turpināja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Koka mākslinieciskās apdares nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina programma). RLMV pedagogi tolaik bija: scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), arhitekti – Ivars Bumbiers (1932-2020; RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1977), tekstilmākslinieks, arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), Ojārs Treigūts (1922-1998; RLMV pedagogs), arhitekts, keramiķis Pēteris Martinsons (1931-2013; RLMV pedagogs 1962-1971), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV kompozīcijas pedagogs 1966-1990), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; RLMV pedagogs 1968-1973), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005), grafiķis Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV burtu mācības pedagogs 1961-1978), Māra Birzkope (1934-2018; RLMV veidošanas pedagoģe 20.gs. 70.g.), koktēlnieks Voldemārs Tiltiņš (1899-1985; RLMV pedagogs 1943-1981), virpošanu pasniedza Vīgants Bauers (RLMV pedagogs 1960-?), kokapstrādi R. Jēkabsons u.c. Zigmunds Bielis beidza RLMV Koka mākslinieciskās apdares nodaļu 1973. gadā un viņam līdzās pie vadītāja Imanta Žūriņa nodaļu absolvēja Aivars Šmits ar diplomdarbu “Stila mēbeles” u.c.

Pēc RLMV beigšanas 1973. gadā Zigmunds Bielis sāka mācīties Rīgas 3. Profesionāli tehniskajā vidusskolā (tag. Rīgas 3. arodskola), ko beidza 1974. gadā ar universālvirpotāja diplomu un uzsāka darbu Rīgas 39.vidusskolā (tag. Rīgas Juglas vidusskola) par rasēšanas skolotāju. Pēc dienesta PSRS Bruņotajos spēkos (1974-1976), lai sagatavotos iestājeksāmeniem Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā, Zigmunds Bielis līdzīgi vairumam mākslas vidusskolu audzēkņu un citu jauniešu apmeklēja 20.gs. 70.-90. gados populāro LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju, t.s. “Mazā Ģilde” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vad. tēlniece Valda Blunava-Malēja (1927-2004). Studijā līdzās pašmācības ceļā izglītotiem tēlniekiem, kā Bērtulis Buls (1923-2005), veidošanas prasmes stiprināja topošie tēlnieki, pedagogi: Ina Zīle, Mārtiņš Krauklis, Maija Eņģele, Gita Mergupe, Visvaldis Kurpeniks, Juris Švalbe, Inese Paegle-Ēvalde, Dzintra Cepīte (1957-2017), Aija Hincenberga-Neilande, arhitekte Marija Vāciete (1956-2022) u.c.

Zigmunds Bielis 1978. gadā iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). LMA pedagogi bija nozīmīgi tēlnieki, kā Emīls Melderis (1889-1979; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1940-1979, katedras vadītājs 1945-1946), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Alberts Terpilovskis (1922-2002; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1971-1999, katedras vadītājs 1977-1998), Igors Vasiļjevs (1940-1997; LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1962-1997), Ojārs Siliņš (LMA Tēlniecības katedras pedagogs 1972-1999), gleznotāji Arvīds Būmanis (1942-2000; LMA zīmēšanas pedagogs 1972-1999), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014; LMA pedagogs kopš 1972) u.c. Tiešās kalšanas metodi Zigmunds Bielis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā “Siļķēs”, Cēsīs (1979), bij. Kārļa Zemdegas darbnīcā (1980-1982, Astras ielā, Rīga).

Mākslinieks aktīvi piedalās vizuālās mākslas izstādēs, simpozijos un rīko izstādes kopš 1980. gada. Pirmās izstādes, kurās piedalījās – Republikāniskā “Rudens” izstāde (1980,1982, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM), Republikāniskā “Mākslas dienu” izstāde (1984, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM) u.c.

Zigmunds Bielis 1984. gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Jāņa Misiņa portrets”, vadītājs Alberts Terpilovskis. Līdzās Zigmundam Bielim LMA Tēlniecības nodaļu pie Alberta Terpilovska absolvēja Viktors Suškēvičs ar darbu “Johana Kristofa Broces piemineklis Rīgā” (ģipsis), Zigurds Galūns ar darbu “Rīgas amatnieki” (arhitekts Juris Skalbergs, betons, realizēts ēkas fasādē Peldu ielā 15, Rīgā), Igors Dobičins ar darbu “Jaņa Rozentāla kapa pieminekļa mets”.

Pēc LMA absolvēšanas Zigmunds Bielis ar dzīvesbiedri, tēlnieci Maiju Eņģeli strādāja par māksliniekiem bij. kolhozā “Jaunais komunārs” (1984-1988, tag. Nīgrandes pagasts), kur veidoja izstādi “Zigmunda Bieļa un Maijas Eņģeles darbu izstāde” (1985, Nīgrande).

 Nozīmīgas tēlnieka izstādes: personālizstāde “Diskrētais šarms” (2018, Rīga), tēlniecības izstāde “Agregātstāvoklis – skulptūra” (2017, Rīga), “Rudens 2017. Mākslinieku nams” (2017, LMS galerija) u.c.

Zigmunds Bielis ir LMS biedrs no 1990. gada un uzņemts ar tēlnieku Ojāra Arvīda Feldberga, Genādija Stepanova, Igora Dobičina rekomendācijām, LMS Tēlnieku apvienības priekšsēdētāja, tēlnieka Aivara Gulbja (1933-2024) ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu.

Ar Zigmunda Bieļa daiļrades radošo aprakstu var iepazīties Rutas Čaupovas izdevumā “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi” (2023, “Neputns”, šķirkļi 308, 363, 364, 434-439, 465 lpp.) u.c.

Zigmunda Bieļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālē Mencendorfa namā, kā arī privātkolekcijās.

Zigmunds Bielis “Putni”, koks, 65x48x45 cm, 1987, LMS muzejs